Kapitālistiskā darba sacensība starp Latvijas ostām dod labus rezultātus

© Neatkarīgā

Aizejošā 2022. gada pirmie trīs ceturkšņi devuši Latvijas ostām par 16% vairāk un “Latvijas dzelzceļam” par 9,4 % kravu vairāk nekā tas pats laika posms 2021. gadā.

Satiksmes ministrija saskaitījusi, ka Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrauti 35,052 miljoni tonnu kravu, bet pa dzelzceļu pārvadāti 16,837 miljoni tonnu kravu.

Kravu daudzuma pieauguma tempi ne ostām, ne dzelzceļam nav tik strauji, lai jau deviņos mēnešos pārsniegtu pērnā gada 12 mēnešu kravu apjomus, taču kravu plūsma šobrīd ir pietiekami stabila, lai līdz gada beigām tiktu pārkrauti vairāk par 41,7 miljoniem tonnu kravu ostās un pārvadāti vairāk par 21,9 miljoniem tonnu pa dzelzceļu.

AUTOOSTA šo vārdu salikteņa vistiešakajā nozīmē: uz pievedceļiem un celiņiem pie Rīgas ostas piestātnēm Bolderājā vakar stāvēja 40 - 50 lielkravu autovilcēji, 90% no tiem ar Ukrainas numuriem / Arnis Kluinis

Atšķirību starp ostās pārkrauto un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomiem nosaka gan autotransporta devums kravu pārvietošanā, gan ostu izmantošana par pieturas punktiem jūras kravu pārvietošanā. Pa jūru atnākušas kravas mēdz pa jūru arī aiziet. Izteiksmīgs un aktuāls piemērs šajā ziņā ir Polijai domāto ogļu vešana uz Rīgu, kur ogles caur Krievu salas krautuvēm tiek pārbērtas no lielo okeāna kuģu tilpnēm Baltijas jūras kuģu izmēru tilpnēs, no kurām tās poļiem vieglāk izkraut. Līdz šim Rīgā divi kuģi ar Āfrikas oglēm izkrauti un 20 kuģi ar tām pašām oglēm uz Poliju piekrauti.

Līdzīgā veidā jau sen tiek izmantotas “Ventspils naftas” cisternas, kopš tās nonāca starptautiskā energoresursu ieguves un tirdzniecības uzņēmuma “Vitol” īpašumā. Ventspili “Vitol” izmanto par vietu, no kuras iespējams ātri piegādāt naftas produktus Rietumeiropai tajos brīžos, kad tos var pārdot visdārgāk.

Kapitālistiskajā sacensībā starp Latvijas lielajām ostām deviņu mēnešu periodā sīvi spēkojās Rīga ar Ventspili. Rīgas labā ir lielākais pārkrauto kravu daudzums 17,3 miljonu tonnu apmērā, kam Ventspils liek pretī 10,5 miljonus tonnu. Liepājā apstrādāti 5,6 miljoni tonnu kravu.

Atsevišķa sadaļa tranzīta statistikā atvēlēta Latvijas septiņām mazajām ostām, kurās kopā šogad deviņos mēnešos uzskaitīti 1,6 miljoni tonnu kravu. Tas uzrāda kravu pieaugumu par 1,1%. Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis paredz daudz pamanāmāku kravu apgrozījuma pieaugumu šā gada 4. ceturksnī uz kurināmās koksnes eksporta rēķina.

Gan vairāku gadu, gan šā gada, gan pēdējā atskaites perioda mēneša tendences parāda kravu daudzumu izmaiņas procentos Latvijas lielajās ostās attiecībā pret dažādiem iepriekšējiem periodiem:

Neatkarīgā

Rezumējot šā gada 1. ceturksni, fantastiski izskatījās Liepājas +35,4% šā gada martā pret 2021. gada martu. Taču tagad izrādās, ka iespējami pat +50%, turklāt ar lielāku kravu daudzumu absolūtā izteiksmē Ventspilī. Par to jāizsaka liela pateicība ostu uzņēmumiem un arī brīvostu pārvaldēm, ka kravu apjoma krituma laikā vairāku gadu garumā uzņēmēji saglabāja pārkraušanas jaudas, kas parāda sevi tad, kad kravas atgriežas Latvijas ostās. Un pats par sevi saprotams, ka kravas neatgrieztos bez spēka un naudas tērēšanas to atgriešanai.

Mīnusa atjaunošanās Liepājas rādītāju rindiņā šā gada septembrī pagaidām neliek zvanīt trauksmes zvanus. Mīnuss šogad parādījies pret 2021. gada septembra rekordu, kas pēc tam tika vēlreiz pārsniegts oktobrī. Tikai divos 2021. gada rudens mēnešos kravu daudzums Liepājas ostā pārsniedza 700 tūkstošu tonnu robežlīniju, bet šogad septembrī pārkrautie 632 tūkstoši tonnu ir vairāk, nekā caurmērā vienā mēnesī pagājušajā gadā.

No pārkrauto tonnu skatpunkta noteicošais faktors ostu darba rādītāju pārvēršanai no mīnusiem par plusiem ir 2020. un 2021. gada periodā praktiski pilnīgi zaudēto Krievijas ogļu aizvietošana ar Kazahstānas oglēm. Krievija ne tikai neuzdrošinājās nobloķēt Kazahstānas ogļu plūsmu pa Krievijas teritoriju uz Latvijas ostām, bet pievienoja šai plūsmai arī savas ogles. Krievijai bija steidzami nepieciešamas Latvijas ostu jaudas, lai pagūtu pārdot ogles Rietumeiropas pircējiem pirms 10. augusta, kad Eiropas Savienībā un Lielbritānijā stājās spēkā aizliegumi pirkt Krievijas ogles, tādējādi mēģinot sodīt Krieviju par uzbrukumu Ukrainai.

Savukārt robu ostu darba rezultātos atstājušas lejamkravas, t.i., Krievijas nafta un tās produkti. To apjoms gada laikā samazinājies par 18,6% līdz 5,7 miljoniem tonnu. Aizliegums ES dalībvalstīm pirkt Krievijas naftu un tās produktus stāsies spēkā vēl pēc dažiem mēnešiem, bet pagaidām Krievija tiek nerrota, pērkot no tās naftu ar lielu atlaidi, ar grūtībām nolīgt tankkuģus Krievijas naftas pārvadāšanai, ko izvairās apdrošināt apdrošināšanas uzņēmumi, ar nepatikšanām kravu izkraušanā protestētāju ielenkumā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.