Šobrīd tikai seši uzņēmumi savus nenogatavinātos skābpiena sierus drīkst saukt par Jāņu sieru. Taču nevienam nav liegts gatavot ķimeņu vai Līgo sierus vai pat sieru “Jāņu prieks”, kas starp citu ir ražots Vācijā speciāli Līgo svētkiem Latvijā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.
Divpadsmit Latvijas lielākās un nozīmīgākās valsts kapitālsabiedrības no pārdošanas kādam privātam uzņēmumam vai citas valsts kapitālam līdz šim ir sargājusi esošā likumdošana, kurā noteikts, ka šos uzņēmumus nedrīkst atsavināt. Taču Pārresoru koordinācijas centra iecere reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalību šajos uzņēmumos, vieš bažas par vēlmi šos uzņēmumus nākotnē nodot privatizācijai. Par daļu no tiem interese ir ļoti liela.
Kamēr Vācijas zemo cenu veikals “Lidl” kavējas ar ienākšanu Latvijas tirgū, daļa Lietuvas pierobežā mītošo Latvijas iedzīvotāju ar nepacietību gaidīja robežu atvēršanu, lai dotos ierastajā iepirkšanās tūrē uz Lietuvas veikaliem. Šauļu iedzīvotāji pat jokoja, ka viņiem nevajadzēja lasīt ziņas par robežas atvēršanu, jo par to liecinājusi veikalos atkal skanošā latviešu valoda.
10. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka publiskoja ikgadējos rezultātus par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijā un Latvijā. No profesora Saukas iegūtajiem rezultātiem izriet, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta.
Vietējais bizness ar nepacietību gaidīja, kad tiks atcelts ārkārtējais stāvoklis, mazināti ierobežojumi un dzīve pamazām atgriezīsies ierastās sliedēs – cilvēki ies uz koncertiem un izstādēm, dosies ceļojumos, tiksies ar draugiem kafejnīcās bez 2 metru distances ievērošanas. Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā viesmīlības uzņēmumiem klāsies jaunajos apstākļos.
Nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji uzņēmušies iniciatīvu pateikt, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas Latvijā “visam jāaiziet atpakaļ pa vecajām sliedēm”.
Kamēr pasažieru apkalpošana Rīgas lidostā uz brīdi tika praktiski vispār izbeigta un tagad tikai pakāpeniski atjaunojas, aviopasta sūtījumu plūsma uz Latviju un no Latvijas neesot cietusi nemaz.
Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi ir veicinājuši iedzīvotāju iepirkšanās tradīciju maiņu – sākotnēji drošības apsvērumu dēļ būtiski pieaudzis pieprasījums pēc pārtikas piegādes mājās, bet tagad, kad cilvēki ir iepazinuši pārtikas interneta veikala priekšrocības, viņi turpina izmantot šo pakalpojumu.
Latvijas lauksaimnieki, pārtikas uzņēmumi un tirgotāji iestājas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu ne tikai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, bet arī piena produktiem, Latvijā audzētām, zivīm, ekoloģiskiem produktiem. Tas ļautu iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot krīzi un stiprinātu uzņēmējdarbību.
Krīze ieviesusi neizbēgamas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā un daudzās darbības nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā, liekot uzņēmumiem pārskatīt savus plānus un ieceres. “Maxima Latvija” valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs Viktors Troicins intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā uzņēmums pārdzīvo krīzi, pircēju ažiotāžu un kā strādās nākotnē.
Krīzē visvairāk cietušajām nozarēm ‒ kultūrai, sabiedriskajai ēdināšanai, pasažieru pārvadājumiem, tūrismam, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un drošības pasākumu mazināšanas dota iespēja atsākt pakalpojumu sniegšanu, tiesa, joprojām ievērojot vairākus striktus aizliegumus.
2019. gadā naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvija” nobīdījis naftas produktu mazumtirgotāju “Circle K Latvia” no pirmās vietas nodokļu maksātāju sarakstā.
Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
Latvijas rūpniecības samazinājums aprīlī par 9,2% izrādās aritmētiskais vidējais starp autodetaļu ražošanas samazinājumu par 57% un roku dezinfekcijai izmantojamu spirta izstrādājumu ražošanas pieaugumu par 27,5%.
Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktori Ievu Jaunzemi par nodokļu ieņēmumu kritumu Covid-19 krīzes laikā, par atsevišķu krīzes skartu tautsaimniecības nozaru ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, par VID nākotnes uzdevumiem, par izvēlēto krīzes seku novēršanas filozofiju un čeku loterijas ekonomisko efektu.
Vēsā pavasara dēļ tikai patlaban zemeņu dobēs aizmetušās pirmās ogas. Pagaidām iespējas baudīt ir vien tās vietējās zemenes, kas ir audzētas siltumnīcā. Tāpēc to cena šobrīd Rīgas Centrāltirgū ir rekordaugsta – no 16 līdz 17 eiro kilogramā. Neatkarīgās aptaujātie zemeņu pārdevēji lēš, ka uz lauka audzētās vietējās ogas tirgū varētu parādīties ap Jāņiem.
Latvijas nodokļu maksātājiem valdības personā jāizvēlas, vai piešķirt valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) 40 miljonus eiro sliežu uzturēšanai vai sākt sliežu novākšanu un nodošanu metāllūžņos, pirms to pašu nav paveikuši metāla zagļi.
Zivīm bagāti dīķi, ezeri un upes Latvijā nav utopija. Tā varētu kļūt par realitāti, ar ko Latvija vilinātu gan vietējos, gan ārvalstu tūristus un stiprinātu reģionālo attīstību.
Paaugstinot dabas resursu nodokli plastmasas maisiņiem un aizliedzot tos
tirdzniecības vietās pircējiem dot par brīvu (izņemot plānos un vieglos maisiņus, ko izmanto higiēnas nolūkos), plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms nav būtiski samazinājies, toties tie ir kļuvuši dārgāki.
