Ekonomika

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības.

Ornitologi ir izveidojuši atjautīgu shēmu, kā, izmantojot svešus īpašumus, tikt pie naudas, – viņi veido mikroliegumus Latvijā plaši izplatītam putnam, bloķē saimniecisko darbību tūkstošiem hektāros zemes, atņemot lauku cilvēkiem viņu iekrājumus, un paši sev par to piešķir nodokļu maksātāju naudu grandiozos apjomos. Projekta nosaukums – LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā.

«Dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsāks nākamajā nedēļā,» šī iestāde trešdien apliecināja Neatkarīgajai.

Ārkārtas situācijas radītā piespiedu dīkstāve un iespēja alkoholiskos dzērienus iegādāties internetā palielinājusi grādīgo dzērienu noietu. Vairāk nekā iepriekš tiek pirkti vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Šajā, pašā pēdējā uz papīra drukātajā Neatkarīgās Rīta Avīzes numurā tiek izmantotas poligrāfijas iespējas, lai sniegtu pārskatu un skaidrojumu par to, kā avīze visā savas drukāšanas laikā izskatījusies un mainījusies.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.

Pirmais dīkstāves pabalstu izsniegšanas mēnesis beidzies ar 6,6 miljonu eiro sadalīšanu starp 24,5 tūkstošiem cilvēku un valdības lēmumiem kaut tikai simboliski palielināt gan pabalstus saņemt cienīgo cilvēku skaitu, gan pabalstu summas.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumi mainās katru nedēļu, ar katru reizi nedaudz mīkstinot, lai tos varētu saņemt plašāks loks. Tomēr, par spīti tam, līdz šim teju puse uzņēmumu saņem atteikumu. Lielākoties dīkstāves pabalsts tiek liegts mazajiem uzņēmumiem (pat bez nodokļa parāda), jo iepriekšējā pusgadā aprēķinātais nodoklis ir bijis mazāks nekā vidēji 200 eiro mēnesī. Savukārt lielie uzņēmumi pat ar 0,8 miljonu eiro lielu nodokļu parādu dīkstāves pabalstu saņem.

Valsts vides dienests (VVD) saņēmis rekordlielu skaitu ziņojumu par vides piesārņojumu, kura izraisīto sirdsapziņas pārmetumu mazināšanai izdomāto Lielo talku ir izredzes sarīkot ne aprīlī, bet 16. maijā.

Latvijas mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni ceturtā daļa tiek sašķirota un nonāk pārstrādē, pārējais – noglabāts atkritumu poligonā. Aptuveni trīs līdz pieci procenti no šī apjoma ir tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos, lai gan tos varētu izmantot atkārtoti. Lai mazinātu apģērbu un apavu nonākšanu atkritumu poligonos, Latvijā jau pusgadu darbojas pilotprojekts lietotu apģērbu un apavu savākšanā, bet nākotnē plānots būvēt lietoto tekstiliju pārstrādes līniju.

Ārkārtas situācijas laikā, kad daudzi uzņēmumi un iestādes pārgājuši uz attālinātu darbu, bet skolēni – uz attālinātām mācībām, Latvijā tiek veikts daudz vairāk zvanu, biežāk un vairāk lietots internets, pirkts vairāk komunikāciju nodrošinošu ierīču un programmu. Šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumi palielinājušies visiem lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem.

Covid–19 pandēmija un tās dēļ izsludinātā ārkārtas situācija pamudinājusi valdību pievērsties sociālajām iemaksām. Apspriežot Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumu par dīkstāves pabalstiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, valdība uzdevusi dažu dienu laikā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus minimālo sociālo iemaksu ieviešanai. Jau šonedēļ šo ziņojumu plānots apspriest valdībā.

Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektā vairāki labi jaunumi. Atrasts veids, kā strādāt attālināti un turpināt projektēšanas darbus. Eiropas Komisija devusi ziņu, ka nauda ir un būs, ja vien projektā neizpaliks progress. Pēc premjeru tikšanās valstu individuālās ambīcijas noliktas pie malas, un visbeidzot sācies kopīgs darbs pie vienotas projekta vadības struktūras izveides.

Lemjot par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, Saeimas deputātu vairākums noraidīja gan priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.–4. klašu bērniem, gan arī priekšlikumu valsts augstākajām amatpersonām ārkārtējās situācijas laikā neapmaksāt reprezentācijas izdevumus. Tādējādi Saeimas vairākums demonstrēja savas prioritātes. Iespēja uz laiku samazināt savas – Saeimas deputātu – algas vispār netika pieminēta.

Kāda ir pašvaldību iesaiste krīzes vadībā un sadarbība ar valdību, kur vēl tajā ir robi, kāda būs to loma izejā no krīzes un vai šī krīze neliek koriģēt arī uzsāktās reformas, ‒ Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

Bezdarbnieki, kuriem ārkārtas situācijas laikā beidzies bezdarbnieka pabalsta periods un kuri nevar atrast darbu, varēs pieteikties bezdarbnieka palīdzības pabalstam. Tiesa, tas nevarēs būt lielāks par 180 eiro. Saeima divu dienu laikā maina viedokli, cik lielam šādam pabalstam būt, ņemot vērā arī kritiskās piezīmes, ka bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot 130 eiro apmērā, kā tas sākotnēji tika plānots, tas būtu mazāks nekā dīkstāves pabalsts.

Eiropas valstu statistikas iestādes sākušas publicēt sākotnējos datus par martā nomirušo cilvēku skaitu attiecīgajās valstīs. No šiem skaitļiem nezinātājs tā arī paliktu neuzzinājis, ka Eiropā martā sāka plosīties briesmīga sērga, jo mirstība kopumā nav palielinājusies.

Bez darba martā palikuši vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un tuvākajos mēnešos situācija varētu vēl pasliktināties. Ekonomisti lēš, ka grūtākais vēl ir tikai priekšā un patieso krīzes seju mēs ieraudzīsim tuvāko mēnešu laikā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka nozare pārdzīvo katastrofālu apgrozījuma un jaunu grāmatu skaita kritumu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs nācis klajā ar datiem par nodokļu iekasēšanu aprīļa pirmajā pusē, atbilstoši kuriem Covid-19 dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi atstājuši minimālu vai vispār nekādu ietekmi uz valsts ieņēmumiem.

Mēnesi pirms Rīgā stāsies spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, līgumus noslēgusi tikai aptuveni trešdaļa klientu. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi jau laikus informēja par iespējām noslēgt līgumus un aicināja to darīt līdz aprīļa beigām, lai var pagūt izstrādāt maršrutus un aprēķināt nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu. Diemžēl pašreiz skaitļi liecina, ka cilvēki šo pienākumu atliek uz pēdējo brīdi.