Ekonomika

Latvijas iedzīvotājiem nāksies piemaksāt apmēram 15 eirocentus par katru dzērienu depozīta sistēmas pudeli ar izredzēm 10 eirocentus dabūt atpakaļ, bet bez pārliecības, ka sistēma vērsta uz vides aizsardzību.

Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa un Covid-19 krīzes dēļ šobrīd kavējas vairāku veikalu atvēršana, bet daži šogad iecerētie vispār netiks atvērti.

Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm!

Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.

Ļoti negribīgo un mikroskopiskā apmērā veikto pabalstu izmaksu valsts noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ darbu zaudējušajiem cilvēkiem Krišjāņa Kariņa valdība var attaisnot ar caurmērā lieliem un strauji augošiem mājsaimniecību uzkrājumiem bankās, taču šo uzkrājumu sadalījums starp miljoniem un varbūt pat miljardiem eiro vieniem un overdrafta parādiem citiem ir valsts noslēpums.

Lai gan marta sākumā uzņēmumi vēl strādāja ierastajā režīmā un veikalos nebija nekādu pulcēšanās ierobežojumu, tirgotāji jau juta krīzes tuvošanos – pircēji pastiprināti pirka pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, bet apģērbu, apavu, rotaslietu, sadzīves tehnikas un atpūtas preču iegādi atlika uz vēlāku laiku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija spilgti parāda, kuras preču nozares krīze ir sekmējusi, bet kuras – gremdējusi.

Šobrīd iespējams nopirkt biļetes lidojumiem nākamajai nedēļai no lidostas „Rīga” uz aptuveni 20 galamērķiem. Taču biļešu iegāde nav garantija, ka šie lidojumi tiešām jau nākamnedēļ notiks.

Labklājības ministrija ir prasījusi un dabūjusi no valdības dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro par spīti tam, ka valdībai iesniegtie pabalstu summas aprēķini ir pretrunā ar tās pašas ministrija publicēto pabalst izmaksas kārtību, pēc kuras pabalstu kopsumma būs divas vai trīs reizes mazāka.

Dīkstāves pabalsts ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek piemērots īpašos krīzes apstākļos un no kura netiek maksāti nodokļi. Taču nodokļu nomaksa iedzīvotājiem ir svarīga no vairākiem aspektiem – lai viņi būtu sociāli aizsargāti un, dodoties pelnītā atpūtā, saņemtu pensiju, kā arī atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot attaisnotos dokumentus par ārstniecībā un izglītībā iztērēto summu.

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības.

Ornitologi ir izveidojuši atjautīgu shēmu, kā, izmantojot svešus īpašumus, tikt pie naudas, – viņi veido mikroliegumus Latvijā plaši izplatītam putnam, bloķē saimniecisko darbību tūkstošiem hektāros zemes, atņemot lauku cilvēkiem viņu iekrājumus, un paši sev par to piešķir nodokļu maksātāju naudu grandiozos apjomos. Projekta nosaukums – LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā.

«Dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsāks nākamajā nedēļā,» šī iestāde trešdien apliecināja Neatkarīgajai.

Ārkārtas situācijas radītā piespiedu dīkstāve un iespēja alkoholiskos dzērienus iegādāties internetā palielinājusi grādīgo dzērienu noietu. Vairāk nekā iepriekš tiek pirkti vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Šajā, pašā pēdējā uz papīra drukātajā Neatkarīgās Rīta Avīzes numurā tiek izmantotas poligrāfijas iespējas, lai sniegtu pārskatu un skaidrojumu par to, kā avīze visā savas drukāšanas laikā izskatījusies un mainījusies.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.

Pirmais dīkstāves pabalstu izsniegšanas mēnesis beidzies ar 6,6 miljonu eiro sadalīšanu starp 24,5 tūkstošiem cilvēku un valdības lēmumiem kaut tikai simboliski palielināt gan pabalstus saņemt cienīgo cilvēku skaitu, gan pabalstu summas.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumi mainās katru nedēļu, ar katru reizi nedaudz mīkstinot, lai tos varētu saņemt plašāks loks. Tomēr, par spīti tam, līdz šim teju puse uzņēmumu saņem atteikumu. Lielākoties dīkstāves pabalsts tiek liegts mazajiem uzņēmumiem (pat bez nodokļa parāda), jo iepriekšējā pusgadā aprēķinātais nodoklis ir bijis mazāks nekā vidēji 200 eiro mēnesī. Savukārt lielie uzņēmumi pat ar 0,8 miljonu eiro lielu nodokļu parādu dīkstāves pabalstu saņem.

Valsts vides dienests (VVD) saņēmis rekordlielu skaitu ziņojumu par vides piesārņojumu, kura izraisīto sirdsapziņas pārmetumu mazināšanai izdomāto Lielo talku ir izredzes sarīkot ne aprīlī, bet 16. maijā.

Latvijas mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni ceturtā daļa tiek sašķirota un nonāk pārstrādē, pārējais – noglabāts atkritumu poligonā. Aptuveni trīs līdz pieci procenti no šī apjoma ir tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos, lai gan tos varētu izmantot atkārtoti. Lai mazinātu apģērbu un apavu nonākšanu atkritumu poligonos, Latvijā jau pusgadu darbojas pilotprojekts lietotu apģērbu un apavu savākšanā, bet nākotnē plānots būvēt lietoto tekstiliju pārstrādes līniju.

Ārkārtas situācijas laikā, kad daudzi uzņēmumi un iestādes pārgājuši uz attālinātu darbu, bet skolēni – uz attālinātām mācībām, Latvijā tiek veikts daudz vairāk zvanu, biežāk un vairāk lietots internets, pirkts vairāk komunikāciju nodrošinošu ierīču un programmu. Šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumi palielinājušies visiem lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem.

Covid–19 pandēmija un tās dēļ izsludinātā ārkārtas situācija pamudinājusi valdību pievērsties sociālajām iemaksām. Apspriežot Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumu par dīkstāves pabalstiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, valdība uzdevusi dažu dienu laikā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus minimālo sociālo iemaksu ieviešanai. Jau šonedēļ šo ziņojumu plānots apspriest valdībā.