Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.
Šodien Saeima ārkārtas sēdē sāk izskatīt nākamā gada budžeta projektu. Ja Saeima apstiprinās iepriekš panāktās vienošanās par 2025. gada valsts budžetu, ministriem algas pieaugs par 195 eiro, līdz ar to ministri nākamgad algā saņems 7475 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Saeimas deputāta pamatalga kāps par 110 eiro, sasniedzot 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds atalgojuma pieaugums aprēķināts, ņemot vērā plānoto atalgojuma fonda pieauguma ierobežojumu publiskajā sektorā, tas ir, atalgojuma kāpums nedrīkstēs pārsniegt 2,6%. Piemērojot atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas pieaugs par 219 eiro. Šī amatpersonām maksimālā mēnešalga 2025. gadā līdz ar to būs 8659 eiro (šogad šīs amatpersonas saņem 8440 eiro mēnesī).
Tajā pašā laikā atalgojuma kāpuma ierobežojums attieksies ne tikai uz valsts augstākajām amatpersonām. Ierobežojums attieksies gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, kā arī publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Veselības ministrija nosūtījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai vēstuli, aicinot noteikt, ka plānotajā atalgojuma pieauguma ierobežojumā uz veselības nozari tiktu attiecināts izņēmums. Latvijas Slimnīcu biedrība iepriekš nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai, izsakot bažas, ka šis 2,6% pieauguma ierobežojums kavēšot ārstniecības iestāžu spēju paplašināt pakalpojumus un palielināt darba apjomu, kas varētu apdraudēt pakalpojumu pieejamību un ierobežot konkurenci.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pauž nopietnas bažas par paredzētajiem ierobežojumiem attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma pieaugumu. LBAS uzskata, ka šis ierobežojums samazinās konkurētspēju, jo valsts kapitālsabiedrībām būs grūti konkurēt ar privāto sektoru, kur atalgojumu nosaka tirgus apstākļi. Nākotnē privātajā sektorā tiek prognozēts straujāks algu kāpums. Piemēram, balstoties uz CSP un Latvijas Bankas prognozēm, 2025. gadā privātajā sektorā algas vidēji varētu pieaugt līdz 1784 eiro mēnesī, bet sabiedriskajā sektorā līdz 1725 eiro mēnesī.
“Algota darba veicēji pagaidām var justies labi. Lai cik grūti latvietim būtu to atzīt, dzīve kļūst labāka, reālie ienākumi aug, un tas sāk ietekmēt arī aptaujās izmērīto noskaņojumu. Novembra sākumā Latvijas iedzīvotāju vairākums domāja, ka pēdējos 12 mēnešos viņu labklājība uzlabojās, un tā ir pirmā reize kopš 2021. gada decembra. Patērētāju noskaņojuma kopējais indekss ir augstākais kopš 2021. gada oktobra. Savukārt indekss, kas mēra uzņēmumu plānus pieņemt jaunus darbiniekus, ir augstākais kopš 2022. gada februāra. Laime neaugs tik strauji, taču tā būs taisnīgāk sadalīta,” komentējot statistiķu aprēķinātās atalgojuma izmaiņas šā gada 3. ceturksnī uzsver “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pēc viņa prognozēm, nākamgad reālais algu pieaugums varētu būt 3-5% robežās.
“Swedbank” klientu dati norāda, ka algu kāpums gada izskaņā, visticamāk, palēnināsies. “Prognozējam, ka bruto alga šogad vidēji augs par 8,7%. Nākamgad algu kāpums būs īslaicīgi lēnāks (+6%), jo valdība lēmusi, ka sabiedriskā sektorā strādājošo algu fonda pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6%. Tajā pašā laikā neto algām stāsts atšķiras. Finanšu ministrija lēš, ka darbaspēka nodokļu reforma 95% strādājošo nozīmēs neto algas pieaugumu, uzsverot, ka lielākais ieguvums būs darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro mēnesī. Pirmšķietami lielākie ieguvēji gan būs ap 2000 eiro bruto algas saņemošie. Darbaspēka nodokļu reforma paceļ mūsu neto algas pieauguma prognozi līdz 8% atzīmei nākamgad,” secina “Swedbank”.
2024. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%.
Savukārt mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 1231 eiro un gada laikā pieauga par 9,4%. Pēc CSP aprēķiniem, neto algu kāpums apsteidzis patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bijis 8,3%.
Straujākais atalgojuma kāpums, saskaņā ar CSP datiem, bijis sabiedriskajā sektorā, kur alga pieauga par 3,3 procentpunktiem straujāk nekā privātajā - attiecīgi par 12,3% un 9,0%.
“Pieaugums par 9% privātajā sektorā ir daudz brīdī, kad cenas gandrīz nemainās, bet reālais IKP mīņājas uz vietas. Kļūst arvien grūtāk saprast, kā Latvijas uzņēmumi spēj turēt šādu finansiālu slodzi. Ir populārs ekonomistu teiciens - ja kaut kas nevar turpināties bezgalīgi, tas neturpināsies. Nākamā gada valsts budžeta tapšanas laikā izskanējušie vēstījumi par atalgojuma dinamiku sabiedriskajā sektorā un ekonomikas perspektīvām kopumā ir skaidrs signāls, kas palīdzēs nākamgad uzņēmumiem pievērsties konkurētspējas stiprināšanai. Latvijas Bankas nesen publicētie dati par Latvijas eksporta tirgus daļu samazināšanos pasaulē ir atgādinājums, ka braukšana ar pārkarsušu dzinēju var tam nodarīt paliekošu kaitējumu,” uzsver P. Strautiņš.
2024. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1758 eiro. Privātajā sektorā vidējais atalgojums bija par 74 eiro zemāks nekā sabiedriskajā (1684 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1703 eiro jeb par 12,3%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē - par 19,2%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Straujāk vidējais atalgojums auga arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 15,9%, nekustamo īpašumu nozarē - 15,2%, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) - par 14,4%.
2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (11,4%), Vidzemē (11,1%) un Latgalē (11,0%).
“Četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu tās auga straujāk par vidējo. Paātrināts atalgojuma pieaugums bija arī divos reģionos ar zemākajiem ienākumiem - Latgalē un Vidzemē. Tas ir skaidrojams ar sabiedriskā sektora lielo īpatsvaru šo reģionu ekonomikās. Alga, ko saņēma "visvidējākais" algotā darba veicējs, sasniedza 1385 eiro. Šī nianse nereti rada nesaprašanās starp uzņēmumiem un darbiniekiem. Tas, ka cilvēks saņem mazāk par vidējo algu, vēl nenozīmē, ka viņš pieder pie vājāk atalgotās darbaspēka puses,” norāda P. Strautiņš.
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1877 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (1223 eiro), kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur nav vērojamas izmaiņas. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (1,3 procentpunkti).
2024. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2801 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2732 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2121 eiro), enerģētikas (2116 eiro), valsts pārvaldes (1996 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1956 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1772 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1106 eiro pirms nodokļu nomaksas.
