Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi ir veicinājuši iedzīvotāju iepirkšanās tradīciju maiņu – sākotnēji drošības apsvērumu dēļ būtiski pieaudzis pieprasījums pēc pārtikas piegādes mājās, bet tagad, kad cilvēki ir iepazinuši pārtikas interneta veikala priekšrocības, viņi turpina izmantot šo pakalpojumu.
Latvijas lauksaimnieki, pārtikas uzņēmumi un tirgotāji iestājas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu ne tikai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, bet arī piena produktiem, Latvijā audzētām, zivīm, ekoloģiskiem produktiem. Tas ļautu iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot krīzi un stiprinātu uzņēmējdarbību.
Krīze ieviesusi neizbēgamas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā un daudzās darbības nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā, liekot uzņēmumiem pārskatīt savus plānus un ieceres. “Maxima Latvija” valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs Viktors Troicins intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā uzņēmums pārdzīvo krīzi, pircēju ažiotāžu un kā strādās nākotnē.
Krīzē visvairāk cietušajām nozarēm ‒ kultūrai, sabiedriskajai ēdināšanai, pasažieru pārvadājumiem, tūrismam, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un drošības pasākumu mazināšanas dota iespēja atsākt pakalpojumu sniegšanu, tiesa, joprojām ievērojot vairākus striktus aizliegumus.
2019. gadā naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvija” nobīdījis naftas produktu mazumtirgotāju “Circle K Latvia” no pirmās vietas nodokļu maksātāju sarakstā.
Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
Latvijas rūpniecības samazinājums aprīlī par 9,2% izrādās aritmētiskais vidējais starp autodetaļu ražošanas samazinājumu par 57% un roku dezinfekcijai izmantojamu spirta izstrādājumu ražošanas pieaugumu par 27,5%.
Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktori Ievu Jaunzemi par nodokļu ieņēmumu kritumu Covid-19 krīzes laikā, par atsevišķu krīzes skartu tautsaimniecības nozaru ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, par VID nākotnes uzdevumiem, par izvēlēto krīzes seku novēršanas filozofiju un čeku loterijas ekonomisko efektu.
Vēsā pavasara dēļ tikai patlaban zemeņu dobēs aizmetušās pirmās ogas. Pagaidām iespējas baudīt ir vien tās vietējās zemenes, kas ir audzētas siltumnīcā. Tāpēc to cena šobrīd Rīgas Centrāltirgū ir rekordaugsta – no 16 līdz 17 eiro kilogramā. Neatkarīgās aptaujātie zemeņu pārdevēji lēš, ka uz lauka audzētās vietējās ogas tirgū varētu parādīties ap Jāņiem.
Latvijas nodokļu maksātājiem valdības personā jāizvēlas, vai piešķirt valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) 40 miljonus eiro sliežu uzturēšanai vai sākt sliežu novākšanu un nodošanu metāllūžņos, pirms to pašu nav paveikuši metāla zagļi.
Zivīm bagāti dīķi, ezeri un upes Latvijā nav utopija. Tā varētu kļūt par realitāti, ar ko Latvija vilinātu gan vietējos, gan ārvalstu tūristus un stiprinātu reģionālo attīstību.
Paaugstinot dabas resursu nodokli plastmasas maisiņiem un aizliedzot tos
tirdzniecības vietās pircējiem dot par brīvu (izņemot plānos un vieglos maisiņus, ko izmanto higiēnas nolūkos), plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms nav būtiski samazinājies, toties tie ir kļuvuši dārgāki.
Zīmols „Jānis Sauka” ir pazīstams tiem, kuri augstu vērtē gaļas izstrādājumu garšas buķeti un nevainojamu kvalitāti. Pirms dažām nedēļām darbu uzsāka jaunā SIA „Ādažu desu darbnīca” jeb sabiedrībā pazīstamā zīmola „Jānis Sauka” gaļas pārstrādes cehs. Tās tapšanā kopumā investēts vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Dzīvei pamazām atgriežoties ierastajās sliedēs, atsācies benzīna un dīzeļdegvielas cenas kāpums. Ņemot vērā degvielas cenu izmaiņas biržās, tirgotāji paredz degvielas tālāku sadārdzināšanos arī benzīntankos.
Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.
Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs apgāž Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa apgalvojumus, ka Latvijas likumi viņam nav atstājuši citu iespēju, kā vien atdot lielu daļu no pusmiljardu eiro vērta valsts pasūtījuma ārzonas īpašnieka firmai, kam no visiem citiem konkursa dalībniekiem ir vissliktākie autobusi, vismazākie nodokļu maksājumi un visskandalozākā reputācija.
Kādreizējā kosmētikas ražotāja, tagad maksātnespējīgās AS “Dzintars” vairāk nekā 200 darbinieki palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez samaksas par padarīto. Dažam nav izmaksāta alga par pusmēnesi, dažam – par trim mēnešiem. Atbilstoši dokumentiem, kas ir iesniegti drīzumā plānotajai kreditoru sapulcei, “Dzintars” saviem darbiniekiem parādā palicis aptuveni 640 tūkstošus eiro, bet akcionāriem – vairāk nekā 200 tūkstošus eiro par neizmaksātām dividendēm. Tajā pašā laikā maksātnespējas procesa izdevumi jau pārsnieguši 1 miljonu eiro.
Latvija un Krievija atradušas vienu un to pašu lietojumu Covid-19 kā iemeslam, lai cilvēki būtu spiesti stāties tādos darbos, kādus kaut cik pie turības tikušas sabiedrības atstāj viesstrādniekiem.
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.
Daudzus gadu desmitus Ķīna bija paraugs, kā ar savu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu var balstīt visas pasaules ekonomisko izaugsmi, bet nupat tā demonstrē, kā atteikties no IKP rādītāja.
Šā gada 18. maijs jāieraksta Latvijas gaisa satiksmes vēsturē. Lidostā “Rīga” tika sapulcināti 24 liecinieki tam, ka precīzi pēc saraksta plkst. 14.40 uz Tallinu izlidoja nacionālās aviokompānijas “airBaltic” lidmašīna ar 30 pasažieriem.
