Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums kāpināt bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš gadsimta sākuma tā dēvēto trekno gadu izskaņas kļūs par milzīgu izaicinājumu gan mājsaimniecībām, gan veselām valstīm un to ekonomikām.
Jaunās desmitgades ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī paredzamā globālā klimata pārmaiņu turpināšanās nes ne tikai finanšu satricinājumus, bet arī jaunas pelņas iespējas. Pēdējās attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri var atļauties kaut dažus simtus eiro vērtas investīcijas nākotnei.
Ģeopolitiskā fona pasliktināšanās, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz investīciju vidi Latvijā, tomēr nauda turpina ienākt mūsu valsts tautsaimniecībā. Tas sola gan jaunas darba vietas, gan attīstību kopumā.
“Neatkarīgās” aprēķini liecina, ka kopumā astoņu gadu laikā – no 2015. līdz 2022. gadam – “Swedbank” dividenžu veidā no Latvijas ir izvedusi ap 529 miljoniem jeb vairāk nekā pusmiljardu eiro!
Ar globālām nepatikšanām saistītās negācijas nemet līkumu Latvijai, tomēr pagaidām nav pamata runāt par kardinālu situācijas pasliktināšanos. Gads sācies ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos Latvijā, kas būtu vērtējama kā laba zīme ekonomikas virzībai vismaz tuvākajiem mēnešiem.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati par ekonomikas attīstību pagājušā gada pēdējā ceturksnī sakrīt ar “Neatkarīgās” pirms pāris nedēļām izvirzīto prognozi – ekonomikas kritums Latvijā ir apstājies vai, kā minimums – ļoti strauji nobremzējies.
Turpinot cenām augt straujāk nekā algām un krītoties pirktspējai, aizvien pamanāmāks kļūst aktivitātes kritums iepirkšanās centros. Varētu teikt, ka pagājušā gada decembris – mēnesis, kad parasti tiek tērēts vairāk – šoreiz ir bijis pirmais mēnesis, kad pieaugošie komunālie rēķini un citi uz augstākas inflācijas bāzes lielāki izdevumi ir likuši piebremzēties patērētāju aktivitātei valstī.
Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.
Par potenciālo elektrības cenu kāpumu saistībā ar augstākiem sadales un pārvades tarifiem ir runāts visai daudz, taču visai maz ir zināms par ekonomisko atbalstu, kādu iespējams saņemt uzņēmējiem. Nesen “Neatkarīgā” iepazīstināja ar daļu no tā atbalsta, ko sniedz valsts finanšu institūcija “Altum”, savukārt tagad laiks pievērsties Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) potenciālam.
Laikā, kad energoresursu kāpums aizvien vairāk nomāc Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības un tautsaimniecībai var draudēt ieslīgšana ilgstošākā recesijā, pieaug nepieciešamība pēc dažāda rakstura ekonomikas atbalsta programmām. “Neatkarīgā” tādēļ uzsāk rakstu sēriju, lai apkopotu, kādu atbalstu uzņēmējiem piedāvā dažādas valsts institūcijas un vai šis atbalsts ir pietiekams.
Ekonomikas ieiešana recesijas fāzē un procentu likmju pieaugums nav metis līkumu arī Latvijas mājokļu tirgum, kur pirkšanas aktivitāte vairs nav tik augsta kā iepriekš. Vienlaikus patlaban piedzīvotās ekonomiskās negācijas vēl nenozīmē strauju mājokļu cenu samazināšanos, jo īpaši t.s. jauno projektu segmentā.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars pastāstīja “Neatkarīgajai”, kāpēc tikai ar novēlošanos un atrunām būs iespējams izpildīt jau pagājušajā gadā izteikto solījumu samazināt uz pusi valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieprasīto tarifu palielinājumu.
Runājot par ieguldījumu iespējām Rīgas biržā kotēto uzņēmumu akcijās, nākas saskarties ar stipri polarizētu viedokļu gammu, dominējot tiem, kuru uzskatos no šādiem ieguldījumiem vai nu nav nekādas jēgas, vai arī nekas labs nav gaidāms. Protams, iespējas Latvijā un pat Baltijā kopumā ne tuvu nav salīdzināmas kaut vai ar Skandināvijas tirgiem, nemaz nerunājot par Volstrītu.
Straujais patēriņa cenu lēciens faktiski iznīdējis jebkādas iespējas ar konservatīvām ieguldījumu metodēm naudu aizsargāt no pirktspējas krituma. Tomēr ir atsevišķi finanšu tirgus segmenti, kas var solīt lielāku procentuālu atdevi nekā tradicionālais bankas depozīts, kur vairumā gadījumu ienesīgums šobrīd nav lielāks par 1% gadā, kas ārkārtīgi tālu atpaliek no inflācijas līmeņa.
Aizgājušais 2022. gads piepildījis Latvijas lielo ostu nodomus un solījumus, kam tieši šodien apaļa jubileja: “Ostas tic un teic, ka kravu zuduma gadi tām beigušies,” rakstīja Neatkarīgā 2022. gada 20. janvārī.
Pēc pagājušā gada satricinājumiem Eiropas enerģētikas tirgū, tajā skaitā arī gāzes piegādēm, aktuāls ir jautājums, vai šogad pieeja “zilajam kurināmajam” būs tikpat sarežģīta. Kā norāda klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, būtiski priekšdarbi mūsu valstī un reģionā veikti jau šajā apkures sezonā – no tiem svarīgākais ir valsts nacionālo rezervju izveidošana, jauna termināļa izveidošana Somijā, valsts kapitālsabiedrības “Latvenergo” ilgtermiņa līguma noslēgšana par Klaipēdas termināļa izmantošanu un patstāvīga regulējuma attīstība ar mērķi būt gataviem un koordinētiem situācijā, kad reģionā dabasgāzes apjoms ir nepietiekams.
Decembrī parādījās cerības par lētāku naftu, jo melnā zelta cena kritās arī pēc Krievijai noteiktajiem eksporta ierobežojumiem. Tomēr šī gada sākums no patērētāja viedokļa vairs tik optimistisks nešķiet, un ir jārēķinās ar nelielu naftas produktu sadārdzināšanos. Tiesa, tā var būt īslaicīga tendence, reaģējot uz tūlītējiem faktoriem, piemēram, Ķīnas atkal atvēršanos pēc ilgstošiem pulcēšanās ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību un šīs valsts iedzīvotāju iespējām atkal ceļot uz ārvalstīm
Latvijas ārējā tirdzniecība visai skaidri liecina par gaidāmo inflācijas samazinājumu gan šeit, gan pārējā pasaulē. Ja paveiksies, tas var solīt ieguvumus mājsaimniecībām, jo līdzšinējais cenu skrējiens, kā minimums, bremzēsies. Vienlaikus statistika norāda, ka pie globālās ekonomikas horizonta savelkas melni mākoņi.
Rietumu un citu ekonomiski attīstīto valstu ekonomiskais pagurums, ko vēl vairāk nomāc iepriekš uz augošu parādu rēķina būvētā attīstība, bremzē potenciālo pieaugumu arī akciju tirgos. Tāpēc šogad pie lielākas peļņas, iespējams, varēs tikt attīstības valstu tirgos, kuru ekonomikas ir dinamiskākas.
Nospiedošs iedzīvotāju vairākums to droši vien vēl neizjūt, taču pagājušā gada vidū aizsācies ekonomikas kritums Latvijā šobrīd varētu būt apstājies. Īpaši jāuzteic apstrādes rūpniecības veikums, kas jau pērnā gada novembrī pret 2021. gada novembri spēja panākt pat gana solīdu pieaugumu – par 5,3%.
Pēdējās dienās virkne Latvijas komercbanku analītiķu, kā arī Finanšu un Ekonomikas ministrijas ir nākušas klajā ar visnotaļ optimistiskām prognozēm par šī gada inflāciju, kuras varētu rezumēt ar lozungu “viencipara skaitlis, sākot ar pavasara beigām”. Tajās gan netiek ņemts vērā kāds būtisks faktors, kas spožo nākotnes ainu var pamatīgi pabojāt – grūti prognozējamās gāzes cenas.
