Ekonomika

Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.

Tieši ieguldījumi cilvēkkapitālā garantē Latvijas ekonomikas ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi, “kontekst.lv” skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

“Lasot, klausoties un skatoties ziņas, redzu un dzirdu šajos stāstos ļoti daudz muļķību. Tāpēc es domāju, ja man ir brīvs laiks ziemā, varētu darboties žurnālistikā un stāstīt zemniekiem un sabiedrībai patiesību par notiekošo,” intervijā TV raidījumā “Nra.lv sarunas” saka Andis Beitāns – topošais žurnālists uz zemnieks vienā personā.

Tuvojas Lieldienas, un ir sācies olu iegādes drudzis. Kas notiek olu tirgū Latvijā un citviet Eiropas Savienībā; kā tas tiek kropļots ar Ukrainas olām; cik brīvi veikalos ir pieejamas tieši Latvijā ražotās olas; vai marķējumiem var ticēt; kur paliek apjomīgā Ukrainas olu ražotāju virspeļņa un kādas olas izvēlēties Lieldienu galdam, baltās vai brūnās – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Latvijas amatpersonas var tikai brīdināt, ka pavasara kampaņa par ekonomisko attiecību izbeigšanu ar Krieviju padarīs sāpīgākas rudens cīņas par neesošas naudas pārdalīšanu nākamā gada budžetā.

Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.

Kādas pārmaiņas gaida Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kā tās sajutīs nodokļu maksātāji; kas notiek ar nodokļu politikas plānošanu un kā mainīsies nodokļu apmēri; kā izpaudīsies VID digitalizācija un vai atskaitīšanās VID kļūs vienkāršāka – TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

SIA “Arbo Windows” ir strauji augošs uzņēmums, kurš, apvienojot nozares profesionāļu pieredzi, ir kļuvis par vienu no vadošajiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā. Tā apgrozījums ir 9,1 miljons eiro, komandas darba pieredze ir 25 gadi, darbinieku skaits ir 110. Uzņēmums tirgum piedāvā stikla logu paketes, koka logus, koka durvis un bīdāmās sistēmas. Uzņēmuma vēstījums par sevi skan šādi: “Logi ir ēkas acis. Pa logu mēs ieraugām pasauli, pa logu namā ienāk gaisma, un pēc logiem mēs varam spriest par nama un tā īpašnieka personību, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.”

Uzņēmēji savu produkciju Latvijā bieži ir spiesti pārdot par pazeminātām cenām. “Neatkarīgā” pēta, kādas tam ir sekas.

Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārveidojas no kravu pārvadātāja par būvuzņēmēju, taču piedzīvo neveiksmes abos darbības virzienos.

Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

Novembrī paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas arī mūsu valstī tiek gaidītas ar aizvien pieaugošu interesi, galvenokārt jau saistībā ar bažām par to, vai gala rezultāts nesola militāru apdraudējumu Latvijai no Krievijas puses, ja prezidenta krēslā atkal nonāktu Donalds Tramps. Tomēr var izrādīties, ka vēlēšanu gala iznākumā mūsu valstij daudz nozīmīgāks ir uzvarētāja priekšstats par ASV ekonomiskajām attiecībām ar pārējo pasauli.

Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?

Nesen vairāku ražojošo nozaru asociācijas nodibināja Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju. Par tās mērķiem ražošanas attīstībai valstī, kā rūpniecība attīstās pasaulē pieaugušās spriedzes un dārgo kredītu laikā, sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta jaunās konfederācijas viceprezidents un Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Satiksmes ministrija apliecina, ka janvārī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 20,8% un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms – par 47,1%.

Pēc visai nepatīkamās situācijas 2022. gadā globālais “zilā kurināmā” tirgus jau ilgāku laiku ir kļuvis labvēlīgāks Latvijas iedzīvotāju naudas makiem, kamēr mūsu kaimiņvalstī Krievijā vērojama pilnīgi pretēja ievirze. Ir redzams, ka dabasgāzes cena biržā krītas jau kopš 2022. gada vasaras beigām un šis process turpinās, cenu līmeņiem aizvien noteiktāk virzoties uz jauniem minimumiem kopš 2021. gada.

Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, runājot par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, it kā garāmejot izmeta, ka “nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu”. Jālieto vārds “garāmejot”, jo tālāk šī frāze netika saturiski atšifrēta – ko gan tas īsti nozīmē?

Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.

Pēc satraukuma pilnajiem iepriekšējiem gadiem, kad patēriņa cenu līkni augšup virzīja gan ekonomikas atbalstam valstu un centrālo banku novirzītās naudas kovida laikā, gan arī Krievijas iebrukuma Ukrainā radītie cenu šoki, esam nonākuši jaunā, cenu ziņā daudz mierīgākā laikmetā. Proti, saistībā ar pašreizējām ekonomiskajām norisēm pasaulē nevar izslēgt lēnas inflācijas periodu vairāku gadu garumā.

Pēdējie pāris gadi Latvijas mājsaimniecībām bijuši finansiālu izaicinājumu pilni, tajā skaitā arī saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd nav pamata pārtikas cenu tālākam paaugstinājumam.

Iespējams, reizēm svarīgāk par vidējās algas pārmaiņām valstī ir tas, kā sadalās ienākumi starp darba ņēmējiem. Latvijā attiecībā uz to ir gan sliktas, gan arī labas ziņas. Ja runājam par pēdējām, tad ir redzams, ka lai arī lēni, taču salīdzinoši turīgāko algu saņēmēju skaits un īpatsvars darba ņēmēju struktūrā palielinās.