Ekonomika

Eiro kļūst tikpat lieks un nicināms, kāds bija padomju rublis, kad par to vairs maz ko varēja nopirkt.

Publicitātes līderes Lindas Mūrnieces vadītās viesnīcas “Hotel Roma” slēgšana pagājuša gada pavasarī nav tipiskākais, kas līdz šim noticis ar viesnīcām Latvijā.

Notekūdeņu monitoringam un notekūdeņu “biobankas” infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai un profilaksei 2021. gadā kopumā rezervēti 550 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests divu mēnešu laikā (no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim) dīkstāves un subsīdiju atbalstu atteicis 1022 gadījumos. Galvenais atteikuma iemesls lielākoties bijis tas, ka iesnieguma iesniedzējs nav varējis pierādīt apgrozījuma kritumu.

Uz Covid-19 rēķina norakstāmie 3,9 miljardi eiro tiek sadalīti starp jau esošajiem un topošajiem miljonāriem, nevis pa 2100 eiro caurmērā katram no 1,85 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju.

“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Telekomunikācijas uzņēmumu grupas “Tet” šim gadam piesaka jaunu televīzijas risinājumu “Tet+"”, kas paplašinās skatītāju iespējas atlasīt sev vēlamos raidījumus no 80–100 televīzijas kanāliem.

Patentmaksas maksātāji dīkstāves pabalstā par pilnu mēnesi teorētiski var saņemt 500 eiro, (pērn – 400 eiro mēnesī). Taču īstenībā atbalsts ir mazāks, jo dīkstāves pabalsts patentmaksātājiem pienākas tikai tad, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai arī ja patents bijis spēkā noteiktu laiku pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Līdz pagājušajai nedēļai tas bija pusgads, šobrīd – 3 mēneši. Patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī, Samazināta patentmaksa attiecas tikai uz atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Konkurences padome (KP) sagādājusi gan tikai morālu, bet toties lielu gandarījumu uzņēmuma “Baltijas Ekspresis” īpašniekam Rudolfam Meroni par ciešanām un zaudējumiem, kādus viņam nodarījis valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz).

Krīzes vadības centra un valdības kopsēdē otrdienas vēlā un tumšā vakarā viss kaut kas ir lemts, un ar to tautai būs turpmāk dzīvot.

Šodien valdība grasās iedzīvināt otrdien konceptuāli pieņemtās izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos, kas dažiem veikaliem pavērs iespēju tirdzniecībā laist visu to sortimentu, bet citiem attālinās brīdi, kad tie atkal varēs atsākt tirdzniecību. Opozīcijā šāds valdošās koalīcijas lēmums tiek uztverts kā solis pareizajā virzienā, taču nepietiekams un pat vārtus korupcijai paverošs.

Citos apstākļos nevainīga metāllūžņu izpārdošana pašreizējos apstākļos izraisa jautājumus par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmāko pastāvēšanu.

Absurdie tirdzniecības ierobežojumi, kas neļauj klātienē nopirkt grāmatas, zābakus, bikses, špakteles, sēklu paciņas un daudzas jo daudzas citas lietas, ilgst jau kopš pagājušā gada decembra vidus. Daļa preču tirdzniecības notiek kā komēdijā, kur pārdevējs un pircējs spēlē savas lomas kā teātrī, izliekoties, ka preču iegāde notiek attālināti. Tirgotāji ir uz izmisuma robežas, bet pircēji, kuriem preču iegāde tiešsaistē ir neiespējama, niknojas.

Ar 6,4 miljardiem Latvijā pašlaik augošo un vēl iestādāmo koku nepietiks kaut vai tikai 1,8 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju, lai viņi atbilstoši Eiropas Komisijas instrukcijām aizvietotu visu naftas produktu patēriņu ar koksnes patēriņu.

Pēdējo piecu gadu laikā gūtās atziņas meža un koksnes pārstrādes nozarēs tiek pārlūkotas vakar un šodien notiekošajā konferencē “Zināšanās balstīta meža nozare”.

Pensiju 2. līmenī šobrīd iesaistījušies 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Viņu izvēlētie pensiju plāni katrs uzrāda atšķirīgu ienesīgumu. Atšķirībā no pagājušā gada marta beigām, kad visi 2. pensiju līmenī pieejamie plāni 6 mēnešu ietvaros strādāja ar zaudējumiem, šobrīd gandrīz visu pensiju ieguldījumu plāni tiešām ir ienesīgi.

„Šogad pašvaldību budžets ir mazāks, jo daudzi uzņēmumi kovida dēļ ir slēgti – ciet ēdināšana, tūrisms, izklaide. Ja budžeta ieņēmumi strauji samazinās, tad pirmais, ko griež nost, ir tas, kas teorētiski nav pirmās nepieciešamības prece un it kā ir mazāk vajadzīgs – bērnu rotaļu laukumi. Bet no otras puses: ir kovids, mums vairāk jābūt svaigā gaisā, jo telpās mēs to sērgu varam noķert daudz ātrāk,” spriež Mārtiņš Čuda, uzņēmuma SIA „Jūrmalas mežaparki” (JMP) pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Ar Covid-19 iezīmētajā 2020. gadā Latvijas iedzīvotāji spējuši apvienot ticību normālai dzīvei drīzā nākotnē ar vēlēšanos nopirkt papildu platību attālinātajam darbam un pašizolācijai.

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.

Vairāku gadsimtu gaitā krātos pierādījumus par cenu celšanos naudas drukāšanas dēļ apgāž Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, ka patēriņa cenu caurmēra līmenis 2020. gada laikā samazinājies par 0,5%.

Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.