Lembergs: valdošā koalīcija ar atteikšanos no tranzītbiznesa piesedz ostu un dzelzceļa privatizāciju

AIVARS LEMBERGS: Tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, kuru Latvija K. Kariņa un J. Bordāna vadībā sekmīgi nojauc, jau ir uzbūvējuši kaimiņi © F64

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) vadītās valdības centienos iznīcināt tranzīta biznesu saredzams mērķis par lētu naudu privatizēt Latvijas ostas un dzelzceļu, atbildot uz Neatkarīgās rakstiskiem jautājumiem, secināja ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, pirms diviem mēnešiem bez pamatojuma cietumā ieliktais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Šā gada 11. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Saeimas ārkārtas sēdē, atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova repliku, norādīja, ka galvenais ļaunums Latvijas ekonomikai līdz šim bijis tranzītbizness.

K. Kariņš teica: “Kabanova kungs, jūs runājat par to, kas, manuprāt, mūsu valsti ir atturējis attīstībā kādus 10 - 15 gadus: šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs -tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta. Naudas tranzītbizness, ko jūs slavējat - finanšu sektoru, kā viņš kādu laiku strādāja: tur indivīdi kļuva ļoti turīgi, bet, ja jūs manījāt, tad, kad lielākā banka sāka pašlikvidēšanās procesu, iespaids uz iekšzemes kopproduktu bija vispār nemanāms. Tas tikai norāda uz to, cik šis bizness bija faktiski pilnībā atdalīts no mūsu tautsaimniecības.

Un šī te tranzīta domāšana - pirkt, pārdot, vest, ka mēs kļūsim bagāti, - mēs tāpēc neesam bagāti. Es teikšu tieši pretēji jūsu apgalvojumam - šāda domāšana ir tas, kas mūs ilgstoši ir apturējusi. Tā pretpote ir šī viedā reindustrializācija, kas nozīmē darba vietas un algas cilvēkiem, nevis algas pāris cilvēkiem, kas spēj tādā monopola stāvoklī pelnīt uz vienkārši tranzīta rēķina.”

Sakarā ar šo paziņojumu Neatkarīgā A. Lembergam nosūtīja vairākus jautājumus un drīz vien saņēma atbildes.

Kāds ir jūsu viedoklis par minēto premjera jauno ekonomisko doktrīnu - tranzīts (pakalpojumu eksports) ir kaitīgs Latvijas ekonomikai?

Ar muļķi strīdēties - tas pats, kas lamāt Mēnesi, ka tas nesilda tāpat kā Saule. Kariņš pret tranzītu. Tātad viņš ir pret autoceļiem, dzelzceļu, aviācijas un ostu savienojumiem ar citām valstīm. Viņš ir pret Eiropas Savienības transporta pamattīklu, kurā Latvijā galvenā pilsēta ir Rīga; pret starptautisko lidostu “Rīga”, pret starptautisko maģistrāli E-22, kura sākas Edinburgā un noslēdzas Maskavā, pret “Rail Baltic”. Kariņš ir pret apstrādājošo rūpniecību, jo arī tajā ārkārtīgi plaši pielieto starptautisko darba dalīšanu. Viņš ir pret bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Kariņš iestājas pret profesionālo kultūru. Mūsu operā diezin vai ir kāds iestudējums, kurā neuzstājas “tranzīta” mākslinieki.

Vai taisnība Kariņam, ka tranzīts nesis Latvijai atpalicību un labumus tikai dažiem indivīdiem?

Taisnība ir tāda, ka Kariņa valdība apzināti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā, lai sagrautu Latvijas transporta, tai skaitā Latvijas valsts dzelzceļa un valsts ostu sektoru.

Vai ir konkrēti skaitļi, kas raksturotu tautsaimniecības ieguvumus (vai, ja taisnība K. Kariņam, tad zaudējumus) no tranzīta?

Transporta pakalpojumu īpatsvars kopējā Latvijas preču un pakalpojumu eksportā no 11,8% 2018. gadā samazinājies līdz 7,9% 2020. gadā.

Šīs valdības mērķis - maksimāli sagraut valsts dzelzceļu un ostas, padarīt to infrastruktūru mazvērtīgu, lai to lēti privatizētu. Tas skaidri ierakstīts valdības faktiskā vadītāja Bordāna 2019. gada janvāra darbības programmā. Pēc Bordāna un Kariņa domām, Latvijas liekākais mīnuss ir atrašanās pie Baltijas jūras, kur ir trīs lielās ostas, starptautisko ceļu krustpunkts. Bordāna-Kariņa valdības “sasniegumi” ir iespaidīgi.

Vai ir zināms, kuru pasaules valstu vadītāji ir pauduši Kariņam līdzīgus uzskatus, ka tranzīta bizness valstij ir kaitīgs?

Tranzīts jebkurš, t.sk. kravu tranzīts, “ražo” iekšzemes kopproduktu, sociālo, iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma un citus nodokļus. Katra tranzīta tonna ir Latvijas ienākums. Atkarībā no tranzīta kravas veida tiek nopelnīti 11-15 eiro par pārkrauto tonnu. Ja Latvija, kā to vēlas Bordāns ar Kariņu, atsakās no starptautiskās darba dalīšanas jeb tranzīta, tad tā ir muļķība kvadrātā. Tas nav iespējams. Atteikties no tranzīta - dzelzceļa, ostām, lidostām, autotransporta, pasažieru pārvadājumiem - ir muļķīgs, absurds pieņēmums. Tas ir neiespējami! Totālu pašizolāciju nav proponējis ne Staļins, ne Hitlers. Es nezinu par Ziemeļkoreju.

Kādi ieguvumi vai zaudējumi no tranzīta biznesa iznīcināšanas Latvijā būs Lietuvai, Igaunijai un citām kaimiņvalstīm?

Kaimiņi, un to mēs redzam pēc ostu darbības rezultātiem 2020. gadā no šādas Latvijas pašizolācijas politikas tikai iegūst!

Summārais kravu apgrozījums Baltijas valstu lielajās ostās (milj. tonnu) / Aivara LEMBERGA zīmējums

Kāds varētu būt patiesais iemesls, kāpēc Kariņš pauž šādus uzskatus? Varbūt tas ir veids, kā nosist cenu tranzīta biznesa infrastruktūrai - ostām un, iespējams, arī “Latvijas dzelzceļam” - to plānotajā privatizācijā?

Visa šī totāli aprobežotā runāšana piesedz ostu infrastruktūras privatizāciju, maksimāli samazinot ostu, dzelzceļa aktīvu tirgus vērtību. Tā ir korupcija. Tiltu /starp Austrumiem un Rietumiem/, kuru Latvija sekmīgi nojauc, jau ir uzbūvējuši kaimiņi. Latvijas pašizolācija notiek uz tautas nabadzības rēķina.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais