Ekonomika

Lai arī pastāv iespēja, ka norises Izraēlā un tai piegulošajā Gazas sektorā var izvērsties plašākā konfliktā, šķiet, ka pasaules naftas tirgus pārāk nebažījas par piegādēm un arī degvielas tirdzniecība biržā norit mierīgi un bez pamanāmiem ekscesiem. Tas var kalpot par signālu tam, ka arī Latvijas autobraucējiem nenāksies piedzīvot šoku, lūkojoties vietējo degvielas uzpildes staciju cenrāžos.

Inflācijai samazinoties, mājsaimniecību izaicinājumi aizvien saglabājas, taču situācija vairs nav tik slikta kā pērngad, kad vien reto pārtikas produktu par nopelnīto algu varēja nopirkt vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar inflācijas mazināšanos, bet atsevišķās preču grupās pat cenas samazināšanos un vienlaikus notiekošo algu kāpumu situācija ir ievērojami uzlabojusies. Vēl pozitīva ziņa ir tā, ka, raugoties ilgtermiņā, strādājošā iespējas attiecībā uz pārtikas preču iegādi kopumā ir būtiski pieaugušas.

Pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanās nemet līkumu arī mūsu valsts ražojošajam sektoram, kuram eksporta iespējas sarūk gan pārdotās produkcijas apjoma, gan cenu izteiksmē. Rezultātā saražotās produkcijas izlaide krītas, līdz ar to sarūk arī potenciālais apstrādes rūpniecības devums mūsu valsts kopējā tautsaimniecībā.

Raugoties no “vienkāršā” iedzīvotāja pozīcijām, Latvijas valdības īstenotā valsts budžeta plānošana bieži vien nešķiet sevišķi veiksmīga un attiecībā uz nodokļu politiku ir nedraudzīga pret to sabiedrības daļu, kurai ikdienišķo preču un pakalpojumu nopirkšanai pieejamais budžets ir visierobežotākais. Klasisks piemērs ir nevēlēšanās piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas produktiem, kas ir vispārēja norma Rietumeiropā.

Dažas dienas pirms tam, kad IUB paziņos savu lēmumu par “Rail Baltica” pamattrases būvniecības konkursa uzvarētāju, beidzot arī publiski uzvirmojušas kaislības ap šo iepirkumu.

Pārtikas produktu cenu kāpums tradicionāli ir bijis viens no Latvijas inflācijas dzinējspēkiem. Tagad pārtikas ražotājiem tāpat kā citām tautsaimniecības nozarēm zināmu atelpu ir radījis enerģētisko resursu cenu kritums, tomēr no uzņēmumu pārstāvju teiktā var spriest, ka tas neveicinās masveida pārtikas cenu kritumu, jo paralēli vienu izmaksu kritumam ir tādas, kas palielinās.

Kaut gan patlaban valsts budžeta pieņemšanas gaitā publiskajā telpā valda zināms klusums, tomēr tas nenozīmē, ka ar tā pieņemšanas gaitu un potenciālo naudas sadalījumu visi būtu apmierināti. No uzņēmēju organizācijām gadu no gada dzirdami kritiski viedokļi, ka plānotais valsts budžets nav īsti vērsts uz attīstības nodrošināšanu.

Raugoties uz situāciju veikalu stāvlaukumos vai vēl samērā piepildītajos Vecrīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, nav redzams, ka iedzīvotāju ekonomiskajā aktivitātē kaut kas būtiski būtu mainījies. Tomēr, aplūkojot atsevišķus makroekonomikas datus, piemēram, tos, kas ir saistīti ar valsts preču eksportu un importu, ir pamats satraukumam, ka jau pieminētās ekonomiskās aktivitātes visai drīz var strauji “nolūzt”.

Kā jau bija prognozējams iepriekš, arī septembrī inflācija Latvijā ir turpinājusi virzību pretī nulles atzīmei, un visticamāk šāda virzība varētu saglabāties arī tuvāko dažu mēnešu laikā. Tas varētu notikt, neraugoties uz jauna militārā konflikta uzliesmojumu Tuvajos Austrumos, kam teorētiski būtu pamats ietekmēt naftas cenas. Taču šobrīd nav nekādu indikāciju par to, ka valstu ziņā konflikts varētu vērsties plašumā, tādējādi apdraudot melnā zelta piegādes, un kāpināt dzīves dārdzību.

Neraugoties uz to, ka mājsaimniecības naudas uzkrājumiem pārsvarā izvēlas parastus banku noguldījumus, uzkrājošo apdrošināšanu vai pensiju fondus, arī uzņēmu akciju iegādāšanās kļūst aizvien populārāka, tomēr ik pa laikam ir dzirdams viedoklis, ka ieguldījumi nav izdevīgi, jo tiem tiek piemērotas pārāk augstas brokeru komisijas maksas. Vai tās tiešām ir vērtējamas kā neizdevīgas, kā un kur ieguldīt, lai radītu iespējamo peļņas potenciālu, par to raksta turpinājumā.

Pieņemoties spēkā negāciju lavīnai par bankās pieaugošajām aizdevuma likmēm un izskanot viedokļiem par to, ka arī kredītiestādēm šo likmju aprēķināšanā vajadzētu būt tolerantākām pret aizdevuma ņēmējiem, “Neatkarīgā” (NRA) centās gūt skaidrojumu banku sektoru pārstāvošajā Latvijas Finanšu nozares asociācijā (LFNA). Diemžēl iegūtās atbildes, maigi sakot, bija visai vispārējas, nevedinot domāt, ka šī institūcija vēlētos sabiedrībai plašāk izskaidrot, kāpēc aizdevuma procenti, kas tiek pievienoti starpbanku tirgus likmei EURIBOR, Latvijā vismaz šķietami ir tik augsti. 

Pilnīgi noteikti nebūtu adekvāti, ja valstij par nodokļu maksātāju naudu būtu jāsniedz finansiāls atbalsts kredītņēmējiem, kuru aizdevums ir ņemts vienīgā mājokļa iegādei, valsts finanšu institūcijas garantēts, ja komercbankas faktiski nepalielina biznesu un neuzņemas nekādus papildu finanšu riskus, bet gūs strauji augošu peļņu uz likmju cenošanas rēķina. Vēl jo vairāk šāda doma šķiet absurda tāpēc, ka par nodokļu maksātāju naudu tiešā vai netiešā veidā banku sektors tika stutēts iepriekšējās finanšu krīzes laikā, ko pats lielā mērā bija izraisījis.

Lai arī šobrīd šķiet visai mazticami, tomēr ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo brīdi varētu visai būtiski palielināties. Vismaz tā izriet gan no valdības, gan Latvijas Bankas izdarītajām aplēsēm attiecībā uz potenciālajiem ekonomikas attīstības tempiem.

Pasaules akciju tirgus indeksi šobrīd atkal ir pietuvojušies saviem vēsturiski augstākajiem punktiem, ļaujot tikt pie papildu peļņas gan lielajiem institucionāliem spēlētājiem, gan vienkāršiem ieguldītājiem.

“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.

Olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo" uzņēmuma teritorijā Bauskas novada Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro. Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā.

Pēdējos ceturkšņos Zviedrijas un Somijas ekonomikas ieslīgušas ne vien stagnācijā, bet pat nedaudz samazinājušās, izraisot plašākas negācijas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Lai gan, komentējot abu ziemeļvalstu ietekmi uz Latviju, eksperti neparedz dramatiskās sekas, atsevišķi nepatīkami momenti var neizpalikt, un tie galvenokārt var attiekties uz Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Liela inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums nav veicinājis kreditēšanas apjomu samazināšanos, kā to varētu gaidīt brīdī, kad iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas strauji pieaug. Šobrīd aizdevumu tirgū ir vērojama pretēja ievirze, kas cita starpā var liecināt par to, ka ekonomikas lejupslīde var nebūt ilgstoša un atgūšanās no tās var notikt samērā strauji.

Komentējot prognozējamo situāciju nodokļu iekasēšanā nākamā gada budžetam, “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti saskata iespēju kāpināt budžeta ieņēmumus, tomēr no viņu teiktā ir noprotams, ka nākamgad apstākļi ieņēmumu palielināšanai vairs nebūs tik labvēlīgi kā šajā gadā.

Ja bankas mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvā dārgākus kredītus nekā citviet Eiropā, tad, manuprāt, ir pilnīgi leģitīmi, ka valsts no banku sektora nodokļos iekasē vairāk, intervijā “Neatkarīgajai” pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, atbildot uz jautājumu vai solidaritātes nodoklis palīdzētu sabalansēt banku kredītu un noguldījumu likmes.

Ekonomiskā virzība Latvijā šobrīd ir labvēlīga darba ņēmējiem, un kopumā valstī vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 12–14%, taču, tā kā inflācija krīt, tad caurmēra strādājošais šī gada beigās būs turīgāks nekā pērnā gada izskaņā.

Krīžu laikā valdība ir sniegusi būtisku atbalstu ekonomikai, kas ir bijis saistīts ar izdevumu palielināšanu, bet vienlaikus parāda apjoms pret ekonomiku nav būtiski pieaudzis. Šobrīd ir apmēram 40% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vērtējams kā salīdzinoši zems un drošs valsts parāda līmenis, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.