Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars pastāstīja “Neatkarīgajai”, kāpēc tikai ar novēlošanos un atrunām būs iespējams izpildīt jau pagājušajā gadā izteikto solījumu samazināt uz pusi valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieprasīto tarifu palielinājumu.
Runājot par ieguldījumu iespējām Rīgas biržā kotēto uzņēmumu akcijās, nākas saskarties ar stipri polarizētu viedokļu gammu, dominējot tiem, kuru uzskatos no šādiem ieguldījumiem vai nu nav nekādas jēgas, vai arī nekas labs nav gaidāms. Protams, iespējas Latvijā un pat Baltijā kopumā ne tuvu nav salīdzināmas kaut vai ar Skandināvijas tirgiem, nemaz nerunājot par Volstrītu.
Straujais patēriņa cenu lēciens faktiski iznīdējis jebkādas iespējas ar konservatīvām ieguldījumu metodēm naudu aizsargāt no pirktspējas krituma. Tomēr ir atsevišķi finanšu tirgus segmenti, kas var solīt lielāku procentuālu atdevi nekā tradicionālais bankas depozīts, kur vairumā gadījumu ienesīgums šobrīd nav lielāks par 1% gadā, kas ārkārtīgi tālu atpaliek no inflācijas līmeņa.
Aizgājušais 2022. gads piepildījis Latvijas lielo ostu nodomus un solījumus, kam tieši šodien apaļa jubileja: “Ostas tic un teic, ka kravu zuduma gadi tām beigušies,” rakstīja Neatkarīgā 2022. gada 20. janvārī.
Pēc pagājušā gada satricinājumiem Eiropas enerģētikas tirgū, tajā skaitā arī gāzes piegādēm, aktuāls ir jautājums, vai šogad pieeja “zilajam kurināmajam” būs tikpat sarežģīta. Kā norāda klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, būtiski priekšdarbi mūsu valstī un reģionā veikti jau šajā apkures sezonā – no tiem svarīgākais ir valsts nacionālo rezervju izveidošana, jauna termināļa izveidošana Somijā, valsts kapitālsabiedrības “Latvenergo” ilgtermiņa līguma noslēgšana par Klaipēdas termināļa izmantošanu un patstāvīga regulējuma attīstība ar mērķi būt gataviem un koordinētiem situācijā, kad reģionā dabasgāzes apjoms ir nepietiekams.
Decembrī parādījās cerības par lētāku naftu, jo melnā zelta cena kritās arī pēc Krievijai noteiktajiem eksporta ierobežojumiem. Tomēr šī gada sākums no patērētāja viedokļa vairs tik optimistisks nešķiet, un ir jārēķinās ar nelielu naftas produktu sadārdzināšanos. Tiesa, tā var būt īslaicīga tendence, reaģējot uz tūlītējiem faktoriem, piemēram, Ķīnas atkal atvēršanos pēc ilgstošiem pulcēšanās ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību un šīs valsts iedzīvotāju iespējām atkal ceļot uz ārvalstīm
Latvijas ārējā tirdzniecība visai skaidri liecina par gaidāmo inflācijas samazinājumu gan šeit, gan pārējā pasaulē. Ja paveiksies, tas var solīt ieguvumus mājsaimniecībām, jo līdzšinējais cenu skrējiens, kā minimums, bremzēsies. Vienlaikus statistika norāda, ka pie globālās ekonomikas horizonta savelkas melni mākoņi.
Rietumu un citu ekonomiski attīstīto valstu ekonomiskais pagurums, ko vēl vairāk nomāc iepriekš uz augošu parādu rēķina būvētā attīstība, bremzē potenciālo pieaugumu arī akciju tirgos. Tāpēc šogad pie lielākas peļņas, iespējams, varēs tikt attīstības valstu tirgos, kuru ekonomikas ir dinamiskākas.
Nospiedošs iedzīvotāju vairākums to droši vien vēl neizjūt, taču pagājušā gada vidū aizsācies ekonomikas kritums Latvijā šobrīd varētu būt apstājies. Īpaši jāuzteic apstrādes rūpniecības veikums, kas jau pērnā gada novembrī pret 2021. gada novembri spēja panākt pat gana solīdu pieaugumu – par 5,3%.
Pēdējās dienās virkne Latvijas komercbanku analītiķu, kā arī Finanšu un Ekonomikas ministrijas ir nākušas klajā ar visnotaļ optimistiskām prognozēm par šī gada inflāciju, kuras varētu rezumēt ar lozungu “viencipara skaitlis, sākot ar pavasara beigām”. Tajās gan netiek ņemts vērā kāds būtisks faktors, kas spožo nākotnes ainu var pamatīgi pabojāt – grūti prognozējamās gāzes cenas.
Virzība uz lētākiem energoresursiem palēnām sāk patērētājam labvēlīgā gultnē ietekmēt inflācijas rādītājus, tomēr patēriņa cenu indeksa pieauguma temps vēl aizvien ir ļoti straujš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par 20,8%. Latvija ar šo skaitli decembrī, visticamāk, ierindojās “godpilnajā” trešajā vietā Eiropas Savienības valstu vidū.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī pērn novembrī Latvijas preču eksports turpināja uzrādīt izaugsmi. Tomēr arī šajos it kā iepriecinošajos datos ir atsevišķas briesmu pazīmes, kas jau tuvākajos mēnešos var sākt izpausties Latvijas ekonomikā. Ja šie negatīvie faktori sāks nākt dienasgaismā, tad Latvijas ekonomika var tuvoties krīzei, nevis iztikt ar seklu recesiju, kā ir domāts iepriekš.
Jaunais gads ir atnācis ar stabili lejupejošām energoresursu cenu līknēm un, iespējams, pārlieku optimistisku stāstu, kāpēc šī gada cenas nesitīs siltuma un enerģijas patērētājus tā, kā sita 2022. gada cenas.
Neraugoties uz to, ka inflācija ir ievērojami patukšojusi makus un kontus gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, patlaban nav vērojama strauja vispārējās ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanās. Drīzāk gan ir noticis pretējais. Turklāt tas attiecas uz tautsaimniecības sfērām, kuras barojas no vietējā patēriņa
Lai arī Latvijas ekonomika visai labi turas pretī pašreizējiem globālajiem izaicinājumiem, tomēr ilgstoši ir ļoti daudz nenokārtotu jautājumu, kuru risināšanai jābūt jaunās valdības prioritātēm, protams, ja vien valdība vēlas, lai mūsu valsts ekonomiskā attīstība varētu veiksmīgi saglabāties arī turpmāk. Par to, kādi jautājumi būtu jaunās valdības prioritāšu vidū, ar “Neatkarīgo” dalījās vairāki rūpniecības uzņēmumu vai to pārstāvošo asociāciju pārstāvji.
ASV dolāra vērtības pieaugums saglabā savu aktualitāti. Liela daļa tirgus ekspertu neizslēdz, ka arī šogad ASV valūta varētu nostiprināties gan pret eiro, gan britu mārciņu.
Dažādu ekonomisko negāciju gaidas pasaulē nav iemesls tam, lai nemeklētu jaunas iespējas un nepriecāties par labo. Acīmredzami pie šāda scenārija turas arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kurā pēc vairāku mēnešu lai arī pieticīga, taču tomēr samazinājuma atkal izdevies tikt pie ražošanas izaugsmes.
Krišjāņa Kariņa vecā valdība atstājusi Kariņa jaunajai valdībai inflācijas dāvātu naudas kaudzi un tās pašas inflācijas sakāpinātas prasības pēc vēl lielākas naudas 2023. gada valsts budžetā.
Neraugoties uz to, ka ekonomisko izaicinājumu pasaulē šogad var būt pat vairāk nekā pērn, finanšu tirgi nesnauž un var radīt visai pievilcīgas peļņas iespējas. Viens no galvenajiem faktoriem ir centrālo banku monetārā politika, kura pērn vainagojās agresīvā procentu likmju celšanā, veicinot gan akciju, gan obligāciju cenu kritumu.
Pēc Covid-19 un augstās inflācijas aizvadītājā gadā pasaules valstu ekonomikas šogad gaida kārtējie izaicinājumi – zemā iedzīvotāju maksātspēja, lielie parādi un ekonomiskās izaugsmes trūkums mīsies ar dažādu jaunu militāro konfliktu iespējamību un esošo turpinājumu.
Kopš Krievijas 24. februāra uzbrukuma Ukrainai jau pagājusī mūžība apstiprina 17. martā Neatkarīgajā izteikto minējumu, ka “ka Krievija varētu būt uzbrukusi Ukrainai pēc ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas kopīga pasūtījuma, lai uz karu norakstāmā cenu celšanās visā pasaulē absorbētu pēdējos gados nodrukātos dolāru, eiro un juaņu triljonus”.
Aizejošā gada pēdējie statistikas dati norāda uz to, ka nākamajā gadā ekonomikas lejupslīde būs vai nu lēna, vai vispār izpaliks. To varētu vērtēt kā labu attīstības scenāriju pēc tam, kad, sākoties karam Ukrainā, globālās ekonomikas attīstības perspektīvas ievērojami pasliktinājās.
