Aldis Gobzems: Pienāks diena, kad man būs jāvada valsts

Aldis Gobzems: „Vienīgais veids, kā panākt pārmaiņas, ir startēšana reālā politikā” © Romāns Kokšarovs/F64

Saruna ar Aldi Gobzemu, pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts jūsu pieteikums atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas piemēroto disciplinārsodu - izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita. Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par pieteicēja izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs. Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Vai atkal būsiet zvērināts advokāts?

Pirmkārt un galvenokārt, gribu teikt, ka manis izslēgšana no advokatūras ir nepamatota. Ja tā būtu bijusi pamatota, tad nebūtu arī pamata atgriezt lietu atpakaļ Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa ir konstatējusi, ka argumentācija manis izslēgšanai ir nederīga.

Šī ir liela principiāla uzvara manā kā jurista, ne tikai politiķa karjerā.

Otra lieta, ko gribu teikt - cilvēkiem, kas vēro politiku, vajag vienmēr ar piesardzību vērtēt procesus. Mēdz būt skaļi paziņojumi, kurus nereti izsaka oponenti, taču vajag sekot līdzi, kā lieta virzīsies tālāk - līdz galējam atrisinājumam. Jo ar šiem paziņojumiem, kurus mani oponenti ir teikuši agrāk - ka es esmu izslēgts no advokatūras ‒, vēl nekas nav beidzies. Cīņa vēl tikai sākas, un cīnīties vienmēr vajag līdz galam. Šis ir piemērs cilvēkiem, ka jācīnās līdz galam.

Vai kādreiz atgriezīsieties praktizējoša advokāta darbā?

Man jāsaka tā, es esmu izvēlējies būt politiķis, bet tautas priekšstāvis nevar vienlaikus strādāt kā advokāts. Tāpēc šim spriedumam nav praktiskas nozīmes. Bet tam ir ļoti liela principiāla nozīme. Nekad nevar teikt, ka nekad, bet, visticamāk, es neatgriezīšos advokatūrā. Esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad man būs jāvada mūsu valsts, ka es būšu premjers, līdz ar to šīs lietas nav savienojamas.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) jau pirms piketu aizlieguma izteicās, ka tie jāaizliedz. Tagad ļaužu protesta pulcēšanās ir aizliegta. Bet tikmēr Biķerniekos un arī citās vietās ļaudis pulcējas, lai apbrīnotu lampiņas, prožektorus un spēles ar gaismām. Vai tā ir kovida izplatības ierobežošana?

Es domāju, ka Staķim pēc šāda gājiena ir jāatkāpjas no amata. Tas skaidri parāda, ka Staķa labā roka nezina, ko dara paša kreisā roka. Rodas sajūta, ka vasarā nav apgūta „Staro Rīga” naudiņa un tagad ar steigu tas tiek darīts. Ja cilvēks skubina visus sēdēt mājās, bet ar otru parakstu sakarina kokos lampiņas, tad tas ir dīvaini. Viņš taču nav tik nesaprātīgs, ka gaismiņas ieslēgtu tāpat vien. Gaismiņas parasti liek ar domu, lai cilvēki iet uz tām skatīties. Tās neliek ar domu, lai mežs tāpat vien vienkārši savā nodabā paspīd.

Varbūt Staķim ir mazliet problēmas arī ar vēstures zināšanām - Biķernieku mežā tā maķenīt paslepkavoja cilvēkus. Bet nu labi - šo tēmu necilāsim. Pietiek ar to, ka gaismiņas mežā ir, lai aicinātu cilvēkus staigāt un arī palaikam sapulcinātu viņus bariņos. Tajā pašā laikā valdošie aicina visus sēdēt mājās, neiet ielās. Tas ir, lai ielās neietu tie, kas ir neapmierināti ar pastāvošo kārtību.

Zināms, ka esat opozīcijā valdībai un to asi kritizējat. Kā ir ar šiem protestiem, kas notika 12. un 20. decembrī? Pirmais vēl bija atļauts, bet 20. decembrī tas jau bija nesankcionēts. Vai atbalstāt šīs akcijas un idejas, kas tajās tiek paustas?

12. decembrī biju pats turp aizgājis. Es jau iepriekš biju teicis, ka pats neuzstāšos, bet atbalstīšu cilvēku iniciatīvas. Ja tauta vēlas protestēt, es to atbalstu. Tā sajūta tur bija ļoti pozitīva. Cilvēki, kas ir mana gadu gājuma un vecāki, atceras, kāda bija sajūta, kad bija pirmie Atmodas vēstneši. Tagad šī sajūta bija līdzīga - lai arī televīzijā rādīja pavisam ko citu. Man blakus stāvēja ārstu pāris ‒ es šos cilvēkus pazīstu. Tur bija daudz pozitīvi noskaņotu cilvēku, kuri ir gatavi pārmaiņām.

Bet ir arī indivīdi, kuru mērķis ir izprovocēt kašķi ar policiju, kas ir galīgi šķērsām un nepareizi. Skaidrs, ka ne jau ar šādām provokācijām var panākt pārmaiņas. Es nosodu ikvienu, kas vēršas pret policistiem, jo policistiem ir savs darbs un pienākumi, kas jāpilda. Neviens protests nevar būt veiksmīgs bez intelekta piesaistes. Visiem opozicionāriem ir jāsaprot, kāds ir kopīgais plāns, ko ar protesta akcijām viņi vēlas panākt. Vienīgais veids, kā panākt pārmaiņas, ir startēšana reālā politikā.

Ko īsti cilvēki grib?

Esmu politiķis, kuram raksta ļoti daudz cilvēku - kamēr rīta pusē mēdzu būt aizņemts ar darbu Saeimā, man pienāk vismaz 300 neatbildētas ziņas. Tēmas ir dažādas, cilvēku sāpes ir dažādas. Daudzi ir izmisumā - beidzas līdzekļi, lai pabarotu sevi un bērnus, nemaz nerunājot par ko vairāk. Daudzi ir neapmierināti ar haotiskajiem valdības lēmumiem - šņabi drīkst, zeķbikses nedrīkst. Neapmierinātības apjoms aug plašā spektrā. Tie ir ne tikai vienkāršu darbu darītāji, tie ir arī uzņēmēji, liela daļa mediķu un skolotāju. Tā ir ne tikai neapmierinātība ar ierobežojumiem, bet arī ar neloģisko valsts politiku, ar ļoti vājiem valsts vadītājiem. Nākamā gada sākumā šis neapmierinātības vilnis tikai pieņemsies spēkā.

Bet pēdējā laikā var vērot, ka valdībai tā kā ir sākušas parādīties saprāta pazīmes - vismaz tik daudz izdarīja, ka atcēla alkohola tirdzniecības aizliegumu brīvdienās, lai cilvēki katru piektdienu negāztu apkārt veikalus, lai iegādātos alu un degvīnu brīvdienām.

Laikam ir kāds konsultants valdībai, kurš ir lasījis „Šveiku” un kurš saprot, ka alkohola aizliegšana var strauji novest pie valdības krišanas. Jokojot var teikt, ka sausais likums Padomju Savienību noveda pie sabrukuma.

Nupat rakstīju, ka pirms gada nevarēju iedomāties, ka bikini zonas vaksācija būs likuma pārkāpums grupā.

Kad dibināsiet jaunu partiju?

Partija tiks dibināta 8. janvārī. Tas notiks attālinātā režīmā.

Kā partiju sauks?

Pacietību, pacietību!

Vai tāds būs partijas nosaukums?!

Tas nebūs nosaukums (smejas). Es lūdzu paciesties - gan jau būs arī nosaukums. Un vēl es teikšu runu - tā nebūs tukšruna, bet viena īsta runa.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais