Zīmols „Jānis Sauka” ir pazīstams tiem, kuri augstu vērtē gaļas izstrādājumu garšas buķeti un nevainojamu kvalitāti. Pirms dažām nedēļām darbu uzsāka jaunā SIA „Ādažu desu darbnīca” jeb sabiedrībā pazīstamā zīmola „Jānis Sauka” gaļas pārstrādes cehs. Tās tapšanā kopumā investēts vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Dzīvei pamazām atgriežoties ierastajās sliedēs, atsācies benzīna un dīzeļdegvielas cenas kāpums. Ņemot vērā degvielas cenu izmaiņas biržās, tirgotāji paredz degvielas tālāku sadārdzināšanos arī benzīntankos.
Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.
Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs apgāž Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa apgalvojumus, ka Latvijas likumi viņam nav atstājuši citu iespēju, kā vien atdot lielu daļu no pusmiljardu eiro vērta valsts pasūtījuma ārzonas īpašnieka firmai, kam no visiem citiem konkursa dalībniekiem ir vissliktākie autobusi, vismazākie nodokļu maksājumi un visskandalozākā reputācija.
Kādreizējā kosmētikas ražotāja, tagad maksātnespējīgās AS “Dzintars” vairāk nekā 200 darbinieki palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez samaksas par padarīto. Dažam nav izmaksāta alga par pusmēnesi, dažam – par trim mēnešiem. Atbilstoši dokumentiem, kas ir iesniegti drīzumā plānotajai kreditoru sapulcei, “Dzintars” saviem darbiniekiem parādā palicis aptuveni 640 tūkstošus eiro, bet akcionāriem – vairāk nekā 200 tūkstošus eiro par neizmaksātām dividendēm. Tajā pašā laikā maksātnespējas procesa izdevumi jau pārsnieguši 1 miljonu eiro.
Latvija un Krievija atradušas vienu un to pašu lietojumu Covid-19 kā iemeslam, lai cilvēki būtu spiesti stāties tādos darbos, kādus kaut cik pie turības tikušas sabiedrības atstāj viesstrādniekiem.
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.
Daudzus gadu desmitus Ķīna bija paraugs, kā ar savu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu var balstīt visas pasaules ekonomisko izaugsmi, bet nupat tā demonstrē, kā atteikties no IKP rādītāja.
Šā gada 18. maijs jāieraksta Latvijas gaisa satiksmes vēsturē. Lidostā “Rīga” tika sapulcināti 24 liecinieki tam, ka precīzi pēc saraksta plkst. 14.40 uz Tallinu izlidoja nacionālās aviokompānijas “airBaltic” lidmašīna ar 30 pasažieriem.
Zivju konservu kombināta “Kaija” pārsaukšana par “Karavelu” tik tiešām ir mainījusi uzņēmuma produkcijas eksporta ceļus. Gadu desmitiem ilgi uzņēmumā ražoto šprotu vešana uz Krieviju līdzinājās kaiju pārlidojumiem atbilstoši katras putnu sugas iedzimtajiem instinktiem, bet tagad produkcija nonāk tur, kur to nogādāt izlēmuši uzņēmuma vadītāji. Par šīm izmaiņām un izredzēm Covid-19 kontekstā Neatkarīgajai stāstīja SIA “Karavela” līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite.
Pirms diviem gadiem realizētās nodokļu reformas sekas jūtamas joprojām. Līdzīgi kā pērn, kad vairāk nekā 120 tūkstoši iedzīvotāju, pašiem negribot, bija kļuvuši par nodokļa parādniekiem, arī šogad daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir izveidojies nodokļa parāds par 2019. gadu. Daļa šo parādu jau ir samaksājusi, daļa nosegusi, iesniedzot attaisnotos dokumentus, bet vairāk nekā 82 tūkstoši joprojām skaitās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādniekos.
Satversmes tiesa, izskatot pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināto lietu par garantētā minimālā ienākuma pabalsta atbilstību Satversmei, neaprobežojas tikai ar viena pabalsta vērtēšanu, bet prasa valdības un Labklājības ministrijas speciālistiem skaidrot visu sociālās palīdzības sistēmu, tās būtību un jēgu. Viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem līdz šim bijis, vai sociālās palīdzības sistēmu var uzskatīt par sakārtotu un kādam mērķim ir domāts garantētais minimālais ienākums?
Ārkārtējās situācijas ietekme uz iedzīvotāju spēju apmaksāt komunālos pakalpojumus ir niecīga. Bet šo pakalpojumu sniedzēji norāda, ka, ārkārtējai situācijai ieilgstot vairāk par trim mēnešiem, stāvoklis strauji varētu mainīties uz slikto pusi. Premjerministrs Krišjānis Kariņš gan sola, ka valdība, saglabājot dažus ierobežojumus, ārkārtējo situāciju apņēmusies pārtraukt jūnijā.
Veikalos Latvijā šobrīd vairs nav nopērkami vietējie āboli, tikai no Polijas, Nīderlandes, Itālijas un Turcijas ievestie un par diezgan augstu cenu. Atsevišķu šķirņu āboli šobrīd maksā pat dārgāk nekā eksotiskie augļi, piemēram, ananāsi, banāni un nektarīni.
SIA „Latvijas mobilais telefons” prezidents Juris Binde Latvijas izredzes atkopties pēc krīzes vērtē augstāk, nekā tās ir daudzās citās valstīs, tai skaitā Rietumeiropas valstīs pat ar jaudīgākām ekonomikām. Intervijā „Neatkarīgajai” viņš atklāj Latvijas stiprās puses un virzienus ātrākai krīzes pārvarēšanai.
Vīrusa Covid-19 apkarošanas rituāli vismaz Latvijā ir maigāki nekā tie, ar kādiem šajos pašos apvidos viduslaikos cīnījās pret mēri, aizliedzot cilvēkiem iziet no slimības skartām pilsētām, kvartāliem vai vismaz mājām.
Valsts kontrole tiešā tekstā neaicina kādam izdienas pensionāram atņemt jau piešķirto pensiju, tomēr kārtējo reizi brīdina valdību un pensiju politikas veidotājus par izdienas pensiju milzīgo slogu uz valsts budžeta izdevumiem. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem, tuvāko gadu laikā valsts uzņemtās saistības izdienas pensiju jomā sasniedz 4,5 miljardus eiro.
Uz Covid-19 rēķina Latvijai apsolītie četri miljardi eiro ir kā pliķis jeb naudas izteiksmē mērāms pazemojums, lai pārbaudītu valsts iedzīvotāju un pārvaldes aparāta reakciju, – vai tiešām Latvija joprojām grib atrasties Eiropas Savienībā un eirozonā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētais pārskats par šā gada četros mēnešos saņemto nodokļu, nodevu u.c. valsts noteikto maksājumu apjomu apliecina pašsaprotamo, ka arī Latvijai tiks piestādīts rēķins par Covid-19 ballīti.
Vēsais pavasaris un krīze nav labākais stimuls saldējumu iegādei, tomēr ražotāji cer uz siltu vasaru, tāpēc šogad viņi sarūpējuši vairākas jaunas saldējumu šķirnes ‒ ar rabarberiem, ērkšķogām, smiltsērkšķiem un pat kaņepēm, savukārt klasiskās vērtības ietērpuši neparastās formās.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākie dati par dīkstāves pabalsta apmēru atspēko VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas izplatīto datu iedvesmoto politiķu apvainojumus dīkstāves pabalstu saņēmējiem un viņu darba devējiem par izvairīšanos no godīgas nodokļu nomaksas.
Labklājības ministrija saņēmusi no valdības naudu, lai piemaksātu dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem 50 eiro par katru viņu apgādībā esošu bērnu, bet reālā piemaksu summa izrādās vidēji 33,29 eiro.
