Andris Rāviņš: Mēs nebīdām politiku; mēs Jelgavā darām reālus darbus

"Pašlaik mums nav jādomā, kā sabalansēt atšķirīgu pašvaldību budžetus, un, kā jau citviet dzirdēts, jāizšķiras par viena vai otra projekta realizāciju. Mēs Jelgavā varēsim secīgi īstenot jau iesāktos darbus" © Oksana Džadana/ F64

Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) par Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju strādā jau sesto sasaukumu pēc kārtas. 5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no visiem deputātu kandidātiem viņš pārliecinoši saņēma vislielāko iedzīvotāju atbalstu. Kāpēc? Šo jautājumu Neatkarīgā uzdeva tieši Andrim Rāviņam.

Manuprāt, tāpēc, ka jelgavnieki konsekventi novērtē pilsētā paveikto. Mēs Jelgavā nebīdām politiku - mēs darām reālus darbus pilsētas izaugsmei. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par padarīto, ar savu darbu radīt pievienoto vērtību, redzēt kopsakarības visās nozarēs - tie ir galvenie atslēgas vārdi mūsu darbam. Esmu aicinājis visus ievēlētos deputātus uz konstruktīvu sadarbību un atbildīgu darbu, jo arī nākamajos četros gados Jelgavā paredzēts īstenot virkni projektu, kuru vienīgais mērķis būs kvalitatīvākas dzīves vides radīšana jelgavniekiem.

Administratīvi teritoriālās reformas plānošanas laikā bija visādas idejas, tostarp atņemt Jelgavai valstspilsētas statusu, apvienot ar Jelgavas novadu. Tad jau vairs nevarētu rakstīt “Jelgava”, bet būtu tikai “jelgava”...

Mēs izcīnījām to, ka Jelgava saglabā savu administratīvo teritoriju un netika apvienota ar blakus esošajiem novadiem. Tas nozīmē, ka pašlaik mums nav jādomā, kā sabalansēt atšķirīgu pašvaldību budžetus, un, kā jau citviet dzirdēts, jāizšķiras par viena vai otra projekta realizāciju. Mēs Jelgavā varēsim secīgi īstenot jau iesāktos darbus.

Kādi projekti pašlaik pilsētā ir aktuālākie? Ko esat iecerējis šā sasaukuma laikā?

Šobrīd vērienīgākais no projektiem ir pilnīga Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas rekonstrukcija. Pēc tās pilsētnieki iegūs jau otru pilnībā rekonstruētu skolas ēku ar mūsdienīgu un inovatīvu mācību vidi. Pirms pāris gadiem pilnībā rekonstruējām Jelgavas Valsts ģimnāziju. Tāpat jaunu piebūvi iegūs Spīdolas ģimnāzija, kur tiks izvietota moderna un daudzfunkcionāla skolas bibliotēka ar vairākām darba zonām. Turpinām bērnudārza būvniecību Brīvības bulvārī 31a, pārbūvējot un ceļot piebūvi esošajai ēkai, kur jau nākamgad 160 mazie jelgavnieki varēs uzsākt mācības. Vienlaikus ir izstrādāts pilnīgi jauna bērnudārza būvprojekts Nameja ielā. Vispirms topošā bērnudārza apkārtnē plānots sakārtot piegulošās ielas un pārbūvēt infrastruktūru 2. un 3. līnijā un Nameja ielā. Arī te jāmeklē finansēšanas iespējas, jo inženierkomunikācijām nepieciešami 4,5 miljoni eiro. Pašlaik šim projektam nevaram saņemt aizņēmumu pilnā apmērā, jo valstī noteikti ierobežojumi aizņēmuma izmaksām uz 1 km ielas būvdarbiem. Šādu projektu īstenošanā valstij būtu jāiesaistās aktīvāk.

Viens no svarīgākajiem pilsētas uzdevumiem tuvākajā nākotnē ir industriālo teritoriju attīstība pilsētā, kuru izveidei ceram piesaistīt arī Eiropas finansējumu. Jelgavai jau tagad trūkst telpu, ko piedāvāt uzņēmējiem. Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējums paredzēts piecu industriālo parku izveidošanai, pa vienam katrā reģionā. Mēs saredzam, ka šāds parks varētu veidoties Jelgavā, lidlauka teritorijā, kam ilgstoši meklējam investoru. Lai uzsāktu teritorijas attīstību, mums nepieciešams sakārtot Atmodas, Lapskalna un Slokas ielu un Meiju ceļu. Projekta idejas konceptam par Meiju ceļa pārbūvi un inženierkomunikāciju izbūvi jau esam guvuši atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātajā projektu ideju konkursā, piesaistot gandrīz 2,5 miljonus eiro Eiropas fondu līdzfinansējuma. Šo projektu sāksim īstenot jau šogad.

Tas būs vēl viens solis pretī Ziemeļu tilta būvniecības iecerei, ko aprīļa domes sēdē konceptuāli atbalstīja deputāti. Tilta būvprojekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 2 miljonus eiro, taču līdz tam parks sākotnēji varētu darboties, izmantojot Atmodas ielu. Jauna tilta būvniecība Jelgavā ir ne tikai pilsētas, bet visas valsts drošības jautājums, tāpēc ceram arī uz valsts finansiālu atbalstu.

Vēl kā lielākie projekti noteikti jāmin modernas airēšanas bāzes izveide Lielupes krastā, Miera un Aizsargu ielas rekonstrukcija, kā arī Pilssalas ielas, Graudu ielas un Pulkveža Brieža ielas rekonstrukcija.

Jau diezgan pasen jelgavnieki zina, ka būs jauns tirgus tajā vietā, kur kādreiz bija stadions. Kad būs?

Jaunā Jelgavas tirgus būvniecība, ko realizē uzņēmums “Termināla tirgus”, teritorijā pie dzelzceļa stacijas sākās pavasarī ar pāļu dzīšanu un pēc tam pamatu betonēšanu, komunikāciju izbūvi. Jaunā tirgus attīstības koncepcija ir sadalīta divās daļās, vispirms uzsākot tirgus paviljona un autostāvvietas izbūvi, bet pēc tam - tirdzniecības un izklaides centra un autoostas būvniecību. Šobrīd līdzīgi kā visi citi projektu attīstītāji, arī “Termināla tirgus” saskaras ar būtisku būvniecības izmaksu kāpumu - līdz pat 30 procentiem, tāpēc uzņēmums ir informējis pašvaldību, ka tiek rasts risinājums sadārdzinājuma segšanai. Jau sākotnējās projekta būvdarbu izmaksas bija paredzētas aptuveni seši miljoni eiro.

Tie ir tikai daži no lielākajiem miljonos mērāmiem projektiem, bet vēl vairāk ir tādu, kuri neprasa tik lielus ieguldījumus, taču būtiski uzlabo katra mikrorajona iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Turpinot attīstīt pilsētas infrastruktūru, arī tuvāko gadu laikā vairākās vietās pilsētā rekonstruēsim gājēju ietves, paplašināsim veloceliņu tīklu, ierīkosim bērnu rotaļu laukumus un aktīvās atpūtas laukumus. Turpināsim veidot Jelgavu par zaļu, viedu un videi draudzīgu pilsētu. Manas dzīves telpas centrs ir Jelgava, un es vēlos, lai ar šādu sajūtu no rītiem celtos ikviens mūsu pilsētas iedzīvotājs. Gadiem ejot, Jelgava ir ievērojami mainījusies, taču es viennozīmīgi piekrītu - darāmā vēl ir daudz.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais