Valsts kanceleja labāk zinās, ko jums pirkt

Ja kāds ir aizmirsis (vai vispār nezina) padomju laiku atrakstīšanās klasiku, tad piedāvāsim Ministru kabineta preses sekretāra Reiņa Grāvīša atbildi uz virkni jautājumu, kas tika iesūtīti Valsts kancelejai (VK) pērnā gada 28. decembrī. Nu – 5. janvārī – beidzot sagaidījām atbildi. Varētu to visu publicēt bez komentāriem – un jau būtu smieklīgi. Ja vien nebūtu bēdīgi.

Tā kā cilvēku sašutums par atļauto/aizliegto preču sarakstu ir permanents, vispirms sazinājos ar Ekonomikas ministriju, lai noskaidrotu, kāda ir dziļākā tirgošanas aizliegumu jēga.

Ministrija noairēja manus jautājumus uz Valsts kanceleju, apgalvojot, ka aizliegumu autors ir šīs svarīgās iestādes direktors Jānis Citskovskis. Domāts, darīts - jautājumi šim kungam.

1. Kāpēc ir aizliegts tirgot pirmās nepieciešamības preces, piemēram, zeķes, īszeķes, zeķbikses un cimdus? Ja nemaldos, ir ziema, un tas ir vajadzīgs katram, - sākot no maziem bērniem, beidzot ar pieaugušajiem.
2. Kāpēc ir aizliegts tirgot virtuves trauku lupatiņas? Šīs preces attiecas uz higiēnu, vai arī es kļūdos?
3. Kāds pamats ir vispār kaut ko aizliegt tirgot? Cilvēki uz veikalu neiet speciāli pēc lupatiņām vai zeķēm, viņi šīs preces divu sekunžu laikā paņem līdz ar citiem pirkumiem. Cilvēki jau sen neiet uz veikaliem, lai pastaigātos.
4. Tā kā skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, uz kāda pamata ir aizliegts tirgot, piemēram, veikalā “Drogas”, nagu lakas, lūpu krāsu, skropstu tušu utt.? Uzskatāt, ka sievietēm nav sevi jākopj?
5. Kāds bija pamatojums izveidot tieši tādu atļauto/aizliegto preču sarakstu, kāds tagad ir atrodams EM annālēs? Kāds skaidrojums no jūsu puses varētu būt atļauto preču sarakstā iekļaut, piemēram, nagu suku? Jūs vispār kontrolējat šos tekstus?
6. Kāpēc ir aizliegts tirgot ZS un Jaungada rotājumus?
7. Kāpēc atbildību par aizliegto/atļauto preču sarakstu un tā aplamībām novēlāt uz Ekonomikas ministriju?
8. Uz kādu zinātnisku atklājumu pamata aizliegts tirgot rakstāmpiederumus, galda līmi, plastilīnu utt.? Kāpēc šādā veidā bērniem, kuriem jau tāpat nav normāla mācību procesa, tiek liegts darboties arī mājās?
9. Kāpēc aizliegts tirgot datorpiederumus, piemēram, peles vai savienojumus? Tos arī vajadzēja iepirkt tajā vienīgajā piektdienā pirms veikalu plauktu slēgšanas?
10. Kāpēc nedrīkst tirgot kurpju tīrīšanas līdzekļus?
11. Kāpēc grāmatu veikali slēgti? Lai turpinātu debilizēt tautu?
12. Uz kādiem pētījumiem vai aptaujām balstījāties, kādu konsultantu pakalpojumus izmantojāt, veidojot atļauto/aizliegto preču sarakstu?

Saņēmu šādu Reiņa Grāvīša (un nevis Jāņa Citskovska!) parakstītu atbildi:

„Atbildot uz Jūsu jautājumiem par Covid - 19 pandēmijas pārvaldību, norādām, ka Ministru kabinets lēmumus par Covid - 19 izplatību ierobežojošu pasākumu pieņem, pamatojoties uz:

epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem, epidemiologu, infektologu un citu veselības aprūpes speciālistu skaidrojumu par Covid - 19 izplatības dinamiku un riskiem, tātad vērtē, kādā vidē un pie kādiem apstākļiem ir risks inficēties ar Covid - 19 un kā šos riskus mazināt, sargājot sabiedrības veselību;

Latvijas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti jeb spēju nodrošināt aprūpi Covid - 19 pacientiem, arī samazinot citu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;

starptautisko pieredzi, tātad vērojot citās valstīs līdzīgos apstākļos ieviestos drošības pasākumus un to efektivitāti, vērtējot to piemērošanas iespējas Latvijā;

starptautiskiem un vietējiem pētījumiem, tātad arvien vairāk izprotot Covid - 19 izplatības īpatnības;

Ar pamatojumu par to, kādas preču grupas ārkārtējās situācijas laikā ir pārdodamas klātienē (neierobežojot distances tirdzniecību un e-komerciju), ir iespējams iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/319591-grozijumi-ministru-kabineta-2020-gada-6-novembra-rikojuma-nr-655-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu- (tiesību akta anotācijā un tās pielikumos)

Savukārt ar Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā notikušajām diskusijām un lēmumu pieņemšanas procesu ir iespējams iepazīties šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/content/covid-19”

Vienvārdsakot, ja gribi uzzināt visu par valdības gudri pamatotajiem lēmumiem, lasi šīs pašas valdības gudri pamatotos lēmumus. Taču visādi citādi vari iet cirst, zāģēt vai vēl ko citu darīt. Bet kā tad ar zeķēm un cimdiem? Atkārtosim, vari iet... hm, pastaigāties.

Bet ir tāds LR Ministru kabineta 2015. gada 22. decembrī radīts pielikums noteikumiem Nr. 755 par tēmu “Pirmās nepieciešamības rūpniecības preces vienam iedzīvotājam mēnesī”. Tajā, starp citu, ir iekļautas šādas lietas: sega ķermeņa siltuma saglabāšanai, sezonai atbilstošas virsdrēbes, galvassega un maiņas apavi, apakšveļa un zeķes, galda trauku piederumu komplekts. Tie ir “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā”. Ar ko gan šā laika raksturojums neatbilst valsts apdraudējumam?

Taču Valsts kanceleja pašapzinīgi noteic, ka mēs nedz sev, nedz saviem bērniem nedrīkstam iegādāties ikdienai (!) nepieciešamās lietas, jo tās, raugi, apdraudot epidemioloģisko drošību. Kā jau teicu, cilvēki sen vairs neiet uz veikaliem, lai pastaigātos un izklaidētos, bet gan - lai ātri nopirktu nepieciešamo un tiktu prom. Ļaudis jau tāpat ir morāli nospiesti, nevajag viņus vēl vairāk pazemot ar nepamatotiem un līdz ar to stulbiem aizliegumiem.

Valsts kancelejai un tur nodarbinātajiem komunikācijas speciālistiem, preses sekretāriem, referentiem, koordinatoriem, konsultantiem un juriskonsultiem (kopā aptuveni 120 smagi strādājoši VK darbinieki) varbūt tomēr vajadzētu noalgot kādu vienu (vienu!) īstu speciālistu, kurš pamācītu, kā atbildēt uz jautājumiem, lai atbildes neizskatītos kā no padomju birokrātijas mācībgrāmatas izņemtas. Lai tās nebūtu pazemojošas savā augstprātībā, sak, mēs te, ziloņkaula tornī sēdēdami, labāk zināsim, ko jums, neinformētie bauri, pirkt un ko nepirkt.

Bet visādi citādi viss kārtībā, ak, cienījamā kundze. Aldziņu mēs, Valsts kancelejas strādnieciņi, nopelnām pamatoti un saņemam regulāri. Ne tā kā jūs, zeķu un apeņu pircēji.