Ekonomika

Krišjāņa Kariņa aizejošās valdības solījums samaksāt par elektrību uzņēmēju vietā 260 miljonus eiro izklausās liels attiecībā pret cilvēku ikdienā, nevis uzņēmējdarbībā parastām naudas summām.

Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.

Latvijas valsts a/s “Latvenergo” noslēgusi sadarbības līgumu ar Vācijas energokompāniju “RWE” par kopīgu startu konkursā par tiesībām ķert vēju jūrā pie Liepājas, ko, savukārt, kopīgi piedāvās Latvija un Igaunija.

Kredītņēmēju pienākums apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par eiro refinansēšanas likmes paaugstināšanu nesamazinās inflāciju un nepiespiedīs bankas maksāt saviem noguldītājiem depozītprocentus.

Latvijas ostas aizgājušajā vasarā spējušas pielāgoties cilvēku gribai un iespējām ceļot pa jūrām pēckovida pasaulē pa inflācijas viļņiem kara pievārtē.

Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi praktiski neatvieglo tas, ka tieši šodien Lietuva ar NordPool elektrības biržas cenas rekordu 478,16 eiro par megavatstundu mazliet pārspēj Latviju ar 470,38 eiro par megavatstundu.

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM), iesaistot zinātniekus, pēta, kā lietderīgi izmantot koksnes resursus, uzņēmums aicina iedzīvotājus pārdot savus mežus “Latvijas valsts mežiem”, atgādina, ka atcelta Pokaiņu meža apmeklējuma maksa – par šīm un citām tēmām LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš intervijā “Neatkarīgajai”.

Aizejošās Latvijas valdības partiju priekšvēlēšanu triks ir solījums beidzot tomēr izpildīt pirms četriem gadiem jau doto solījumu OIK elektrības lietotājiem, bet aizkulisēs top OIK līdzīgs maksājums visu citu preču pircējiem.

Latvijas varas iestādes kopš 10. jūlija attīstījušas tik lielu meistarību Krievijas rožu eksporta bloķēšanā, ka nobloķēt Krievijas ogļu eksportu no 10. augusta tām nieks.

Latvijas rūpniecība noslēgusi 2022. gada pirmo pusi ar nullei tuvu pieaugumu par 0,7% jūnijā pret 2021. gada jūniju, kas pārāk krasi atšķiras no visos iepriekšējos mēnešos uzņemtā pieauguma tempa 3 līdz 6 procentu intervālā.

Latvijas iedzīvotāju vairākums nespēj un negrib saprast saistību starp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma palēnināšanos 2022. gada vasarā un draudiem atrasties pie jau aizsalušiem radiatoriem 2022./2023. gada ziemā.

Krievijas ogles caur Latvijas ostām jāizdabū triecientempā līdz 10. augustam, kad Eiropas Savienībā stāsies spēkā aizliegums “tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot ogles un citus cietos fosilos kurināmos, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tie tiek eksportēti no Krievijas,” kā arī “saistībā ar 1. punktā minēto aizliegumu tieši vai netieši sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām un minēto preču un tehnoloģiju nodrošināšanu, ražošanu, apkopi un izmantošanu.”

Paldies 2022. gada pirmajai pusei par tranzītkravu daudzuma pieaugumu. Pirmkārt, pusgada rādītāju nevar nosaukt par nejaušību sakritības rezultātu īsā laika periodā. Otrkārt, jau pārkrautās tonnas nepazudīs no 2022. gada kopējiem rādītājiem, pat ja gada otrajā pusē kravu izrādīsies mazāk.

Lai izkāstu 184 miljonus ES fondu naudas, Krišjāņa Kariņa valdība ir gatava enerģētiskās krīzes laikā saldēt iedzīvotājus. Lai gan Latvija jau ceturto gadu ir lielākais kūdras eksportētājs pasaulē, pagājušajā nedēļā Latvijas valdība pēkšņi atbalstīja atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Ticēsim visam labajam un jo īpaši statistiķiem, ka viņu uzrādītais ražošanas pieaugums Latvijas rūpniecībā nav darinājums no neuzskaitīta rūpniecības produkcijas cenu pieauguma.

Kopš pagājušās piektdienas, 1. jūlija, spēkā jauni dabasgāzes piegādes tarifi ar nevienmērīgu cenu pieaugumu, kura ekstrēmākajā gadījumā cenas gandrīz dubultojušās: tarifu izmaiņas piemērs rāda, ka mājsaimniecībām, kur dabasgāzi izmanto apkurei un patērē vidēji 180 kubikmetru mēnesī, maksājums pieaugs no 148 eiro līdz 278,15 eiro mēnesī, kas atbilst 187% jeb 1,87 reizēm.

Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.

Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.

Patlaban mūsu dzīve atgādina trilleri – jo tālāk, jo trakāk. Nodokļi žņaudz kā cilpa. Maki strauji tukšojas. Inflācija aug, optimisms krītas... Kas Latvijai vajadzīgs, lai pārdzīvotu krīzi un izkļūtu no situācijas ar minimāliem zaudējumiem?

Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.

Šonakt no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais  prāmis nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem desmitiem ļaužu, bet tomēr kaut viena kravas prāmja līnija Rīgai ir vajadzīgāka nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību. 

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.