Jaunieceltā labklājības ministra Gata Eglīša ieminēšanās par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī no Latvijā valdošā šķiras viedokļa ir lielāks grēks nekā atzīšanās, ka priekšrocības naudas saņemšanā no valsts ir tām pašvaldībām, kas darbojas valdībā pārstāvēto partiju vadībā.
Kopš 2012. gada ēnu ekonomika Latvijā nav mazinājusies, arī pērn – Covid-19 krīzes laikā – tās īpatsvars ir pieaudzis. Ja Latvijā turpināsies korupcijas skandāli, ja pieķertie netiks sodīti un ja valdība neuzlabos komunikāciju, ēnu ekonomika turpinās izplesties, konferencē uzsvēra Arnis Sauka.
No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība vakar nolēma piešķirt 364 210 eiro, lai Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu vajadzībām iegādātos mobilos telefonus, kas nepieciešami Covid-19 sertifikāta verifikācijai. Valsts policijas vajadzībām tiks iegādāti 760 mobilie telefoni, Valsts robežsardzes vajadzībām – 100 telefoni. Viena telefona izmaksas varētu būt aptuveni 350 eiro bez PVN.
Banku ekonomisti ir vienisprātis – patēriņa cenas turpinās palielināties. Visstraujākais cenu kāpums varētu būt pārtikas precēm. Tiesa, ekonomisti šaubās, vai pārtikas inflācija varētu sasniegt 2008. gada līmeni, kad tā tika mērīta ar divciparu skaitli.
“Latvijas dzelzceļš” (LDz) kopā jūras prāmju kompāniju “Stena Line” piedāvā kravu īpašniekiem savākt automašīnu puspiekabēs (fūrēs) sapakotas kravas Rīgā un pa dzelzceļu un jūru aizvest tās uz Vāciju vai Zviedriju un tālāk atkal pa dzelzceļu līdz pārktrautuvei, kur piekabēs pievienos vācu vai zviedru automašīnām un aizvilks līdz kravu pasūtītājiem.
No Čehijas atsūtītie fotoattēli par Latvijas pasūtīto elektrovilcienu būvēšanu beidzot tomēr attaisno pirms vairāk nekā desmit gadiem izdomāto formulu “vilciens ir sabiedriskā transporta satiksmes mugurkauls”.
Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēja Latvijas IKP 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus, kuri nebija iepriecinoši. IKP šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, ir samazinājies par 1,3%.
Pētījumam “Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs” jāpārliecina sabiedrība un jāiedrošina politiķi samazināt atļauto ciršanas vecumu kokiem ārpus teritorijām, kas vajadzīgas ainavu uzturēšanai, ekoloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ūdens noteces regulēšanai vai vēl citiem labiem, bet lokāliem mērķiem.
Mājokļu cenu pieaugums Latvijā 2021. gadā ir tikpat neizbēgams, cik neiespējami ir Eiropas Centrālajā bankai (ECB) Frankfurtē (Vācijā) apturēt eiro drukāšanu.
Sevi par “Eiropas lidsabiedrību Nr. 1” saucošā “Ryanair” apņēmusies šoruden ierīkot Rīgas lidostā savu bāzi un tādējādi palielināt maršrutu un reisu skaitu starp Latviju un 30 tiešas sasniedzamības vietām 14 valstīs.
Padomju Savienības pēdējiem gadiem līdzīgā naudas drukāšana Eiropas Savienībā un citur pasaulē atņems cilvēkiem Latvijā viņu uzkrājumus jeb zārka naudu un piespiedīs atcerēties ar labu vārdu kādreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski par viņa spēju nosargāt latu vērtību.
Pirms gada, gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, partijas un partiju apvienības ievēlēšanas gadījumā rīdziniekiem solīja labāku dzīvi. Taču realitātē Rīgā joprojām ir dārgāks sabiedriskais transports un lielāki izdevumi par mājokli nekā, piemēram, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Latvijas statistiķu oficiāli atzītie gada inflācijas 1,7% signalizē, ka eiro un citu nosaukumu naudas zīmju pasaulē sadrukātas pietiekami hiperinflācijas izraisīšanai.
Ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita laba vēlējumiem un nozares problēmu apspriešanu divas dienas ilgušā konferencē “Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados” sākusies naudas ziņā bagātākā sezona Latvijas ceļu būves vēsturē.
Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas.
Šonedēļ valdošās koalīcijas dienas kārtībā atkal ir iekļauts jautājums par valdības iejaukšanos “Liepājas metalurga” investora meklējumos, pieaicinot “Liepājas metalurga” likvidācijas sāgā visai aizdomīgu slavu guvušo firmu “Prudentia”, kura jau 2014. gadā sevi apliecināja kā visai neveiksmīgs darbību pārtraukušā uzņēmuma mantas iztirgotājs.
ASV bāzētie finanšu spekulanti pagājušajā gadā izsūkuši no Latvijas nepilnus 569 miljonus eiro apmaiņā pret pārdesmit miljoniem eiro reālas naudas un nostāstiem par visu Latvijas iedzīvotāju veiksmīgajām spekulācijām ar akcijām Ņujorkas fondu biržā.
Veselības ministrija Ministru Kabinetā iesniegusi izskatīšanai lūgumu piešķirt Veselības ministrijai 54,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piemaksu atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektus grozījumiem Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi dubultot no tā sauktajiem atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās elektrības un siltuma apmēru un atbilstoši arī enerģijas cenas.
Latvijas Bankas (LB) regulāri rīkoto “Ekspertu sarunu” jaunākajā laidienā tiek meklētas iespējas iesaistīt algotā darbā tos cilvēkus darbspējas vecumā, kas algotu darbu nestrādā un nemeklē.
