Aizejošajam 2020. gadam jau ir nodrošināta īpaša vieta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vēsturē. Par aģentūras paveikto darbu, pieredzi un plāniem Covid-19 krīzes apstākļos Neatkarīgajai pastāstīja aģentūras direktore Evita Simsone.
No 126 pašvaldībām – pilsētām un novadiem – bezdarba līmenis gada laikā ir samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz tie visi atrodas Latgalē, izņemot divus Kurzemes novadus – Durbi un Vaiņodi. Savukārt visdramatiskāko bezdarba līmeņa pieaugumu piedzīvojusi kūrortpilsēta Jūrmala, galvaspilsēta Rīga un daļa Rīgas tuvumā esošo novadu, liecina Neatkarīgās pētījums.
Valsts darba inspekcija ir tā iestāde, kur vēršas piemuļķoti darba ņēmēji un krīzē iestiguši darba devēji. Kas konsultē pirms soda, bet soda, ja apstākļi uzņēmumos tuvojas paverdzināšanai. Kovids darba attiecību drāmas pastiprina, un šobrīd priekšā ir otrais bezdarba pīķis. Par to saruna ar inspekcijas vadītāju Renāru Lūsi.
Par valdības iecerēm palielināt nodokļus un to, kas no tā var beigās iznākt, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
Šajā apkures sezonā lētākā apkure ir Aizkrauklē, kur par siltumu ir jāmaksā 35,45 eiro par megavatstundu. Tas ir teju divas reizes lētāk nekā Saulkrastos un Zvejniekciemā, kur apkures tarifs ir 69,98 eiro par megavatstundu.
Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH Latvia” uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā pie Valdeķu un Graudu ielas, kura nomnieks būs arī mazumtirdzniecības tīkls “Lidl”. Šis būs pirmais projekts Latvijā, kurā “Lidl” īrē telpas. Lai uzbūvētu divas ēkas, no kurām vienu aizņems “Lidl”, bet otrā tiks izvietoti citi veikali, iekārtota autostāvvieta un paplašināta Spulgas iela, nāksies nocirst aptuveni 160 kokus.
Laikā, kad daļa uzņēmumu Covid-19 krīzē bija spiesti samazināt vai pat uz laiku pārtraukt darbošanos, atsevišķās jomās krīzes dēļ darba apjoms pat pieauga. Gaujas nacionālajā parkā apmeklējumu skaits šogad pat dubultojies.
Strādājot pie likumprojekta, kas iedzīvotājiem ļaus atbrīvoties no noteikta lieluma parādiem, Saeima iecerējusi paplašināt to cilvēku loku, kas varēs pretendēt uz šo procedūru. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka uz parādu atlaišanu varēs pretendēt, ja parāds ir divas minimālās algas jeb no nākamā gada 1000 eiro – šo slieksni paredzēts samazināt uz pusi.
Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.
Sociālā tīkla konta uzlaušanu piedzīvojušas gan valsts iestādes Latvijā, gan slavenības. Pirms mēneša tika uzlauzts arī db.lv konts “Facebook”. Svētdienā vairāki tūkstoši šī konta sekotāju saņēma ziņu, ka db.lv konta īpašnieks “Facebook” tagad ir mistisks apģērbu tiešsaistes veikals.
Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.
Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.
Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.
Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.
Starp maskotām sejām vakar sabiedriskajās vietās pavīdēja arī cilvēki, kuriem maska bija aizāķēta aiz vienas auss, maska nostumta zem deguna vai vispār pabāzta zem zoda. Tāds skats vakar nebija nekas neparasts lielveikalos, kur kopš vakardienas ir obligāti jānēsā maskas. Daļā tirdzniecības centru cilvēki bez maskām vispār netika ielaisti, citos par masku neesamību neviens nelikās ne zinis.
“Mēs tik viegli nepadosimies,” Neatkarīgajai teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam, kad valdība bija noslēgusi pēdējās vienošanās par 2021. gada budžeta projektu, kurā nav paredzēti nieka 4,8 miljoni eiro jaunu dīzeļvilcienu pirkšanai.
