Mēs izdzīvosim un dzīvosim, sarunā ar Neatkarīgo saka RB Cafe valdes loceklis, biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns vadītājs Māris Grāvis. Kafejnīca, kas uz ārkārtas situācijas laiku ir slēgta, plāno daļēji atsākt darbu un piedāvāt visiem interesentiem pašceptu maizi. Pagaidām tas vēl ir ideju un izmēģinājumu līmenī, tomēr neviens rokas nav nolaidis pat tik sarežģītos apstākļos kā situācijā, kad valstī izsludinātais atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem kafejnīcai gājis secen.
Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.
Naftas cenas pasaulē pēdējos mēnešos piedzīvojušas ievērojamu kritumu, dažu brīdi naftas cenai pasaules biržās pat noslīdot zem nulles. Savukārt degvielas cena Latvijā nekad nenokritīsies tik zemu, lai varētu uzskatīt, ka tā gandrīz vai tiek dāvināta autobraucējiem. Par katru pārdoto degvielas litru nodokļos vien šobrīd pircējs samaksā aptuveni 60 centus.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī bez darba palikušo skaits strauji pieaug: ja februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, tad šobrīd jau gandrīz 70 000. Taču daļa darba devēju, ja vien tas ir iespējams, rīkojas tālredzīgāk: nevis atlaiž padotos, bet tos pārkvalificē, kā arī koriģē darbu organizēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos un darbiniekiem tiktu saglabāts darbs un atalgojums.
Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 14,3 miljoniem eiro apsteidza plānoto, taču jau marta beigās arī nodokļu ieņēmumos bija jūtama Covid-19 ēna. Nodokļu ieņēmumi vairs nepildījās, kā cerēts, bet nodokļu parādu apjoms palielinājās par 25 miljoniem eiro un aprīļa sākumā sasniedza jau 629 miljonus eiro.
Latvijas iedzīvotāji ir caurmērā tik bagāti, ka valdība izlēmusi nesniegt praktiski nekādu palīdzību cilvēkiem, kuri zaudējuši iztikas līdzekļus saimnieciskās darbības aizliegumu dēļ.
Gandrīz piektā daļa aizsardzības budžeta pēdējos gados tiek tērēta transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei, tomēr vidējais armijas transporta vecums būtiski nesamazinās. Tas tādēļ, ka masveidā tiek iepirkta lietota tehnika.
Covid-19 krīze tautsaimniecību apgriezusi ar kājām gaisā – nozares, kas vēl pirms gada bija pelnošas un prestižas, piemēram, izklaides industrija, tūrisma bizness, šobrīd ir spiestas pilnībā pārtraukt darbību un vai nu lūgt valstij dīkstāves pabalstu, vai atlaist darbiniekus. Savukārt mazumtirgotāji, kuri gadiem cīnījās ar darbinieku trūkumu, šobrīd jūt rekordlielu interesi no darba ņēmējiem par iespēju strādāt tirdzniecībā.
Daudzviet Rietumeiropā zemnieku saimniecībās jau sācies ražas novākšanas laiks – kontinenta dienvidos strauji nogatavojas zemenes, bet ziemeļos sāk ievākt sparģeļus, redīsus un lapu salātus. Taču šogad liela daļa ražas var palikt uz lauka un aiziet bojā, jo akūti trūkst tās vācēju.
Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā ir informācija, ka izstādes rīkotāji vēlas pārcelt Expo 2020 norisi par gadu, jaunos izstādes norises datumus piedāvājot no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam, saglabājot izstādes nosaukumu Expo 2020 Dubai. Oficiāls lēmums par izstādes pārcelšanu vēl gan nav pieņemts, ziņo LETA.
Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.
Rīgas domes pagaidu administrācijas lēmums par atlaižu atcelšanu biļetēm Rīgas sabiedriskajā transportā Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā nebūt neattiecas tikai uz pensionāriem, skolēniem, studentiem un invalīdiem, kā tiek uzsvērts, skaidrojot pilsētas sabiedriskā transporta izmantošanu. Dārgāk jāmaksā tikpat kā visiem, un Rīdzinieka karte rīdziniekus vienlīdzīgākus nepadara.
Amerikānis Pēteris Ragaušs, pārstāvot nezināmas izcelsmes naudu un apšaubāmu projektu Saulkrastu kūrorta industrializācijai, piedzīvojis vēl vienu zaudējumu. Saulkrastu pašvaldība atsaukusi savu atbalstu peldošā gāzes termināļa un ar to saistītā gāzes vada izbūvei uz Inčukalna krātuvi.
Atskaite par ieņēmumu plāna pārpildi vismaz vienā nodokļu veidā par 12,3% šā gada 1. ceturksnī jeb pirmajos trijos mēnešos skan iedvesmojoši līdz atgādinājumam, ka šā paša gada pirmajos divos mēnešos plāns bija pārpildīts par 21,3%.
No 4 miljardiem eiro, kas teorētiski ir pieejami Covid-19 izplatības mazināšanai un tautsaimniecības atbalstam, līdz šim ir sadalīti jau aptuveni 339 miljoni eiro. Par šo naudu iegādāti ventilējamie aparāti un aizsardzības līdzekļi slimnīcām, nopirktas viedierīces skolēniem. Taču šie izdevumi ir daudzkārt mazāki nekā tēriņi tautsaimniecības uzturēšanai pie dzīvības.
Kā tas var būt, ka vidējā alga Latvijā 2019. gadā bijusi 1076 eiro, bet vidējā dīkstāves kompensācija no algota darba atstādinātajiem – tikai 257 eiro?
Latvija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un valdības personā paklausīgi ieraksta vietējos likumos Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības, bet visās valsts malās regulāri un tālu saskatāmie melno dūmu mutuļi virs nelegālām un arī legālām atkritumu izgāztuvēm signalizē, ka šo likumu izpilde nodrošināta netiek.
Latvijai ir paveicies – laikā, kad pasauli plosa koronavīruss un visefektīvākais tā apkarošanas veids ir sociālā distancēšanās un svaigs gaiss, mēs varam doties dabā un netraucēti izmantot dabas sniegto palīdzību, jo Latvijā kopumā ir 3,4 miljoni hektāru mežu audžu, tostarp 1,6 miljonus hektāru apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp sociālā distancēšanās, ievieš korekcijas mūsu ikdienas ritmā – pārsvarā strādājam un atpūšamies mājās, kā rezultātā rodas jauni izaicinājumi, jauna problemātika, jauni attiecību un mājsaimniecību ikdienas risinājumi.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apstiprina, ka pensijas vai pabalsta piegādes mājās izmaksas pensionāram Covid-19 epidēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā nav mainījušās un joprojām ir 2,39 eiro mēnesī. Vairāki seniori ir interesējušies, kāpēc, savukārt, Latvijas pasts piedāvā senioriem palikt mājās un saņemt pensiju dzīvesvietā, bet jau par citu maksu – divkārt lielāku.
Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.
