“Double Coffee”, “Vincents”, “Čarlstons”, “XL Pelmeņi” — kas šiem visiem kopīgs? Tie ir slaveni iestādījumi, kuri likvidēti ne krīžu laikā, bet pēc tam, kad visas krīzes jau pārvarētas. Daudzi atlikušie nozares flagmaņi stieg parādos.
Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.
Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.
Nekustamā īpašuma pircējiem nākamais gads solās būt labvēlīgs, jo, kā prognozē eksperti, gaidāms procentlikmju kritums. “Neatkarīgā” pēta, vai tiešām Latvijā var iegādāties mājokli par vienu eiro.
Degvielas cenu pieauguma pamatā ir piegādātāju alkatība un autobraucēju gatavība tai pakļauties, nevis vietējā ražojuma biodegvielas piejaukums — tādu ainu rāda degvielas cenu vēsture un valsts struktūru iepriekš veiktās izmaiņas ar biodegvielas obligātumu.
Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.
Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.
Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?
Tie kredītņēmēji, kuri Polijā ir anulējuši savus kredītlīgumus un pēdējos gados izmantojuši procentu atvieglojumus par dzīvokļa vai mājas iegādi vai mājas būvniecību, var saskarties ar smagām problēmām saistībā ar nodokļu nomaksu, ziņo Polijas ekonomikas un finanšu ziņu platformas “prawo.pl” un “wnp.pl”.
Kamēr pasaulē kafijas baudītāji šķendējas, ka “Starbucks” kafejnīcās uz kafijas pagatavošanu tagad jāgaida ilgāk nekā iepriekš, Baltijas valstīm, tai skaitā Latvijai, šī pasaulē lielākā kafejnīcu tīkla īpašnieks vai potenciālais franšīzes turētājs vispār met līkumu.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.
Ne tikai ļaužu subjektīvas sajūtas, bet arī objektīva statistika rāda, ka pārtikas cenas veikalos aug un aug, bet ienākumi nepalielinās. Latvietis raudādams maksā par pienu, gaļu un maizi tikpat daudz kā bagātais vācietis un vairāk nekā lietuvietis un polis.
Valsts iestāžu reorganizācija, to pārstrukturēšana, darba rezultātu un darba efektivitātes izvērtēšana ir vērtīgs pienesums valsts tālākai izaugsmei un konkrētās iestādes turpmākai atdevei, secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš šonedēļ sabiedrībai atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizācijas rezultātus un iepazīstināja ar aģentūras jauno direktori Ievu Jāgeri.
Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.
Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.
24,8 tūkstošu eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmēji labprāt redzētu sadalām tautsaimniecībai tiešā veidā, nevis caur mezanīna aizdevumu fondu, tomēr “Altum” īpašniekiem un varasvīriem ir cits viedoklis – ilgtermiņā ekonomikai var izrādīties vērtīgāka vienradžu radīšana tieši ar augsta riska investīcijām – labāk lai “Altum” miljoni kalpo kā sēklas nauda apjomīgāka riska kapitāla groza veidošanai nekā tiešai naudas izdāļāšanai kredītos.
Beidzot virspusē izlauzusies problēma, par kuru mēnešiem ilgi runāja tikai anonīmi speciālisti: skandināvu akcionāri bremzē ne tikai Latvijas telekomunikāciju un IT sektoru, bet neļauj attīstīties kritiski svarīgām aizsardzības tehnoloģijām, kuras mūsdienās turklāt ir perspektīvs biznesa virziens.
