Ekonomika

Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.

No Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Roberts Zīle intervijā Neatkarīgajai uzsvēra, ka 30. aprīlis kad ir pēdējais termiņš, kad šos plānus var papildināt pirms apstiprināšanas, iesniedzot pieprasījumu par 100%, tas ir, par 2 miljardiem eiro, nevis par 70%, ko citas valstis arī dara.

“Rail Baltica” projekta pirmā vīzija bija, ka ātrvilciens Latvijā trauksies ar 249 kilometriem stundā un apstāsies vien Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostā “Rīga”. Tagad projekta virzītāju domas ir mainījušās, proti, Latvijā tiek plānotas 19 pieturas – septiņas Rīgā un 12 ārpus Rīgas. Vilciens piestās arī Salacgrīvā un Bauskā.

Jo mazāk cilvēku Latvijas laukos, jo vairāk tur koku un vairāk iespēju šos kokus nocirst un izmantot tautsaimniecībā.

Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.

„Ja mēs pieņemam, ka šo kovidlaiku valdība izmanto, lai apkarotu vietējo uzņēmējdarbību, tad valdības rīcībā parādās zināma loģika,” ironiski spriež kāds tīmekļa rakstītājs. Taču katrā ironijā ir sava patiesība, lai arī cik nepieņemama vai savāda tā šķistu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iestājas par visu veikalu atvēršanu, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par) ir kategoriski pret. Tikmēr mazie un vidējie uzņēmēji domā ne tikai par diviem metriem un ziepēm, bet nereti arī par striķi.

Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča intervijā Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” stāsta, kāpēc piekritusi vadīt biroju. Iemesls neesot bijis lielā alga.

Čeku loterijā iedzīvotāji varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību. Otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs.

Redzamākā Rīgas viesnīca - “Hotel Roma” kopš rudens ir slēgta, lielā mērā – valsts neieinteresētības dēļ. Viesnīcas “Hotel Roma” pārvaldniece Linda Mūrniece Neatkarīgajai uzsver, ka valsts palīdzību viesnīcai vajadzēja pagājušā gada aprīlī.

Eiro kļūst tikpat lieks un nicināms, kāds bija padomju rublis, kad par to vairs maz ko varēja nopirkt.

Publicitātes līderes Lindas Mūrnieces vadītās viesnīcas “Hotel Roma” slēgšana pagājuša gada pavasarī nav tipiskākais, kas līdz šim noticis ar viesnīcām Latvijā.

Notekūdeņu monitoringam un notekūdeņu “biobankas” infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai un profilaksei 2021. gadā kopumā rezervēti 550 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests divu mēnešu laikā (no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim) dīkstāves un subsīdiju atbalstu atteicis 1022 gadījumos. Galvenais atteikuma iemesls lielākoties bijis tas, ka iesnieguma iesniedzējs nav varējis pierādīt apgrozījuma kritumu.

Uz Covid-19 rēķina norakstāmie 3,9 miljardi eiro tiek sadalīti starp jau esošajiem un topošajiem miljonāriem, nevis pa 2100 eiro caurmērā katram no 1,85 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju.

“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Telekomunikācijas uzņēmumu grupas “Tet” šim gadam piesaka jaunu televīzijas risinājumu “Tet+"”, kas paplašinās skatītāju iespējas atlasīt sev vēlamos raidījumus no 80–100 televīzijas kanāliem.

Patentmaksas maksātāji dīkstāves pabalstā par pilnu mēnesi teorētiski var saņemt 500 eiro, (pērn – 400 eiro mēnesī). Taču īstenībā atbalsts ir mazāks, jo dīkstāves pabalsts patentmaksātājiem pienākas tikai tad, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai arī ja patents bijis spēkā noteiktu laiku pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Līdz pagājušajai nedēļai tas bija pusgads, šobrīd – 3 mēneši. Patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī, Samazināta patentmaksa attiecas tikai uz atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Konkurences padome (KP) sagādājusi gan tikai morālu, bet toties lielu gandarījumu uzņēmuma “Baltijas Ekspresis” īpašniekam Rudolfam Meroni par ciešanām un zaudējumiem, kādus viņam nodarījis valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz).

Krīzes vadības centra un valdības kopsēdē otrdienas vēlā un tumšā vakarā viss kaut kas ir lemts, un ar to tautai būs turpmāk dzīvot.

Šodien valdība grasās iedzīvināt otrdien konceptuāli pieņemtās izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos, kas dažiem veikaliem pavērs iespēju tirdzniecībā laist visu to sortimentu, bet citiem attālinās brīdi, kad tie atkal varēs atsākt tirdzniecību. Opozīcijā šāds valdošās koalīcijas lēmums tiek uztverts kā solis pareizajā virzienā, taču nepietiekams un pat vārtus korupcijai paverošs.

Citos apstākļos nevainīga metāllūžņu izpārdošana pašreizējos apstākļos izraisa jautājumus par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmāko pastāvēšanu.

Absurdie tirdzniecības ierobežojumi, kas neļauj klātienē nopirkt grāmatas, zābakus, bikses, špakteles, sēklu paciņas un daudzas jo daudzas citas lietas, ilgst jau kopš pagājušā gada decembra vidus. Daļa preču tirdzniecības notiek kā komēdijā, kur pārdevējs un pircējs spēlē savas lomas kā teātrī, izliekoties, ka preču iegāde notiek attālināti. Tirgotāji ir uz izmisuma robežas, bet pircēji, kuriem preču iegāde tiešsaistē ir neiespējama, niknojas.