Ekonomika

Pasaules ekonomiskajos notikumos sliktās ziņas mijas ar atsevišķām labām. Iepriekšējie mēneši varēja šķist patērētājiem pozitīvi, jo gan naftas, gan gāzes cenas demonstrēja lejupvērstu virzību. Pēdējās nedēļās gan situācijas attīstība vairs nav tik viennozīmīga.

Strauji augošā inflācija deldē iedzīvotāju naudas krājumus, taču aizvien netrūkst tādu, kuriem pēc ikdienišķo vajadzību un iekāroto pirkumu izdarīšanas paliek pāri līdzekļi, kurus varbūt rodas vēlme ieguldīt. Latvijā pārāk bieži netiek runāts par to, vai augstas inflācijas apstākļos līdzekļus vispār ieguldīt un, ja to darīt, tad kā un kādos finanšu instrumentos.

Rēķinot naudas izteiksmē, Latvija šogad piedzīvos kārtējo preču eksporta rekordu, taču jautājums ir par to, vai to pašu varēsim teikt arī par ārvalstīs pārdoto preču fiziskajiem apjomiem. Pagaidām gan var secināt, ka mūsu eksportētāji par spīti dažādām negācijām turas ļoti labi. Taču ir pamats domāt, ka nākamajos mēnešos rādītāji varētu kļūt krietni mazāk iepriecinoši.

Tautsaimniecībā valdot dažādiem satraukumiem, arī celtniecības nozarē neklājas tik labi, kā daudziem varētu šķist no malas, domājot par it kā esošu “būvniecības bumu” Latvijā. Patiesībā celtniecības apjomi sarūk jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas, mazinot arī būvnieku pienesumu valsts ekonomikā.

Par oktobri saņemtie patēriņa cenu indeksa dati varbūt varētu šķist visai iepriecinoši, cik nu par tiem var priecāties brīdī, kad gada inflācija atrodas virs 20% robežas un iedzīvotāju caurmēra ienākumu pieaugums tai ne tuvu netiek līdzi. Tomēr ir vismaz divi aspekti, kas vedina uz nule kā iznākušajiem inflācijas datiem raudzīties pozitīvi.

Vispārējas spriedzes un nenoteiktības pieaugums pasaulē nav licis notikt gadsimtu gaitā ierastajam intereses pieaugumam par zeltu. Parasti tāda veida notikumi, ko esam piedzīvojuši pēdējo divu gadu laikā, būtu izraisījuši strauju dzeltenā metāla cenas pieaugumu, taču šoreiz ir noticis tieši pretējais.

Globālā ekonomiskā fona pasliktināšanās nav metusi līkumu arī Latvijai un izpaužas eksportējošo nozaru apgriezienu kritumā, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā. Šīs nozares produkcijas izlaide (rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atrēķinot inflācijas ietekmi) šā gada septembrī bija par 1,7% mazāka nekā pērn attiecīgajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasaules centrālo banku īstenotā cīņa ar inflācijas lēcienu notiek, kāpinot bāzes procentu likmes, kas sadārdzina aizņemšanos starpbanku tirgū un līdz ar to arī ārpus finanšu sektora – uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Likmju celšana notiek brīdī, kad mājsaimniecību finanšu situācija jau tā nav labvēlīga, jo to makus tukšo gan dārgāka pārtika un lielāki izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un degvielu, gan sadārdzināšanās citos ekonomikas segmentos.

Krievijas paziņojums par izstāšanos no tā dēvētās Melnās jūras graudu eksporta vienošanās pēc svētdien notikušā uzbrukuma Sevastopoles ostai jau vainagojies ar bažām par labības cenu kāpumu un bada draudu pieaugumu trešās pasaules valstīs.

Ieilgušais augsto cenu periods pasaules preču biržās neapskaužamā situācijā nostādījis gaļas ražošanas un pārstrādes nozari. Kopš 2020. gada vasarā pēc pirmajiem Covid-19 šokiem atsākās cenu pieauguma bums pasaules preču biržās, ar to tika radīts iedīglis energoresursu cenu pieaugumam līdz vēl nebijušiem apmēriem. Jauns problēmu vilnis radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas iepriekšējās tendences dzīves dārdzības pieaugumā sakāpināja vēl vairāk. Ja salīdzina pāris gadu zemākos un augstākos energoresursu cenu līmeņus biržā, tad šajā periodā cenas atšķirība varēja pārsniegt pat 20 reizes.

Iepriekš izskanējušās prognozes par recesijas iestāšanos Latvijas ekonomikā vismaz šķietami ir apstiprinājušās. “Tehniski” recesija iestājas tad, ja valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), rēķinot pret iepriekšējos ceturksni, ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas. Ja valsts iedzīvotāju ekonomiskā dzīve būtu pakļauta vien tam, varētu atvieglojumā uzelpot, taču patlaban aizvien nepārprotamāk ir redzams, ka situācija valsts tautsaimniecībā pasliktinās un pašreiz piedzīvotās negācijas ir tikai dziļāku problēmu aizmetņu sākums.

Šonedēļ “apritēja” jubileja pasaulē līdz šim lielākās ekonomikas krīzes sākumam, ko izraisīja straujš cenu kritums Ņujorkas fondu biržā 1929. gada 24. oktobrī, bet ekonomikas nedienas ilgstoši turpinājās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ievelkoties uz desmitgadi. Šī krīze saukta par Lielo depresiju.

Turpinot inflācijas ierobežošanas kampaņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar veica strauju procentu likmju celšanu, palielinot bāzes procentu likmi vēl par 0,75 procentpunktiem līdz 2% līmenim. Likmju celšana saistīta ar vēlmi ierobežot patēriņu, tādējādi piebremzējot inflāciju.

Laikā, kad par pasaules ekonomiskā izaugsme krietni piebremzējusies, inflācija sit augstu vilni, bet investoru nervi nospriegoti kā Stradivāri vijoles stīgas, varētu šķist, ka atdeves iespējas pasaules fondu tirgos ir zudušas, tomēr, kā pierāda ilgstošā tirgus prakse, lielākie ieguvēji ir tie, kas turpina ieguldīt arī krīzes laikā.

Iedzīvotāju pirktspējas kritums komplektā ar politiskās un ekonomiskās nedrošības pieaugumu ir bijis veicinošs faktors alkohola realizācijas pieaugumam Latvijā.

Aizejošā 2022. gada pirmie trīs ceturkšņi devuši Latvijas ostām par 16% vairāk un “Latvijas dzelzceļam” par 9,4 % kravu vairāk nekā tas pats laika posms 2021. gadā.

Dzīves dārdzībai nonākot aizvien jaunās virsotnēs, aizvien mazāk kļūst tādu, kuri cer, ka ekonomiskā dzīve varētu “ieiet normālās sliedēs”, kad cenu kāpums ir sabalansēts ar algām. “Viedokļu krīze” sevišķi asi varētu izpausties novembrī, kad liela iedzīvotāju daļa saņems savus pirmos šīs apkures sezonas rēķinus, kuri daudziem jau tā tukšos makus padarīs vēl tukšākus, bet gada inflācijas rādītājs no līdz šim jau piedzīvotajiem 22% varētu pietuvoties 25%.

Globālās tautsaimniecības nedienas nemet līkumu arī Latvijai, un pagaidām būtiskāk tas izpaužas eksportā, pasliktinoties gan produkcijas izlaides datiem, gan pašu uzņēmēju noskaņojumam.

Ja visām precēm un pakalpojumiem cenas ceļas, tad jāpieaug arī naudas cenai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina refinansēšanas likmi un Latvijas Banka (LB) pilda savu pienākumu ECB lēmumu reklamēt.

Alkoholisko dzērienu cenu pieaugums tikai par 6,6% ir praktiski nekāds, salīdzinot ar cenu pieaugumu par 62,2% miltiem un par 37,1% maizei. Tādas cenu izmaiņas dod ikvienam iespēju nomest lielu daļu no inflācijas sloga, lietojot tik daudz alkohola, lai vairs nejustu ne maizes, ne sviesta (cenai +51,5%), ne desas (+20,6%) trūkumu.

Divus mēnešus pēc kārtas fiksētais Latvijas rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums signalizē par sākumu recesijai, kuras definīcija ir iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas.

Eiropas Savienības un dažu citu bagātu, ar lielu enerģijas patēriņu ražošanai un cilvēku komfortam pamanāmu valstu lēmumi atteikties no Krievijas oglēm ir radījuši iepriekš neiedomājamus ogļu pārvadājumu maršrutus un neplānotu cenu diapazonu.