Ekonomika

Latvija pašreizējā plānošanas periodā var nepaspēt apgūt 200 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Šonedēļ par to paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņa vadītās ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai skaidri signalizē, ka transporta un veselības aprūpes projektu īstenošanā netiek ievērots grafiks. Tomēr patiesībā Latvijai ir daudz nopietnākas problēmas. Un tā nav nauda.

Lai arī kādam varētu šķist, ka mūsu ekonomika ir trausla un pēdējos gados viss ir gājis tikai lejup, patiesā aina nav tāda. Bezdarba līmenis atrodas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un kopējā ekonomiskā situācija nav piedzīvojusi ilglaicīgu regresu - drīzāk gan otrādāk. Taču ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir jārēķinās, ka darba ņēmēja dzīve Latvijā drīz var kļūt sarežģītāka nekā bija līdz šim.

Uz pirmās nepieciešamības precēm orientēts patēriņa grozs lielākajai sabiedrības daļai pagaidām neļauj runāt par vispārēju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, neraugoties uz to, ka algas kopumā šogad bijušas ar tendenci augt straujāk nekā vidējais dārdzības līmenis valstī.

Lai gan pašreizējais ekonomiskais fons gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā šķiet visai padrūms, nākamgad situācija varētu mainīties uz pozitīvo pusi. Par to liek domāt arī jaunākās Starptautiskā valūtas fonda prognozes.

Līdz šim Latvijā viedokļi par digitālā eiro ieviešanu dalījušies kardināli pretēji – vieni šādu soli atbalsta, savukārt citiem tas saistās ar bažām, ka varētu pazust tradicionālā nauda, ko kā maksājuma līdzekli esam izmantojuši līdz šim. Vēl citiem tas saistās ar izbailēm par to, ka “lielajam brālim” būšot lielākas iespējas izsekot savas avis, jo visas finansiālās darbības tad būšot kā uz delnas.

Viena no Latvijas ekonomikas nozarēm, kas piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir kokrūpniecība. Par to, kā nozare attīstās laikā, kad noieta tirgi strauji sarūk un pa apkārtceļiem notiek centieni iepludināt Eiropā Krievijas un Baltkrievijas koksni, stāsta Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Meklēt analoģijas starp ārstēšanu un saimniekošanu iesāka Latvijas Banka, savai 2023. gada konferencei liekot nosaukumu “Recepte ekonomikas izaugsmei”.

Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Neraugoties uz to, ka šobrīd ir vairāk tādu preču un pakalpojumu, kam cenas 12 mēnešu laikā pieaugušas, nevis samazinājušās, gada inflācijas rādītājs Latvijā sarūk. Šis process varētu turpināties arī nākamajos mēnešos, tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka Latvijā varētu parādīties arī kopējā deflācija ne tikai atsevišķu mēnešu, bet arī gada ietvarā.

Karam Ukrainā ieilgstot, Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu ekonomiskā situācija neuzlabojas. Gluži otrādi – augošie ģeopolitiskie riski kara cenu padara aizvien augstāku. Tā kā atrodamies tieši Krievijai kaimiņos, jautājums par investīciju drošību kļūst aizvien aktuālāks.

Bēdīgā situācija, ko patlaban piedzīvojam ar augstajām aizdevumu procentu likmēm, drīzumā varētu sākt risināties. Taču ne tādēļ, ka Saeimas deputāti akceptē normas, kas bankām hipotekāro aizdevumu likmes var likt samazināt uz pusi, bet gan tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu lemt par straujāku bāzes procentu likmju samazināšanu, nekā tas tika gaidīts iepriekš.

Pensiju indeksācija kaut kādā mērā palīdz kompensēt cenu pieaugumu, tomēr kopumā caurmēra seniors bagātāks nekļūst, patiesībā notiek pilnīgi pretējais. Par to liecina gan samērā lēnais vecuma pensiju pieaugums, gan arī indeksācijas apmēri, kas netiek līdzi cenu pārmaiņām vitāli svarīgākajās preču un pakalpojumu grupās.

Augstajai inflācijai kāpinot uzņēmumu un valsts budžeta ienākumus, ar vienlaikus samērā zemu bezdarba līmeni algas Latvijā turpina pieaugt, un labi, ka tam arī seko turīgāko strādājošo skaita un īpatsvara pieaugums kopējā darba ņēmēju struktūrā.

Kaut arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji augošās izejvielu, piemēram, degvielas un minerālmēslu, cenas radīja bažas par to, cik veiksmīgi izdosies pastāvēt Latvijas lauksaimniecības nozarei, pašreizējā situācija nav vērtējama kā slikta, un daudzos segmentos ražošanas apjomi pieaug. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka nozare nonākusi krīzes situācijā, un šodien, 2. novembrī, biedrība "Zemnieku saeima" Slampes kultūras pilī rīko ārkārtas lauksaimnieku sapulci, lai vienotos par izmaiņām, kas nekavējoties jāveic Zemkopības ministrijai (ZM).

Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes atnākšana daudziem ar jaunu sparu liek meklēt dažādas ieguldījumu alternatīvas, uzvirmojot bažām par to, ka līdz šim izmantotie naudas uzkrājuma līdzekļi nav droši. Par vienu no šādām alternatīvām nereti tiek uzskatītas kriptovalūtas, kurās ļaudis iegulda, bieži vien neapzinoties, ka šī finanšu produkta vērtība var kardināli mainīties pat vienas dienas laikā un jauniegūtais uzkrājuma veids stabilitātes ziņā var atpalikt pat no dziļās finansiālās problēmās slīkstošu jaunattīstības valstu nacionālajām valūtām.

Neraugoties uz to, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība turpināja atrasties lejupslīdē, tās sniegums ir vērtējams kā pārsteidzoši labs. Tas var būt pārsteigums uz apkārtējo negāciju fona, taču “labajam sniegumam” ir arī aritmētisks izskaidrojums.

Pēdējie statistikas dati attiecībā uz mazumtirdzniecības norisēm Latvijā, maigi sakot, ir visai nepatīkami un signalizē par vairākām ekonomiska rakstura problēmām. To, ka daļai iedzīvotāju trūkst naudas, neraugoties uz algu kāpumu un atsevišķu preču un pakalpojumu cenu samazināšanos. Tāpat dati vēsta par aizvien izteiktāku mūsu valsts ekonomikas saraušanos, to, ka algu pieaugums nākamajā gadā var izpalikt, kā arī to, ka nākamā gada valsts budžeta piepildīšana varētu nenotikt kā plānots, bet tas savukārt liks mazināt arī dažādus izdevumus.

Latvijas eksporta statistika zināmā mērā liek vilkt paralēles ar uzņēmumu atziņām par to, kas traucē viņu biznesa attīstību. Proti, gan statistikas ailēs ārvalstīs pārdotie preču apjomi, gan uzņēmumu aptaujas liecina par to, ka pārdot saražoto kļūst aizvien grūtāk. Tas nozīmē, ka Latvijas noieta tirgos ir ekonomiskās problēmas un tās neizbēgami nemetīs līkumu arī Latvijai.

ASV prezidenta Kongresam pieprasītais vairāk nekā 100 miljardu dolāru vērtais finansējums, tajā skaitā lai palīdzētu Ukrainai un Izraēlai, neradīsies pats no sevis – šo naudu nāksies aizņemties finanšu tirgū. Ja runa būtu tikai par 100 miljardu aizņemšanos, tad tā globālajam finanšu tirgum nav būtiska problēma. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka tā ne tuvu nav vienīgā nauda, kas valstīm būs nepieciešama, lai stiprinātu savu militāro un cita veida drošības kapacitāti. Turklāt tās nevar atstāt novārtā arī citas prioritātes, kuru realizācija iepriekš augstās inflācijas dēļ ir kļuvusi dārgāka, līdz ar to naudas vajag aizvien vairāk.

Ik pa laikam karstas diskusijas raisošajā jautājumā par 2. pensiju līmeņa ienesīgumu Latvijā ir noticis pozitīvs, bet, kā “Neatkarīgās” slejās jau minēts iepriekš – gaidīts pavērsiens. Proti, pagājušā un šā gada izskaņā un vēl pirms dažiem mēnešiem fiksētie “mīnusi”, rēķinot gada izteiksmē, jau ir pārvērtušies “plusos”. Šobrīd vien atliek gaidīt, ka uzlabosies arī ilgtermiņa rādītāji, kur bieži vien aina vēl ir diezgan pabēdīga.

Mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei uzrādot vidēju ātrumu, pastāv iespēja, ka pēc pāris gadu desmitiem mūsu labklājības līmenis būs apsteidzis Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo, savukārt vēl pēc kādas desmitgades vai pat mazāk varam panākt arī kādu no Rietumeiropas valstīm. Tiesa, lai to spētu veiksmīgāk izdarīt, ir nepieciešamas papildu kvalificēta darbaspēka pieplūdums, kā minimums, nedaudz veiksmes un pasaules neieslīgšana jaunos plaša mēroga militāros konfliktos.

Šogad visām Baltijas valstu ostām būtisks kravu apgrozījuma kritums un Krievijas ostām tikpat būtisks pieaugums, ko tagad apdraud aizdomas par Krievijas vainu Somiju un Igauniju savienojoša zemūdens gāzes vada sabojāšanā.