Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.
Pieaugošā dzīves dārdzība ir veicinājusi arī apdrošināšanas sektora izdevumu pieaugumu, kas varētu būt skaidrojums dārgākiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī, visticamāk, var veicināt polišu cenu pieaugumu arī turpmāk. To, ka polišu cenas varētu pieaugt, neviena no kompānijām oficiāli neatzīst, taču diezin vai ir pamats cerēt, ka dzīves dārdzības pieauguma radītos zaudējumus apdrošināšanas sabiedrības būs gatavas segt tikai no sava maka.
Līdz ar ASV un Eiropas centrālo banku lēmumiem par tālākiem bāzes procentu likmju kāpumiem inflācijas apkarošanas vārdā, visticamāk, turpinās pieaugt aizdevuma likmes, taču vienlaikus varētu samazināties finanšu aktīvu cenas, tajā skaitā izejvielu cenas biržā.
Bažas par globālās ekonomikas recesiju un piesardzīgāka patērētāju uzvedība, kā arī tēriņu mazināšana, strauji pieaugot inflācijai, veicina ražošanas bremzēšanos. Tomēr jāteic, ka izaugsmes rādītāji ir visai plašā amplitūdā un no izaugsmes tempu viedokļa pagaidām ir pāragri runāt par krīzes tuvošanos Eiropas ražošanā.
Degvielas cenas Latvijas sabiedrībā ir visai aktuāls temats, un 15. decembrī notiekošais pie "Circle K" uzpildes stacijām to vēlreiz apliecināja. Uzņēmums, izsludinot akciju par iespēju tikt pie par 15 centiem lētākas degvielas, sabiedrību sašūpoja tiktāl, ka sakarsušo prātu atvēsināšanai noderētu dažas norādes par notiekošo globālajā naftas tirgū, kas likumsakarīgi ietekmē degvielas cenrāžus arī Latvijā.
Ekonomikas saraušanās un tajā pašā laikā strauji pieaugušie maksājumi par pirmās nepieciešamības lietām – pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem – aizvien lielāku mājsaimniecību daļu ved pretī trūkumam. Taču vienlaikus ir gan vizuālas, gan statistiskas norādes par to, ka pietiekami lielai iedzīvotāju daļai materiālā situācija turpina uzlaboties vai vismaz būtiski nepasliktinās.
Par spīti tam, ka mūsu valsts tautsaimniecība dažādu globālo negāciju ietekmē ir sākusi saskarties ar izaugsmes trūkumu, Latvijas darba tirgus aizvien piedzīvo strādājošo deficītu, turklāt ir redzams, ka tas pēdējā gada laikā ir pat pieaudzis.
Iespējas dalīt riskus un veikt ieguldījumus ar nelielām naudas summām padara ieguldījumu fondus pievilcīgus arī krīzes laikā. Šādu ieguldījumu atdeve ilgtermiņā var krietni apsteigt inflāciju, un tie ir pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem.
Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.
Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.
Rietumvalstu un to sabiedroto sankciju ietvaros notiekošie centieni ierobežot Krievijas naftas nonākšanu patēriņā , visticamāk nevainagosies ar Krievijas un tās labvēļu cerību piepildīšanos par melnā zelta cenas kāpumu un dzīves dārdzības pieaugumu pasaulē.
Oficiālie statistikas dati par apstrādes ražošanas izmaiņu apjomiem nav sevišķi iepriecinoši. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn ir sarukusi par 1,4%, taču gada desmit mēnešu periodā salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad runa ir par “tīro” ražošanas kāpumu), mūsu valsts lielākā ekonomikas nozare piedzīvojusi 3% vērtu izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neraugoties uz tranzīta labajiem datiem gada trijos ceturkšņos, Krievijai piemērotās ekonomiskās sankcijas pamazām sāk atspoguļoties nozares statistikā. Ostām kravu apgrozījumu kompensē vietējās produkcijas, piemēram, kokmateriālu vai labības, eksports.
Eiropas Komisija no palīdzības fondiem Latvijai apstiprinājusi finansējumu 4,3 miljardus eiro 2021-2027 gadam. Tas ir signāls, ka tūlīt pat jāsāk rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām un skolām, jau esošiem un naudas dabūšanai vēl tikai iecerētiem nodibinājumiem, lai savlaicīgi iestātos rindā uz naudu.
Neraugoties uz to, ka ekonomikas recesija ir vien sākuma posmā, iedzīvotāju pirktspēja Latvijā jau ir ievērojami kritusies. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir par to, vai pašreizējā ekonomikas sašūpošanās ved pretī jaunai un lielai krīzei, vai arī ir cerības uz ātru problēmas pārvarēšanu un dzīves atgriešanos “normālās sliedēs”.
Valstī notiekošais algu pieaugums aizvien vairāk nespēj nosegt tos robus, ko iedzīvotāju makos un kontos nodara straujais patēriņa cenu kāpums. Ar katru ceturksni strādājošo vidējais pirktspējas rādītājs, kas balstīts uz darba samaksas un patēriņa cenu izmaiņām, uzrāda aizvien lielāku kritumu. Šajā ziņā izņēmums nav bijis arī gada trešais ceturksnis.
Latvijas ekonomiskais sniegums nozaru griezumā ir raibs “kā dzeņa vēders”, tomēr pasaules ekonomikas bremzēšanās ir jūtama arī pie mums. Lai gan netrūkst ekonomikas sfēru, kas turpina strādāt ar visai apskaužamu izaugsmi, tomēr kritums divās lielākajās nozarēs novelk uz leju kopējās tautsaimniecības izaugsmes datus.
Pēdējie mēneši pasaulē ir iezīmējušies ar krasu cenu samazinājumu gan akciju, gan obligāciju, gan zelta tirgū, tādējādi daudziem ieguldītājiem radot apmulsumu par to, kur izvietot savu kapitālu vispārējo negāciju jūrā. Ja raudzītos uz emitentu cenu virzību populārākajos segmentos kopš gada sākuma, tad runa būtu pat par divciparu procentos mērāmiem mīnusiem.
Valsts a/s “Latvenergo” atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur palikusi nauda, pēc kuras pazušanas citi valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” pieprasīja savu tarifu celšanu.
Brīdi kad notiek stīvēšanas par valsts uzņēmumu iekļaušanu biržā, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” paziņo par milzu peļņas kāpumu. Tādējādi uzņēmums biržas spekulantiem kļūst vēl pievilcīgāks. Tikmēr lielā peļņa netraucē Latvenergo meitas uzņēmumam “Sadales tīkls” cīnīties par tarifu celšanu.
Koalīciju veidojošo partiju darba grupā notiekot stīvēšanās par nepieciešamību iekļaut valdības deklarācijā valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Ja koalīcijas partneri padosies šim priekšlikumam, tas nozīmēs pakāpenisku valsts uzņēmumu nonākšanu privāto investoru rokās jeb to privatizāciju.
Inflācijas nomocītie Latvijas iedzīvotāji reizē gan taupa, gan tērē. Pēdējie mazumtirdzniecības dati skaidri norāda uz visai izteiktu sabiedrības noslāņošanos, radot iespaidu, ka netrūkst tādu mājsaimniecību, kuras taupa uz pārtikas rēķina, vienlaikus netrūkstot arī tādām, kas turpina dzīvot uz pilnu klapi.
