Pasaule un Latvijas ostas mācās iztikt bez Krievijas oglēm

© Neatkarīgā

Latvijas varas iestādes kopš 10. jūlija attīstījušas tik lielu meistarību Krievijas rožu eksporta bloķēšanā, ka nobloķēt Krievijas ogļu eksportu no 10. augusta tām nieks.

Aizliegums Latvijai “pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt” Krievijā audzētas rozes un kur nu vēl rododendrus nav nekāds joks, bet citāts no Latvijas muitas elektroniski uzturētas publikācijas par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Tajā nosaukta Eiropas Savienības regula Nr.833/2014 ar tās 3. pantā formulētu aizliegumu ES dalībvalstīm pirkt vai pārsūtīt no Krievijas “preces, kas varētu veicināt Krievijas rūpniecības jaudas palielināšanu”. Tālāk norāde uz regulas XXIII pielikumu ar šādu preču uzskaitījumu, no kura mūsu muitnieku piemērā iekļuvušas “rozes, rododendri, ķīmiskas vielas, papīra izstrādājumi u.c.” Aizliegums spēkā kopš 10. jūlija kā treniņš tam aizliegumam, kam jāstājas spēkā jau šonakt, t.i., kopš plkst. 24.00 no 10. uz 11. augustu. Tas, protams, ir aizliegums “pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt” ogles un citus cietos fosilos kurināmos.

No vienas puses, 10. augusts atrauj Latvijai pamanāmi lielu saimnieciskās darbības apjomu, bet, no otras puses, šis pats 10. augusts šo apjomu arī radīja. Kā zināms, Krievijas ogļu tranzīts caur Latviju 2021. gadā bija samazināts līdz 215 tūkstošiem tonnu, kas praktiski līdzinājās nullei attiecībā pret tiem desmitiem miljonu tonnu ogļu, kas gāja cauri Latvijai labos laikos. Turpretī šā gada pirmajā pusē cauri Latvijai nosūtīto Krievijas ogļu apjoms izrādījās desmitreiz lielāks, nekā visā iepriekšējā gada laikā. Turklāt pavisam no jauna Latvijā parādījās Kazahstānas ogles, kuru kopsvars šā gada pirmajā pusē jau nedaudz pārsniedza Krievijas ogļu kopsvaru.

Diemžēl pārvadājumu uzrāviens bija kā zieds, kam lemts novīst ļoti ātri. Šā uzrāviena cēlonis ir Rietumeiropas valstu jeb uzņēmumu nodoms pirkt Krievijas ogles ne vien kārtējam patēriņam, bet arī ziemas krājumiem, kad Krievijas ogles vairs importēt nedrīkstēs. Tagad šis aizlieguma brīdis ir klāt.

Jau uzrādītais Latvijas muitas dokuments sākas ar vārdiem, ka “vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam.”

Arī Latvijai nebija aizliegts veidot ogļu krājumus ziemai, taču tas laikam netika darīts, jo Latvijā likvidētas krāsnis, kurās no oglēm iegūt siltumu komunālajai saimniecībai atbilstoša apjomā. Centrālās statistikas pārvaldes dati ir tādi, ka Latvijā ogles dedzina tikai vienā katlumājā ar 0,7 megavatu jaudu. Ogļu kopējais patēriņš Latvijā pēdējos gados uzrādīts caurmērā 2-3 tūkstošu tonnu apjomā mēnesī, taču šā gada maijā tas nokritis līdz nullei. Ziņas par nākamajiem mēnešiem statistiķi vēl nav apkopojuši.

Nepieciešamība datēt ogļu pārvadājumu apkalpošanas pabeigšanu ar 10. augustu ir samazinājusi ogļu plūsmu jau jūlijā, lai ostu uzņēmumi savlaicīgi tiktu vaļā no Krievijas oglēm. Ventspils brīvostas pārvaldes preses pārstāve Inga Ieviņa Neatkarīgajai pavēstīja, ka, cik pārvaldei zināms, Ventspilī patlaban esot tikai Kazahstānas ogles. To pašu no Liepājas teica brīvostu iekļaujošās speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe. Jā, līdz turienei kaut nelielā daudzumā nonākušas Kazahstānas ogles un arī Kazahstānas alumīnijs.

Te vēlreiz jāatver muitnieku publikācija par sankcijām pakļautajām precēm, starp kurām ar aizliegumu no 17. jūnija “importēt, iepirkt transportēt” figurē Krievijas dzelzs un tērauda izstrādājumi. Lai gan alumīnijs nav dzelzs paveids, nākas ļoti rūpīgi pētīt sankcionēto preču sarakstus, lai pārliecinātos, vai Krievijas alumīnijs tomēr nav paslēpts zem Krievijas rozēm un rododendriem. Šādas pētniecības grūtības atklātas citā publikācijā šodienas Neatkarīgajā zem virsraksta “Pat bulciņa uz Maskavu var būt sankciju pārkāpums”: “Dažādi avoti, savstarpēji nesaderīgi formāti, un arī šo sarakstu izskatīšana vēl neko negarantē, jo vēl taču jāpēta, vai sadarbības partnerim tajā galā patiesā labuma guvējs pastarpināti nav sankcionēta persona."

Latvijas valsts iestāžu ārkārtīgo centību pārbaudīt visas kravas, lai tām nebūtu neatļautas saistības ar Krieviju, Neatkarīgajai apliecināja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Tai skaitā uzņēmējiem jābūt gataviem pierādīt, ka viņi transportē patiešām Kazahstānas, nevis Krievijas ogles, kam viltoti izcelsmes dokumenti. Šādām aizdomām ir pamats, jo Krievijas šahtu īpašnieki gatavi uz visu, lai tikai tiktu no savām oglēm vaļā. Interneta resursos jau uzrādīta tāda shēma, ka viņi uzdodot savas ogles par Mongolijas oglēm. Par šādu ogļu parādīšanos Latvijā nekas nav dzirdēts, bet modrību zaudēt nedrīkstam to sodu draudu dēļ, kādi uzskaitīti publikācijā par “bulciņām”.

Rīgas brīvostai Krievijas ogļu zaudējums sāpīgāks nekā citām ostām, jo Krievijas ogļu īpatsvars šā gada 7 mēnešos tur bijis 74% no pārkrautajiem 2,67 miljoniem tonnu ogļu. Par Krievijas ogļu izbeigšanos signalizē tas, ka jūlijā pārkrautie 250 tūkstoši tonnu ogļu ir divreiz mazāk par vidējo ogļu daudzumu šā gada septiņos mēnešos.

Rīgai, toties, ir izredzes kļūt par pārkraušanas punktu no lielākiem kuģiem mazākos kuģos tām oglēm, ar kurām Krievijas ogles aizvieto Polija. Tās iepirktās ogles no tālām vietām ved lieli kuģi, kurus nepaspēj izkraut Gdiņas osta. Tādējādi radies plāns izmantot Krievu salas piestātnes Rīgā, lai pārkrautu ogles no lielajiem kuģiem mazākos kuģos. Pārkraušanai jāsākas līdz šā mēneša beigām, kad jārodas pārliecībai par nodoma izpildi un darba apjomiem, kurus šogad izpildīs Rīgā. Kazahstānas ogļu problemātika ir neizbēgamība šķērsot Krieviju un neziņa, vai Krievija to atļaus.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.