Paredzēt 6,8% vērtu nodokļa ieņēmumu pieaugumu brīdī, kad ekonomika jau, visticamāk, ir uzņēmusi lejupejošu tendenci, bet iepriekš strauji augošā inflācija var izvērsties deflācijā, ir ļoti liels izaicinājums. Tomēr uz to pagaidām tiek stūrēts nākamā gada valsts budžets.
Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%.
Šobrīd aprit 15 gadi, kopš, sabrūkot uz parādiem būvētai ekonomikai un finanšu atvasinājumiem “uzpūstam” fondu tirgum, nebūtībā devās vairāk nekā gadsimtu pastāvējusī investīciju banka “Lehman Brothers”. Būtībā šī vairāk nekā simtgadi pastāvošā finanšu milža sabrukums ir kļuvis par savdabīgu iepriekšējās finanšu krīzes simbolu. Pirms 15 gadiem notikušajos satricinājumos smagi cieta arī Latvija, kura ātri nonāca starptautisko aizdevēju atkarībā, krīzes dēļ valsti bija spiesti atstāt vai no brīva prāta uz ārvalstīm strādāt devās pat vairāk nekā 100 000 strādājošo, bet valsts ekonomikas apjoms kritās apmēram par ceturto daļu.
Informācija par mūsu valsts eksportētā un importētā preču apjoma izmaiņām aizvien vairāk vedina domāt, ka mūsu valsts tautsaimniecības apjoms sašaurinās jeb, vienkāršā valodā runājot, tās vērtība, pārrēķinot maizes kukuļos vai piena pudelēs, kļūst mazāka. Dati par ekonomikas apjoma izmaiņām gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn norādīja uz nepilnu procentu vērtu ekonomisko samazinājumu. Taču straujāks preču eksporta un importa krituma temps jūlijā nekā iepriekšējos mēnešos, turklāt aizvien izteiktāks kritums mašīnbūves produkcijas eksportā norāda uz nepatikšanu tuvošanos mūsu valsts tautsaimniecībā.
Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē ceturtdien pieņemtais lēmums par procentu likmju paaugstināšanu, visticamāk, nozīmē vēl pēdējo vispārējo aizdevumu sadārdzināšanos pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros. Tā ir priecīga ziņa no aizdevuma sadārdzināšanās nogurušajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tomēr sliktā ziņa ir tā, ka ECB dod samērā nepārprotamu mājienu, ka uz drīzu likmju samazināšanos nevajag cerēt.
Neraugoties uz visai neizdevīgo ārējo fonu, kad augsto procentu likmju ietekmē samazinās patērētāju aktivitāte Latvijas preču eksporta tirgos, valsts tautsaimniecība šo gadu noslēgs bez krīzes. Ekonomistu vidū vien dalās viedoklis, vai šis gads kopumā Latvijai noslēgsies ar pieticīgu izaugsmi, nulli, vai nelielu kritumu.
Satraukumi par banku aizdevumu sadārdzināšanos un ar to saistīto kredītu maksātāju kontu iztukšošanos droši vien ir sasnieguši augstāko punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Situācija saasinājusies tik tālu, ka sabiedrības līdzdalības portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 16,6 tūkstoši parakstu, lai banku jau izsniegtajiem kredītiem netiktu piemērots starpbanku aizdevuma likmes “Euribor” pieaugums.
Investīciju bums, pēdējos mēnešos strauji palielinot naftas cenas, visticamāk, novedīs pie tālāka degvielas cenu kāpuma Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
Pēdējā gada laikā notikušie pasaules politekonomiskie satricinājumi aktualizējuši jau ilgstoši neatrisinātas problēmas, tajā skaitā arī tās, kuras ir saistītas ar pensiju uzkrājumu veidošanu. Izveidot ideālu, riskiem nepakļautu uzkrājumu sistēmu diezin vai kādam izdosies, taču ir iespējams radīt risinājumus, lai riskus ievērojami samazinātu un pensijā došanās saistītos ar lielāku finansiālo drošību nekā patlaban.
Straujais elektrības cenas pieaugums, kas sevišķi izpaudās pagājušā gada vasarā, daudziem varēja radīt pamatotas bažas par notiekošo elektrības tirgū, ja aizvien lielāka autoparka daļa ar iekšdedzes dzinējiem tiks nomainīti ar tādiem, kurus darbina elektrība.
Apstrādes rūpniecības sektoram dzīvojot stabilos produkcijas izlaides mīnusos, rodas arvien vairāk bažu, vai pēdējā laikā publicētajai statistikai par strādājošo ienākumu palielināšanos būs turpinājums.
Neraugoties uz to, ka pēdējais gads Latvijas mājsaimniecībām finansiālā ziņā ir bijis izaicinājumu pilns, komercbankās pieaudzis noguldījumu apjoms. “Neatkarīgā” pēta, kur ir vērts ieguldīt, lai ieguvums pārsniegtu vismaz inflācijas sekas.
Daļa Latvijā strādājošo pēdējā laikā ir tikuši pie milzīga algas kāpuma. Vismaz tā var secināt, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, kuri liecina, ka atsevišķās nozarēs atalgojums kāpis pat par 37 līdz 45 procentiem. “Neatkarīgā” pēta, kurās nozarēs strādājošie var rēķināties ar algas kāpumu arī nākotnē, bet kurās algas pielikumu vēl nāksies izcīnīt.
Ziņas par to, kā mainījusies Latvijas strādājošo rocība pagājušajā ceturksnī, ir bijušas ievērojami patīkamākas par izmaiņām tautsaimniecībā kopumā. Tomēr, kā savulaik pauda kāds kolēģis: labāk skaļāka monētu šķindoņa maciņā nekā statistisks IKP pieaugums.
Acīmredzamais neticamais mēdz notikt, norādot uz straujiem pavērsieniem tautsaimniecībā, par ko liecina arī pēdējā informācija par darba algas samaksas pārmaiņām Latvijā. Tā norāda uz to, ka vismaz pēdējo trīs mēnešu periodā iedzīvotāju algas Latvijā varētu būt pieaugušas pusotru divas reizes straujāk nekā patēriņa cenas. Tādējādi vismaz vairums Latvijas strādājošo ir atgriezušies pie pirktspējas līmeņa palielināšanās.
Jaunākie mazumtirdzniecības dati liecina, ka valstī vēl aizvien ir ekonomiski spēcīgs “turīgo” iedzīvotāju slānis. Vienlaikus dati norāda uz to, ka ļoti lielai iedzīvotāju daļai rocība būtiski sarukusi, daudzi pat ir spiesti ierobežot tēriņus pirmās nepieciešamības precēm, tajā skaitā arī pārtikai.
Ekonomiskās konjunktūra pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dažādās tautsaimniecības nozarēs ir bijusi visai atšķirīga, taču tās visas ir bijušas spiestas saskarties ar pasaulē notiekošo dzīves dārdzības pieaugumu. Dārgākas preces un pakalpojumi tik ilgi, kamēr nospiedošais vairums patērētāju tos var nopirkt, nozīmē arī lielāku uzņēmumu apgrozījumu. Taču lielai daļai uzņēmumu tas nozīmē arī rentablāku darbību un strādāšanu ar lielāku peļņu.
“Sadales tīkla” (ST) jaunā taisnošanās par elektropiegādes tarifu trīskāršošanu privātpersonām balstās uz tēzi par elektrotīklu uzturēšanas pienākuma pārlikšana uz iedzīvotājiem no uzņēmējiem, taču pietiekami daudzi piemēri parāda, ka īstenībā arī uzņēmumiem būs jāmaksā vairāk.
“Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija janvārī–jūnijā starp desmit ES valstīm ar eksporta kritumu”, “Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums jūnijā straujāks nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija otrajā ceturksnī starp deviņām ES valstīm ar IKP kritumu” – šādi ir virsrakstu vēstījumi par mūsu valsts tautsaimniecības virzību vien dažu dienu laikā.
Pārejas ekonomikas valstu centieni palielināt savu ekonomisko varenību pasaulē pēdējo gadu gaitā kļūst aizvien izteiktāki. Pēdējo kārtējo reizi apliecina tā dēvēto BRICS valstu savienības (tajā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrikas republika) samits, kas vainagojās ar uzaicinājumu organizācijai pievienoties vēl sešām valstīm – Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Argentīnai, Etiopijai, Ēģiptei, Irānai un Saūda Arābijai. Piekrišanas gadījumā valstis varētu iestāties organizācijā jau nākamajā gadā.
Pēdējā laikā uzvirmojot runām par it kā gaidāmo nodokļu reformu, izskanējuši minējumi, ka, lai iekasētu valstij nepieciešamos līdzekļus, nākotnē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme varētu pieaugt no pašreizējā 21% līdz 23%. Tas rada pieņēmumu, ka reformas idejas autori vēlas iet vieglāko ceļu, piedāvājot vismaz provizorisku ekseļa tabulās paredzamu iekasētās naudas apjomu valsts budžetā, nepadomājot par sekām, ko tas nodarīs mūsu tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai.
