Ekonomika

Latvijas iedzīvotāju vairākums nespēj un negrib saprast saistību starp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma palēnināšanos 2022. gada vasarā un draudiem atrasties pie jau aizsalušiem radiatoriem 2022./2023. gada ziemā.

Krievijas ogles caur Latvijas ostām jāizdabū triecientempā līdz 10. augustam, kad Eiropas Savienībā stāsies spēkā aizliegums “tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot ogles un citus cietos fosilos kurināmos, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tie tiek eksportēti no Krievijas,” kā arī “saistībā ar 1. punktā minēto aizliegumu tieši vai netieši sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām un minēto preču un tehnoloģiju nodrošināšanu, ražošanu, apkopi un izmantošanu.”

Paldies 2022. gada pirmajai pusei par tranzītkravu daudzuma pieaugumu. Pirmkārt, pusgada rādītāju nevar nosaukt par nejaušību sakritības rezultātu īsā laika periodā. Otrkārt, jau pārkrautās tonnas nepazudīs no 2022. gada kopējiem rādītājiem, pat ja gada otrajā pusē kravu izrādīsies mazāk.

Lai izkāstu 184 miljonus ES fondu naudas, Krišjāņa Kariņa valdība ir gatava enerģētiskās krīzes laikā saldēt iedzīvotājus. Lai gan Latvija jau ceturto gadu ir lielākais kūdras eksportētājs pasaulē, pagājušajā nedēļā Latvijas valdība pēkšņi atbalstīja atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Ticēsim visam labajam un jo īpaši statistiķiem, ka viņu uzrādītais ražošanas pieaugums Latvijas rūpniecībā nav darinājums no neuzskaitīta rūpniecības produkcijas cenu pieauguma.

Kopš pagājušās piektdienas, 1. jūlija, spēkā jauni dabasgāzes piegādes tarifi ar nevienmērīgu cenu pieaugumu, kura ekstrēmākajā gadījumā cenas gandrīz dubultojušās: tarifu izmaiņas piemērs rāda, ka mājsaimniecībām, kur dabasgāzi izmanto apkurei un patērē vidēji 180 kubikmetru mēnesī, maksājums pieaugs no 148 eiro līdz 278,15 eiro mēnesī, kas atbilst 187% jeb 1,87 reizēm.

Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.

Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.

Patlaban mūsu dzīve atgādina trilleri – jo tālāk, jo trakāk. Nodokļi žņaudz kā cilpa. Maki strauji tukšojas. Inflācija aug, optimisms krītas... Kas Latvijai vajadzīgs, lai pārdzīvotu krīzi un izkļūtu no situācijas ar minimāliem zaudējumiem?

Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.

Šonakt no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais  prāmis nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem desmitiem ļaužu, bet tomēr kaut viena kravas prāmja līnija Rīgai ir vajadzīgāka nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību. 

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

Aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais pēdējo 20 gadu laikā. Eksperti ir vienisprātis, ka pārtikas cenu kāpums nebūt nav apstājies.

Paldies šā gada 1. ceturksnim par ekonomikas pieaugumu par 5,9%, uz kuru rēķina vajadzētu noturēt gada pieaugums par 2%.

Statistiski vidējais Latvijas ierēdnis vai politiķis algā saņem daudz vairāk, nekā nodokļos samaksā statistiski vidējais Latvijas uzņēmums.

No dienas dienā mūsu dzīve kļūst dārgāka un satraucošāka. Inflācija, energoresursu cenu kāpums, sankcijas saistībā ar notikumiem Ukrainā... Kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku un mūsu maciņus? Vai tuneļa galā ir gaisma?

Karam Ukrainā jāturpinās pēc iespējas ilgāk, lai apsviedīgi ļaudis varētu pārdot no Krievijas naftas taisītus produktus par cenu, kāds atbilst Tuvo Austrumu naftas cenu pieaugumam.

Nodokļu iekasētāji pagājušajā gadā izcīnījuši lielu darba uzvaru – pārsnieguši 2021. gada nodokļu iekasēšanas plānu par 401 miljonu eiro jeb 8,1%.

Latvijā pēdējos gados ir ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kam vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Vai uzņēmējiem taisnība, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā?

Ārzemju kruīzu kuģi boikotē Sanktpēterburgu un meklē sev jaunas piestāšanas vietas, par kādu jākļūst Rīgai un citām Latvijas ostām.

Neatkarīgās pārtikas grozs vienu reizi iepriekš ir bijis dārgāks nekā šogad, bet nekad nav sadārdzinājies tik strauji kā laikā starp 2021. gada un 2022. gada Lieldienām.

Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.