Neraugoties uz to, ka dažādas negācijas, kas saistītas ar pensiju plānu ienesīgumu, ne tuvu vēl nav galā, labā ziņa ir tā, ka līdz ar finanšu konjunktūras uzlabošanos arī pensiju plānu ienesīguma rādītāji ir nedaudz uzlabojušies.
Līdzīgi kā globālā ekonomika kopumā, arī finanšu tirgi aizejošajā gadā nokļuva dažādu satricinājumu varā, un ieguldījumi finanšu aktīvos kļuva par īstenu izaicinājumu. Patiesībā finanšu tirgus ir tas, kas ievada norises reālajā ekonomikā, par ko varējām pārliecināties pēdējo triju gadu laikā, kopš pasaule uzzināja par Covid-19 esamību.
Pagājušajā gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti piektdaļa jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas patiešām ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, nabadzības rādītājs nav būtiski samazinājies.
Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.
Neraugoties uz dažādām negācijām, kas tukšo makus un liek šaubīties par tautsaimniecības attīstību, atsevišķas ziņas liek domāt, ka mūsu valsts ekonomika aizvien ir aktīva un vismaz daļai mājsaimniecību finansiālā kondīcija aizvien ir labā līmenī. Par to lielā mērā vēsta arī statistika par banku darbības rādītājiem šā gada trešajā ceturksnī.
Aizvadītais gads pasaules ekonomikai nesis lielākos izaicinājumus kopš 2008. gada finanšu krīzes, radot dažādas jukas un aizvien pieaugošu nedrošību par nākotni. Gada nogale aizrit pesimistiskās krāsās, tomēr ar mazu cerību, ka sāk iezīmēties gaisma ekonomisko grūtību tuneļa galā.
Izsīkstot cenu kāpumu iemesliem preču biržās un mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, nākamajā gadā inflācija Latvijā ne tikai var samazināties, bet īslaicīgi izzust pavisam.
Strauji augošās procentu likmes un iepriekšējo gadu ekonomikas nedienas, kas tika pārvarētas ar dāsnas aizņemšanās palīdzību, kārtējo reizi rada jautājumu, vai esam jaunas parādu krīzes priekšvakarā. Šobrīd ziņas ir gan labas, gan sliktas un par noteiktiem attīstības scenārijiem spriest vēl ir pāragri.
Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.
Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negācijas ir bremzējošas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr tām vismaz pagaidām nav izdevies viest būtiskas negatīvas korekcijas Latvijas darba tirgū. Statistika liecina, ka bezdarbs iepriekšējā mēnesī ir nedaudz pieaudzis, taču aizvien saglabājas tuvu saviem vēsturiski viszemākajiem līmeņiem.
Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.
Pieaugošā dzīves dārdzība ir veicinājusi arī apdrošināšanas sektora izdevumu pieaugumu, kas varētu būt skaidrojums dārgākiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī, visticamāk, var veicināt polišu cenu pieaugumu arī turpmāk. To, ka polišu cenas varētu pieaugt, neviena no kompānijām oficiāli neatzīst, taču diezin vai ir pamats cerēt, ka dzīves dārdzības pieauguma radītos zaudējumus apdrošināšanas sabiedrības būs gatavas segt tikai no sava maka.
Līdz ar ASV un Eiropas centrālo banku lēmumiem par tālākiem bāzes procentu likmju kāpumiem inflācijas apkarošanas vārdā, visticamāk, turpinās pieaugt aizdevuma likmes, taču vienlaikus varētu samazināties finanšu aktīvu cenas, tajā skaitā izejvielu cenas biržā.
Bažas par globālās ekonomikas recesiju un piesardzīgāka patērētāju uzvedība, kā arī tēriņu mazināšana, strauji pieaugot inflācijai, veicina ražošanas bremzēšanos. Tomēr jāteic, ka izaugsmes rādītāji ir visai plašā amplitūdā un no izaugsmes tempu viedokļa pagaidām ir pāragri runāt par krīzes tuvošanos Eiropas ražošanā.
Degvielas cenas Latvijas sabiedrībā ir visai aktuāls temats, un 15. decembrī notiekošais pie "Circle K" uzpildes stacijām to vēlreiz apliecināja. Uzņēmums, izsludinot akciju par iespēju tikt pie par 15 centiem lētākas degvielas, sabiedrību sašūpoja tiktāl, ka sakarsušo prātu atvēsināšanai noderētu dažas norādes par notiekošo globālajā naftas tirgū, kas likumsakarīgi ietekmē degvielas cenrāžus arī Latvijā.
Ekonomikas saraušanās un tajā pašā laikā strauji pieaugušie maksājumi par pirmās nepieciešamības lietām – pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem – aizvien lielāku mājsaimniecību daļu ved pretī trūkumam. Taču vienlaikus ir gan vizuālas, gan statistiskas norādes par to, ka pietiekami lielai iedzīvotāju daļai materiālā situācija turpina uzlaboties vai vismaz būtiski nepasliktinās.
Par spīti tam, ka mūsu valsts tautsaimniecība dažādu globālo negāciju ietekmē ir sākusi saskarties ar izaugsmes trūkumu, Latvijas darba tirgus aizvien piedzīvo strādājošo deficītu, turklāt ir redzams, ka tas pēdējā gada laikā ir pat pieaudzis.
Iespējas dalīt riskus un veikt ieguldījumus ar nelielām naudas summām padara ieguldījumu fondus pievilcīgus arī krīzes laikā. Šādu ieguldījumu atdeve ilgtermiņā var krietni apsteigt inflāciju, un tie ir pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem.
Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.
Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.
Rietumvalstu un to sabiedroto sankciju ietvaros notiekošie centieni ierobežot Krievijas naftas nonākšanu patēriņā , visticamāk nevainagosies ar Krievijas un tās labvēļu cerību piepildīšanos par melnā zelta cenas kāpumu un dzīves dārdzības pieaugumu pasaulē.
Oficiālie statistikas dati par apstrādes ražošanas izmaiņu apjomiem nav sevišķi iepriecinoši. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn ir sarukusi par 1,4%, taču gada desmit mēnešu periodā salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad runa ir par “tīro” ražošanas kāpumu), mūsu valsts lielākā ekonomikas nozare piedzīvojusi 3% vērtu izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
