Šokējoši augstie rēķini par apkuri un dabasgāzi, dārgāka pārtika veikalu plauktos un degvielas cenu kāpums ir atspoguļojies arī janvāra inflācijā. Ekonomisti gan lēš, ka patēriņa cenas turpinās kāpt un, iespējams, rudenī iedzīvotājus gaida jauni nepatīkami pārsteigumi.
Krišjāņa Kariņa valdības 2022. gada 6. janvāra lēmumam palielināt savus izdevumus par 300 miljoniem eiro sekoja ļoti loģisks 1. februāra lēmums atkal palielināt izdevumus tikai par 250 miljoniem, jo februāris taču ir īsais mēnesis un apgūt liekus 300 miljonus ministriem būtu pārāk grūti.
Energoresursu un piena iepirkuma cenu straujais pieaugums plosa nozari – situācija ir traģiska. Piena pārstrādātāji atzīt, ka šobrīd ir spiesti strādāt zem pašizmaksas. Ja situācija neuzlabosies, daļai uzņēmumu draud bankrots.
Padoms izvietot apkurei dārgo dabasgāzi ar daudz lētāko koksni izklausās pārāk vilinošs, lai būtu ticams, jo Latvijā nav nekādu mehānismu jeb garantiju kurināmās koksnes cenu stabilitātes un pieejamības uzturēšanai.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.
Krišjāņa Kariņa valdībai pietika ar pirmajām sešām šā gada dienām, lai saprastu, ka ar 12,4 miljardiem eiro valdība līdz gada beigām neizvilks – kā jāaizņemas vēl vismaz 300 miljoni eiro.
2022. gads pienāca kopā ar globālā biznesa megaavīzes “Financial Times” 3. janvāra publikāciju
“Baltijas rekordi tirdzniecībā ar Baltkrieviju asi kontrastē ar sankciju nostāju”.
Šis gads Latvijā ir sācies ar izmaiņām nodokļos un tarifos, kā rezultātā par vairākiem pakalpojumiem un precēm būs jāmaksā dārgāk. OIK samazināšana un neapliekamā minimuma paaugstināšana, visticamāk, cenu kāpumu nekompensēs.
Loģistikas nozari pēdējo gadu laikā ir piemeklējušijauni izaicinājumi. Saspīlējumi aizsākās 2020. gadā līdz ar vispasaules pandēmiju un turpināja pieņemties spēkā. 2021. gadā tika uzstādīti vairāki kravu pārvadājumu rekordi, neskatoties uz kravas automašīnu šoferu deficītu, preču pārvadāšanas konteineru trūkumu un ostu pārslodzi. Situācija ir bijusi sarežģīta un saspringta, brīžiem pat ļoti kritiska. Kādi izaicinājumi gaidāmi 2022. gadā un kas jau laicīgi būtu jāņem vērā?
Elektrības cenu krīzi Latvija šogad vai nākamgad uzveiks pēc 2013. gada metodes. Toreiz tika upurēts “Liepājas metalurgs”, bet tagad tiks likvidēts viss, kas Latvijā kaut attāli atgādina rūpniecību.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izmanto par savu masku zviedru meitenes Grētas Tūnbergas seju, lai visi uzreiz redzētu, cik veltīgi tādai sejai stāstīt par “zaļās enerģijas” ražošanu un cenām.
Pārtikas cenu kāpums novembrī bija straujākais kopš 2017. gada. Daži produkti gada laikā sadārdzinājušies pat par 50%. Eksperti ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē pārtika kļūs vēl dārgāka. Visticamāk, šogad mājsaimniecībām Ziemassvētku tēriņi būs krietni lielāki, ja ģimene svētkus nolems svinēt ar pirmspandēmijas vērienu.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Viesabonēšanas regulu, kas paredz līdz 2032. gadam saglabāt pašreizējo viesabonēšanas kārtību, proti mobilo sakaru operatori ES pilsoņiem nedrīkstēs piemērot papildmaksu par zvaniem vai datiem, ceļojot pa ES, un nodrošinās iespēju ceļojumos pakalpojumus saņemt tādā paša kvalitātē kā savā zemē.
COVID-19 pandēmija ir apgriezusi pasauli kājām gaisā un būtiski izmainījusi gan cilvēku dzīvi, gan arī privātā un valsts sektora darbu. Sākoties globālajai pandēmijai, valstis ieviesa dažādus ierobežojumus, kas ir ievērojami palēninājuši dzīves ritmu, ierobežojuši ceļošanas iespējas un mainījuši to, kā uzņēmumi strādā. Viena no uzņēmējdarbības jomām, kas īpaši necieta no pandēmijas izraisītajām sekām, bija kravu pārvadājumi. Kā pandēmija ir ietekmējusi kravu pārvadājumu nozari, un kā uzņēmumiem ir izdevies tikt galā ar negaidītajiem izaicinājumiem?
Latvijā pirmais divstāvīgā “Lidl” metropoles koncepta veikals 2. decembra rītā tiks atklāts Rīgā, Brīvības gatvē 254. Ar vairāk nekā 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli, tas būs pašlaik lielākais “Lidl” veikals Latvijā, un, sekojot noteikumiem, tas strādās “zaļajā” režīmā.
Latvija vienmēr ir bijusi valsts, kas saistīta ar jūru un ostām. Arī šobrīd, neskatoties uz dažādām ģeopolitiskām un ekonomiskām izmaiņām, osta savu nozīmi nezaudē – gluži pretēji, tā mainās un šobrīd ieņem vēl būtiskāku vietu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksportspējas procesos.
