Ekonomika

Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” izpilddirektors Martina Gausa pamatojums uzņēmuma glābšanai atgādina Bībeles nostāstu par kamieli, kas ar labu ticību esot izdabūjams caur adatas aci.

Banku klientiem jāsaprot pareizi Noguldījumu garantiju fonda jēdziens un solījums, ka “jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā...” Jebkuram noguldītājam jābūt gatavam “saskaņā ar likumu” nedabūt neko.

Amerikā souls, blūzs, r&b un hiphops vienmēr bijis cieņā, ko diezgan viegli var nolasīt pēc Štatos dzīvojošā etniskā sastāva, taču reps diezgan dīvainā veidā ar visām četrām iesakņojies arī pie mums. Turklāt šobrīd tas piedzīvo jaunu popularitātes vilni.

Kosmētikas ražotājs “Dzintars” darbu pārtrauca pirms gada. Šobrīd ražošana atsākta testa režīmā, un pagaidām jaunā produkcija veikalos nav nopērkama. Jaunie uzņēmuma īpašnieki sola, ka ražošanas jauda tiks palielināta gada nogalē un produkcija veikalos nonāks pēc gadu mijas.

Nu jau pagājuši 28 gadi, kopš veikalu plauktos pirmo reizi ieraudzījām „Dimdiņu” štovētos kāpostus. Vienmēr ir gribējies uzzināt – no kurienes nāk garšīgie kāposti, kas tos audzē un kur tos štovē? Gulbenes novada Lizuma pagastā pirms daudziem gadiem ir sākusies un arī šodien turpinās gan kāpostu audzēšana, gan pārstrāde.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ir izdevies saglabāt ieņēmumus no koksnes produktu realizācijas, kā arī samazināt izmaksas. Tas dod pārliecību, ka uzņēmuma darbības mērķi šogad tiks izpildīti - gan apjomu, gan ienākumu ziņā, intervijā aģentūrai LETA pauž LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons. Viņš arī norāda: ja pandēmijas otrais vilnis nenesīs būtiskas izmaiņas, ir cerība, ka meža nozarē viss atgriezīsies ierastajā ritmā.

Intervija ar AS „Grindeks” galveno akcionāru un padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.

Jaunus vārdus vecajai dziesmai par mājokļu pirkšanu pagājušajā piektdienā pievienoja māklerfirma ”Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzes dēļ dīkstāvē nonākušiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus no 330 eiro līdz 1000 eiro mēnesī. Turklāt šis atbalsts pienākas arī uzņēmumiem ar nodokļa parādu. Tai pašā laikā attiecībā uz pašnodarbinātiem valsts ir daudz stingrāka, proti, dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie nevarēs saņemt, ja nodokļu parāds būs lielāks nekā 1000 eiro.

Iemaksāt savu naudu savā bankas kontā drīkst bez maksas. Kamēr nauda ir kontā, banka to visādi apgroza un pelna. Savukārt, ja klients savu naudu no sava konta vēlas izņemt, par to ir jāmaksā un aizvien vairāk. Bankas ierobežo klientu tiesības izņemt skaidru naudu, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta kontrole pār klientu naudas plūsmām, kas ir pretrunā aizjūras konsultantu rekomendācijām.

Pēc pusotra mēneša – 2021. gada 1. janvārī – stāsies spēkā ES jaunās attiecības ar Apvienoto Karalisti. Tas ietekmēs arī pārrobežu iepirkumus un pasta sūtījumus. Pēc gadumijas ar pievienotās vērtības nodokli tiks aplikti pirkumi Lielbritānijas internetveikalos, ja tie pārsniegs 22 eiro, kā arī personiskie sūtījumi, piemēram, dāvanas, ja tās būs dārgākas nekā 45 eiro. Tāpēc, ja ieplānots kāds vērtīgs pirkums kādā no Lielbritānijas internetveikaliem, nekavējieties ar šīs ieceres realizēšanu. Pēc pāris mēnešiem pirkums var izmaksāt par piektdaļu dārgāk.

„Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro,” Neatkarīgajā raksta Arnis Kluinis. Pat par šo salīdzinoši zemo cenu nav īsti, kas gribētu pirkt. Šodien līdz pusdienlaikam vēl var pieteikties izsoles pretendenti. Varbūt tagad beidzot izdosies pārdot. Cik brīnišķīgs bizness – valsts, ja paveiksies, nopelnīs mīnus 63,2 miljonus eiro!

Akcīzes nodoklis kalpo diviem mērķiem – regulēt kāda produkta patēriņu un iegūt naudu valsts budžetā. Latvijā, izrādās, šis nodoklis ar ietekmējamu politiķu starpniecību tiek izmantots konkurences cīņā.

Saistībā ar uzņēmuma “Rīgas siltums” pieteikto siltumenerģijas tarifa kāpumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sākusi izvērtēt no “Latvenergo” iepirktā siltuma ražošanas izmaksas.

Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro.

“2020. gada trešajā ceturksnī augstas konkurences tirgus apstākļos “Latvenergo” termoelektrostacijās ir izdevies saražot vairāk siltumenerģijas,” ziņo uzņēmums “Latvenergo” un izdevīgi pārdod šo preci uzņēmumam “Rīgas siltums”, kas savukārt grasās paaugstināt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.

Finanšu ministrija informē, ka minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanas rezultātā valstis ieņēmumiem jāpieaug nākamajā – pārejas perioda gadā par 64,2 miljoniem eiro un turpmākajos gados par 154 miljoniem eiro.

Pandēmijas diktēto sociālās distancēšanās pasākumu dēļ Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī izpaliks tradicionālais svētku salūts. Līdz vakar vakaram vēl nebija arī skaidrs, vai šogad notiks gaismas ikgadējais festivāls „Staro Rīga”.

Gaidāmā nodokļu reforma ne tikai bez žēlastības nogriezīs autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, bet arī smagi skars pašnodarbinātos. Īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta. Izklausās absurdi? Bet kā lai savādāk nosauc jauno kārtību, kas paredz, ka nodokļi pašnodarbinātajam būs jāmaksā pat tad, ja nebūs ieņēmumu. Ņemot vērā Covid-19 attīstību, iespēja kādus mēnešus palikt bez ienākumiem Ilzei ir reāla. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, kas, viņasprāt, ir lielākas briesmas ‒ Covid-19 vai gaidāmā nodokļu reforma.

Šādi brīdinājumi skanējuši katra novembra sākumā pārdesmit gadu garumā un līdz šim nav piepildījušies. Šis gads nav izņēmums arī tādā nozīmē, ka atkal ir radušies jauni apstākļi, kuru dēļ situācija šķiet nopietnāka nekā jebkad iepriekš.

Pēc tam, kad Satiksmes ministrijas mēģinājums sagrabināt naudu dīzeļvilcienu iegādei ar nodokli lietotu vieglo automašīnu importam veiksmīgi tika novērsts, grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā pārstrādāti, un tagad visu nodokļa pieauguma smagumu iznesīs smagais transports, par ko nozare vispār nav informēta.

Finanšu ministrijas paredzētais šā gada budžeta deficīts ar –2,14 miljardiem eiro pārsitīs 2009. gadā uzstādīto budžeta deficīta rekordu –1,8 miljardu dziļumā.