Ekonomika

Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.

Covid-19 epidēmija nav apturējusi pensionēšanās vecumu, un kopš koronavīrusa izplatības sākuma vairāki tūkstoši cilvēku, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, devušies pensijā un grasās to darīt pašlaik. Tomēr pensijas aprēķinu ietekmē vairāki faktori, kuriem topošajiem pensionāriem jāpievērš uzmanība, un, ja iespējams, došanās pelnītā atpūtā jāattālina.

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi Latvijai iztērēt 250 miljonus eiro, lai vēl arī turpmāk pastāvētu valstij piederošā aviokompānija “airBaltic”.

Vakar Eiropas Komisija publicēja ES un eirozonas koriģēto ekonomiskās izaugsmes prognozi, no kuras izriet, ka šogad visā ES notiks ievērojama ekonomikas sarukšana: “Pēc 2020. gada vasaras ekonomikas prognozes, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8%. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7% (eirozonā) un 7,4% (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.”

Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā.

Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.

Valsts a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma ilgtspējas pārskatu.

Atvieglojot ierobežojumus, atsāksies ceļošana un pastiprināsies arī starpvalstu cīņa par tūristiem. Vai Latvija uzvarēs šajā cīņā vai vismaz nezaudēs tajā, laiks rādīs. Lietuva plāno ārvalstu tūristiem apmaksāt trešo valstī pavadīto nakti, Itālija – daļai mājsaimniecību piešķirt 500 eiro Itālijas apceļošanai. Savukārt, Latvija pieturas pie pirmskrīzes mārketinga stratēģijas – informatīvām kampaņām un ārvalstu žurnālistu uzņemšanas.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.

Kaut gan partijas “Attīstībai/Par!” biedre Aija Ingrīda Abene “Rūjienas saldējuma” ražotajā “Blacky” jeb “Melnīša” saldējuma nosaukumā saskatīja rasisma pazīmes, neviena no lielajām pārtikas lielveikalu ķēdēm no šī saldējuma tirgošanas atteikusies nav. Saceltā ažiotāža pat palielinājusi veikala apmeklētāju interesi un vēlmi to pagaršot. Vēsturē ir bijis ne viens vien gadījums, kad produkta vai zīmola nosaukums svešā valodā rada pārpratumus. Atšķirībā no “Melnīša” lielākoties tas kompānijām radījis zaudējumus.

Valsts a/s “Latvijas Valsts meži” (LVM) padome pasūtījusi advokātu birojam “Sorainen” auditu par to, kas īsti gūst labumu no valstij piederošajos mežos nocirstajiem kokiem.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) piedāvājies pārņemt savā pārvaldīšanā deviņus un pie tam pašus lielākos valsts uzņēmumus. Pirmajā brīdī tas šķiet tikpat bezjēdzīgi kā Nacionālie attīstības plāni (NAP), kuru sacerēšanai PKC izveidots, taču pēc ministriju un lieluzņēmumu reakcijas jāsāk domāt, vai šoreiz PKC nepilda nopietnāku pasūtījumu nekā uzņēmējdarbības un jebkā cita attīstīšanai veltītu frāžu pārrakstīšana katrā nākamajā NAP.

Kā Neatkarīgā rakstīja 19. jūnijā (Ilze Šteinfelde “Briest privatizācijas afēra par 6,4 miljardiem eiro”), ļoti diskutablajai Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajai koncepcijai “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” ir dota paātrināta politiska virzība, jo šis dokuments jau ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd tikai seši uzņēmumi savus nenogatavinātos skābpiena sierus drīkst saukt par Jāņu sieru. Taču nevienam nav liegts gatavot ķimeņu vai Līgo sierus vai pat sieru “Jāņu prieks”, kas starp citu ir ražots Vācijā speciāli Līgo svētkiem Latvijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.

Divpadsmit Latvijas lielākās un nozīmīgākās valsts kapitālsabiedrības no pārdošanas kādam privātam uzņēmumam vai citas valsts kapitālam līdz šim ir sargājusi esošā likumdošana, kurā noteikts, ka šos uzņēmumus nedrīkst atsavināt. Taču Pārresoru koordinācijas centra iecere reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalību šajos uzņēmumos, vieš bažas par vēlmi šos uzņēmumus nākotnē nodot privatizācijai. Par daļu no tiem interese ir ļoti liela.

Kamēr Vācijas zemo cenu veikals “Lidl” kavējas ar ienākšanu Latvijas tirgū, daļa Lietuvas pierobežā mītošo Latvijas iedzīvotāju ar nepacietību gaidīja robežu atvēršanu, lai dotos ierastajā iepirkšanās tūrē uz Lietuvas veikaliem. Šauļu iedzīvotāji pat jokoja, ka viņiem nevajadzēja lasīt ziņas par robežas atvēršanu, jo par to liecinājusi veikalos atkal skanošā latviešu valoda.

Šā gada maijs kļuvis par pirmo mēnesi daudzu gadu laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasējis mazāk, nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

10. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka publiskoja ikgadējos rezultātus par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijā un Latvijā. No profesora Saukas iegūtajiem rezultātiem izriet, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta.

Vietējais bizness ar nepacietību gaidīja, kad tiks atcelts ārkārtējais stāvoklis, mazināti ierobežojumi un dzīve pamazām atgriezīsies ierastās sliedēs – cilvēki ies uz koncertiem un izstādēm, dosies ceļojumos, tiksies ar draugiem kafejnīcās bez 2 metru distances ievērošanas. Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā viesmīlības uzņēmumiem klāsies jaunajos apstākļos.

Nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji uzņēmušies iniciatīvu pateikt, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas Latvijā “visam jāaiziet atpakaļ pa vecajām sliedēm”.

Kamēr pasažieru apkalpošana Rīgas lidostā uz brīdi tika praktiski vispār izbeigta un tagad tikai pakāpeniski atjaunojas, aviopasta sūtījumu plūsma uz Latviju un no Latvijas neesot cietusi nemaz.