Ekonomika

Iepriekš izskanējušās prognozes par recesijas iestāšanos Latvijas ekonomikā vismaz šķietami ir apstiprinājušās. “Tehniski” recesija iestājas tad, ja valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), rēķinot pret iepriekšējos ceturksni, ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas. Ja valsts iedzīvotāju ekonomiskā dzīve būtu pakļauta vien tam, varētu atvieglojumā uzelpot, taču patlaban aizvien nepārprotamāk ir redzams, ka situācija valsts tautsaimniecībā pasliktinās un pašreiz piedzīvotās negācijas ir tikai dziļāku problēmu aizmetņu sākums.

Šonedēļ “apritēja” jubileja pasaulē līdz šim lielākās ekonomikas krīzes sākumam, ko izraisīja straujš cenu kritums Ņujorkas fondu biržā 1929. gada 24. oktobrī, bet ekonomikas nedienas ilgstoši turpinājās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ievelkoties uz desmitgadi. Šī krīze saukta par Lielo depresiju.

Turpinot inflācijas ierobežošanas kampaņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar veica strauju procentu likmju celšanu, palielinot bāzes procentu likmi vēl par 0,75 procentpunktiem līdz 2% līmenim. Likmju celšana saistīta ar vēlmi ierobežot patēriņu, tādējādi piebremzējot inflāciju.

Laikā, kad par pasaules ekonomiskā izaugsme krietni piebremzējusies, inflācija sit augstu vilni, bet investoru nervi nospriegoti kā Stradivāri vijoles stīgas, varētu šķist, ka atdeves iespējas pasaules fondu tirgos ir zudušas, tomēr, kā pierāda ilgstošā tirgus prakse, lielākie ieguvēji ir tie, kas turpina ieguldīt arī krīzes laikā.

Iedzīvotāju pirktspējas kritums komplektā ar politiskās un ekonomiskās nedrošības pieaugumu ir bijis veicinošs faktors alkohola realizācijas pieaugumam Latvijā.

Aizejošā 2022. gada pirmie trīs ceturkšņi devuši Latvijas ostām par 16% vairāk un “Latvijas dzelzceļam” par 9,4 % kravu vairāk nekā tas pats laika posms 2021. gadā.

Dzīves dārdzībai nonākot aizvien jaunās virsotnēs, aizvien mazāk kļūst tādu, kuri cer, ka ekonomiskā dzīve varētu “ieiet normālās sliedēs”, kad cenu kāpums ir sabalansēts ar algām. “Viedokļu krīze” sevišķi asi varētu izpausties novembrī, kad liela iedzīvotāju daļa saņems savus pirmos šīs apkures sezonas rēķinus, kuri daudziem jau tā tukšos makus padarīs vēl tukšākus, bet gada inflācijas rādītājs no līdz šim jau piedzīvotajiem 22% varētu pietuvoties 25%.

Globālās tautsaimniecības nedienas nemet līkumu arī Latvijai, un pagaidām būtiskāk tas izpaužas eksportā, pasliktinoties gan produkcijas izlaides datiem, gan pašu uzņēmēju noskaņojumam.

Ja visām precēm un pakalpojumiem cenas ceļas, tad jāpieaug arī naudas cenai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina refinansēšanas likmi un Latvijas Banka (LB) pilda savu pienākumu ECB lēmumu reklamēt.

Alkoholisko dzērienu cenu pieaugums tikai par 6,6% ir praktiski nekāds, salīdzinot ar cenu pieaugumu par 62,2% miltiem un par 37,1% maizei. Tādas cenu izmaiņas dod ikvienam iespēju nomest lielu daļu no inflācijas sloga, lietojot tik daudz alkohola, lai vairs nejustu ne maizes, ne sviesta (cenai +51,5%), ne desas (+20,6%) trūkumu.

Divus mēnešus pēc kārtas fiksētais Latvijas rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums signalizē par sākumu recesijai, kuras definīcija ir iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas.

Eiropas Savienības un dažu citu bagātu, ar lielu enerģijas patēriņu ražošanai un cilvēku komfortam pamanāmu valstu lēmumi atteikties no Krievijas oglēm ir radījuši iepriekš neiedomājamus ogļu pārvadājumu maršrutus un neplānotu cenu diapazonu.

Krišjāņa Kariņa aizejošās valdības solījums samaksāt par elektrību uzņēmēju vietā 260 miljonus eiro izklausās liels attiecībā pret cilvēku ikdienā, nevis uzņēmējdarbībā parastām naudas summām.

Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.

Latvijas valsts a/s “Latvenergo” noslēgusi sadarbības līgumu ar Vācijas energokompāniju “RWE” par kopīgu startu konkursā par tiesībām ķert vēju jūrā pie Liepājas, ko, savukārt, kopīgi piedāvās Latvija un Igaunija.

Kredītņēmēju pienākums apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par eiro refinansēšanas likmes paaugstināšanu nesamazinās inflāciju un nepiespiedīs bankas maksāt saviem noguldītājiem depozītprocentus.

Latvijas ostas aizgājušajā vasarā spējušas pielāgoties cilvēku gribai un iespējām ceļot pa jūrām pēckovida pasaulē pa inflācijas viļņiem kara pievārtē.

Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi praktiski neatvieglo tas, ka tieši šodien Lietuva ar NordPool elektrības biržas cenas rekordu 478,16 eiro par megavatstundu mazliet pārspēj Latviju ar 470,38 eiro par megavatstundu.

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM), iesaistot zinātniekus, pēta, kā lietderīgi izmantot koksnes resursus, uzņēmums aicina iedzīvotājus pārdot savus mežus “Latvijas valsts mežiem”, atgādina, ka atcelta Pokaiņu meža apmeklējuma maksa – par šīm un citām tēmām LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš intervijā “Neatkarīgajai”.

Aizejošās Latvijas valdības partiju priekšvēlēšanu triks ir solījums beidzot tomēr izpildīt pirms četriem gadiem jau doto solījumu OIK elektrības lietotājiem, bet aizkulisēs top OIK līdzīgs maksājums visu citu preču pircējiem.

Latvijas varas iestādes kopš 10. jūlija attīstījušas tik lielu meistarību Krievijas rožu eksporta bloķēšanā, ka nobloķēt Krievijas ogļu eksportu no 10. augusta tām nieks.

Latvijas rūpniecība noslēgusi 2022. gada pirmo pusi ar nullei tuvu pieaugumu par 0,7% jūnijā pret 2021. gada jūniju, kas pārāk krasi atšķiras no visos iepriekšējos mēnešos uzņemtā pieauguma tempa 3 līdz 6 procentu intervālā.