Ekonomika

Straujais inflācijas lēciens, kas apsteidzis vidējās darba samaksas pieaugumu, strādājošo iedzīvotāju reālajai neto algai jeb no darba samaksas iegūstamajai pirktspējai pagājušajā licis samazināties par 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos apstākļus, Latvijas ekonomiskais sniegums pagājušā gada beigās būtu vērtējams kā izcils. Diemžēl ir visai maz cerību, ka tik labas ziņas par mūsu valsts tautsaimniecības attīstību saņemsim gan šajā, gan tuvākajos ceturkšņos.

Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība sagatavojusi un otrā valdība virza grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām", atbilstoši kuriem nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.

Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.

Kara gads Ukrainā ir bijis izaicinājumu pilns gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan Latvijas tautsaimniecībai. Augsta inflācija, kuras aizmetņi radās vēl pirms karadarbības sākšanās, pasaules ekonomikas pagurums, kas pie apvāršņa vīdēja vēl pirms kovida pandēmijas, šķiet, pamazām veido tā dēvēto kritisko masu, kuras lavīnveida efekts neizbēgami radīs sarežģījumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tam sekojošās pret šo valsti noteiktās ekonomiskās sankcijas un fosilā kurināmā sadārdzinājums vismaz šķietami likās īstais brīdis, kad Eiropai mobilizēt savus resursus, lai aktīvāk dotos sevis nospraustā “zaļā kursa” virzienā, cenšoties maksimāli pāriet uz atjaunojamajiem energoresursiem. Taču sākotnējās bažas par fosilo energoresursu trūkumu ir izplēnējušas, un patlaban gan nafta, gan gāze maksā lētāk nekā kara priekšvakarā.

Sarūkošas naudas plūsmas ir slikta ziņa, vērtējot tuvākā laika ekonomikas attīstības iespējas. Diemžēl, lasot ekonomikas notikumu apskatus un rakstot publikācijas par šo tēmu, ar šādu informāciju nākas saskarties aizvien biežāk. Tāpēc attiecībā uz tautsaimniecības norisēm nākas vilkt atsevišķas paralēles ar 2008. gadā piedzīvoto.

Kā jau “Neatkarīgā” bija prognozējusi iepriekšējos mēnešos, norises pasaules enerģētikas tirgū patlaban ir labvēlīgas patērētājiem. Dabasgāzes cena Eiropai Nīderlandes biržā aizvien vairāk tuvojas tai, kāda bija pirms biržas spekulantu pirkšanas aktivitātēm kovida pandēmijas pierimšanas laikā un pirms Krievija sāka aktīvi žvadzināt ieročus pie Ukrainas robežām.

Spriedze Latvijas lauksaimniecībā turpina pieaugt. Sarežģījumiem, kas saistīti ar lētāku Ukrainas olu importu, pievienojies arī piena iepirkuma cenu kritums. Līdztekus tam augstās inflācijas dēļ rūk iedzīvotāju pirktspēja un aktuālāks kļūst jautājums par preču uzcenojuma apmēriem Latvijas mazumtirdzniecībā. Par to, kāda ir pašreizējā situācija un kādas ir iespējas risināt sarežģījumus, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Finanšu sarežģījumi, ko aizvien lielāka mājsaimniecību daļa piedzīvo saistībā ar iepriekš strauji “uzlēkušo” inflāciju, ietekmējuši arī tirgotāju darbību. No viņu teiktā var noprast, ka diezgan lielai sabiedrības daļai nākas ciešāk savilkt jostas, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes informācija par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.

Neraugoties uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju celšanas kampaņu, Latvijas banku noguldītājiem īsti neizdodas tikt pie ļoti pamanāma savu noguldījumu atdeves pieauguma. Tas nenozīmē, ka noguldījuma likmes nepieaug, tomēr iegūtie papildu bonusi nav pārāk iedvesmojoši, lai ar skubu brīvo naudu nestu uz kredītiestādēm. Domājams, finanšu tirgus laika gaitā var spiest bankas noguldījumu likmes celt vēl, taču, raugoties no finanšu atdeves viedokļa, potenciālajiem noguldītājiem būtu vērts domāt par citām alternatīvām.

Janvāra inflācijas rādītājs bija augstāks nekā decembrī, un iedzīvotāju maki turpināja kļūt tukšāki. Aizvien turpināja rukt kopējais pirktspējas līmenis. Vienlaikus pozitīvais: ir daudzas norādes, ka gada inflācijas rādītājs jau visai drīz var sarukt līdz viencipara procentu skaitlim. Tas nenozīmē, ka daudziem, kuri saskaras ar ikdienas materiālajiem sarežģījumiem, dzīve kļūs vienkāršāka.

Pēc ilgāka pārtraukuma arī Latvijas pašvaldībām varētu pavērties iespējas, kas nav svešas citur pasaulē. Proti, tikt pie finansējuma, emitējot parāda vērtspapīrus, un tādējādi paplašināt savu finanšu resursu bāzi. Šā gada valsts budžeta likumprojektā ir paredzēta norma, kas, izlaižot obligācijas, pie finansējuma ļautu tikt Rīgas pašvaldībai, lai nodrošinātu līdzekļus investīciju projektu īstenošanai.

Zem komercbanku izkārtnēm Latvijā patiesībā slēpjas naudas glabātavas un norēķinu kases, kas pārkrāmē bezskaidrās naudas kaudzes no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un atpakaļ no darbinieku kontiem uz uzņēmumu - namu pārvalžu, katlumāju vai internetveikalu - kontiem.

Ekonomiskajai situācijai sarežģījoties un sevi aizvien asāk piesakot iedzīvotāju maksātspējas problēmām, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kā skaidrot cilvēku zemo maksātspējas līmeni Latvijā, kas ievērojami atpaliek no abām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.

Līdz ar straujo globālās dārdzības pieaugumu pagājušais gads Latvijai ir vainagojies ar jaunu ārējās tirdzniecības rekordu, pieaugot gan preču importam, gan eksportam, taču, kā rāda statistika, pēdējais sācis uzrādīt krasi lēnākus izaugsmes tempus. Iepriekš izaugsmes ziņā par normu varējām uzskatīt eksporta pieaugumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu naudas izteiksmē ievērojami pārsniedza 20% un pat 30% atzīmi, bet pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi izaugsmes tempi ir sarukuši līdz 9,6%.

Pēdējā laikā strauji augošās aizdevuma likmes veicina banku peļņas pieaugumu, līdz ar to kredītiestāžu akcijas var kļūt par labu līdzekļu izvietojuma veidu tiem, kam pēc visu nepieciešamo tēriņu veikšanas nauda ir palikusi pāri. Kā vedina domāt Finanšu un kapitālu tirgus komisijas statistika, šī nauda tradicionāli nokļūst banku depozītos, taču šobrīd aizvien nepārprotamāk šķiet, ka daudz lielāku finanšu atdevi šie līdzekļi nestu ieguldīti banku akcijās.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistika liecina, ka pērn decembrī visdārgākie no jauna izsniegtie mājokļu kredīti eirozonā bijuši Baltijas valstīs. Tā kā šī parādība ir ilgstoša, Lietuvas Seims sācis izpēti, kādi iemesli ir tik nevienlīdzīgai komercbanku attieksmei pret šīs valsts iedzīvotājiem.

Pēdējos mēnešos aizvien lielāku pamatu satraukumam rada pensiju otrā līmeņa rādītāji, konservatīvajiem ieguldījumu plāniem demonstrējot zaudējumus pat desmitgades periodā. Tas var radīt šaubas par to, vai, cilvēkiem beidzot savu darba mūžu, šiem uzkrājumiem veiktās sociālās iemaksas nebūs sadegušas dažādu biržu naudas kurtuvēs.

Informācija par apstrādes rūpniecības sniegumu aizvadītajā gadā rada visai duālas sajūtas. No vienas puses, varam priecāties, ka ekonomiski ļoti sarežģītā laika periodā Latvijas tautsaimniecības lielākajai nozarei ir izdevies izmanevrēt ar ražošanas apjomu kāpumu.

Pretēji Krievijas draudiem noslēgt tranzītkravu plūsmu cauri Latvijai, visas trīs Latvijas lielās ostas Rīgā, Liepājā un Ventspilī sasniegušas rekordus kopumā vai kādā no savas darbības virzieniem.