Augusts Brigmanis: Pašvaldību politiskās reformas īstenotājus gaida Tautas partijas liktenis

© F64

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieku Augustu Brigmani

Kā vērtējat to, ka pēc Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa ir notikušas pārmaiņas partijas valdē, bet amatā paliek līdzšinējais priekšsēdētājs Armands Krauze?

Katrs pavasaris nāk ar jauniem darbiem, un katrā pavasarī vajag iztīrīt putnu būrīšus un sagatavot jaunus putnu būrīšus. Tos, kas vēl izskatās gana labi, vajag saglabāt. Tieši tā es šai lietai pieeju savā lauku sētā. Un zināmas asociācijas ar partiju te var vilkt.

Armands Krauze, manuprāt, ir labs variants. Pa šiem iepriekšējiem diviem gadiem, kopš viņš ir partijas vadītājs, viņš ir, pēc manām domām, ļoti audzis. Labi, ka partijas vadībā ir izveidojusies komanda, kas ir domubiedri un kam nav tendence vilkt uz kašķi. Tas ir tas svarīgākais.

Armanda Krauzes pilnvaru laikā būs pašvaldību un Saeimas vēlēšanas. Kādi jums plāni?

Visi ir nobrieduši aktīvi strādāt, ir izveidoti kandidātu saraksti. Lielākajā daļā pašvaldību iesim kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vai kā Latvijas Zemnieku savienība (LZS), vai kā Latvijas Zaļā partija (LZP). Pats palīdzu un piedalos Tukuma ZZS saraksta veidošanā, redzu, kāda ir cilvēkiem attieksme - tā ir apņēmības pilna. Rezultātiem jābūt. Saeimas vēlēšanas būs nākamgad, bet tām rezultāti būs atkarīgi no tā, kādus pamatus ieliksim pašvaldību vēlēšanās. Vēl ir jārunā ar LZP, Liepājas partiju un partiju "Latvijai un Ventspilij" par spēku izvietojumu pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, ir virkne jautājumu, kas vēl jāpārrunā. Es domāju, ka ZZS lauksaimniecības politikai tiešām jākļūst “zaļākai”, var būt, ka iepriekš mūsu politikā par maz ir bijis atbalsta maziem un vidējiem zemkopības uzņēmumiem. Šīs kļūdas jālabo un jādod skaidrs vēstījums par mūsu lauksaimniecības politiku. ZZS vienmēr ir bijusi partija, kurai ir piedāvājums un kandidāti visās nozarēs, ieskaitot premjera amata kandidātu un, protams, kandidātu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam. Līdz Saeimas vēlēšanām mums vēl priekšā saruna ar LZP. Neslēpšu, ka viena no tēmām būs par to, kurš būs ZZS premjera amata kandidāts? Ap jūliju būs jātiek galā arī ar jautājumu par kopīgās savienības - ZZS - vadību. Ir idejas, kas tie varētu būt, bet nesteigšos notikumiem pa priekšu.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās mums nebija veiksmīgs rezultāts, tāpēc svarīgs būs saraksts galvaspilsētā, lai šo rezultātu uzlabotu un iegūtu pēc iespējas lielāku vēlētāju atbalstu.

Bieži vien ir kāds “vēlēšanu jautājums” - kāda virkne sabiedrību satraucošu tēmu un kāda tēma, kas ir īpaši aktuāla. Uz to tad partijas cenšas sniegt tādu atbildi, kādu grib sagaidīt vēlētāji. Vēlētāji tad skatās, kurai partijai dot priekšroku. Kāds būs pašvaldību un pēc tam Saeimas vēlēšanu jautājums?

Pašvaldību jautājums būs tāds: “Kā cilvēki jutīsies un vai viņi jutīsies piederīgi šiem jaunajiem novadiem, kuros viņus ielikusi reforma?” Jau tāpat kovida dēļ cilvēki ir attālināti no sabiedriskās dzīves. Tagad arī novadu reformas rezultātā daudzviet viņi būs vēl vairāk attālināti. Tas ir ļoti nopietns jautājums, kā cilvēki jutīsies un vai jutīs pārmaiņas uz labu no šīs reformas? Reformas rezultāti, reformas sekas būs viens no galvenajiem jautājumiem.

Protams, visam pāri būs kovids ar visām no tā izrietošajām sekām.

Savukārt, ja skatāmies uz Saeimas vēlēšanām, tad ceru, ka ap to laiku kovida problēma būs kaut cik savākta. Un tad būs jautājums, ko partijas piedāvās, lai kovida krīzes izraisītās ķibeles varētu pārvarēt. Runa būs par visām jomām - par medicīnu, izglītību, tautsaimniecību utt. Runa būs par to, kā pārvarēt tās sekas, ko ir izraisījusi pašreizējās valdības haotiskā un bezjēdzīgā darbība un arī objektīvi apstākļi.

Kā jūs vērtējat Ventspils mēram Aivaram Lembergam noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu? Vai tas ir samērīgs un pamatots?

Es nekomentēšu tiesas spriedumu no tā juridiskajiem aspektiem. Bet varu nosaukt dažus sausus faktus. Procesi ap Lembergu ir bijuši visu laiku - aizturēšanas, apsūdzības un tiesu prāvas. Viņš visu laiku ir bijis apkrauts ar visādiem drošības līdzekļiem. Taču nevienā brīdī nav bijis indikāciju, ka viņš grasītos kaut kur bēgt, slēpties, izvairīties. Nav bijis nevienas, pat ne mazākās pazīmes, kas vilktu uz to. Līdz ar to es uzskatu to par tādu žestu, ka jāparāda: “Redz, kā mēs iedevām iekšā!” Ir viena sabiedrības daļa, kas par to priecājas un aplaudē, un tai nevajag neko citu - lai tikai Lembergu iesloga pagrabā. Ir, kam nevajag pat cīņu ar kovidu vai lielākas pensijas - nedod maizi, lai tikai Lembergam slikti. Šis elektorāts tagad ir saņēmis gandarījumu, un tā politiskā elite, kas no Lemberga tēmas pārtiek, domā, ka ar to tagad pietiks, lai ar šo tēmu varētu braukt uz priekšu pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Viņi varēs sist sev pie krūts un plātīties, ka ir tie, kas beidzot Lembergu iesēdinājuši. Tā ir trula, sekla politika.

Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To atzīst 12. martā, pasludinātais Satversmes tiesas (ST) spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Vienlaikus ST nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošana Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei. Tātad attiecībā pret ZZS ietilpstošo partiju mēriem Limbažu gadījumā ST ir apmierinājusi prasību, bet Ikšķiles gadījumā noraidījusi. Kā to saprast?

Neņemos pārcilāt juridiskos argumentus, kāpēc tāds spriedums.

Taču pēc būtības tā nav administratīvi teritoriālā reforma. Tā ir politiski teritoriālā reforma. Šo reformu virzot, bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un valdošajai koalīcijai ir bijis tikai viens mērķis - tikt galā ar ZZS pašvaldībās. Doma tāda, ja saliks kopā vairākus novadus, varbūt vieglāk varēs vinnēt tos mērus, kas ir no ZZS.

Gribu šiem valdošajiem kungiem atgādināt vecu patiesību, ka jāmācās no vēstures! Tautas partija savulaik pirmo novadu reformu paveica, dažādus novadus kopā sabāza... Kur tagad ir Tautas partija?

Tagad atkārtosies tas pats stāsts, tikai jāpagaida, kurā brīdī tas notiks.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.