Vilis Krištopans: Latvijā katastrofāla atpalicība kreditēšanas jomā

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Banku darbības sistēma Latvijā ir katastrofālā stāvoklī. Mazajā Igaunijā komercbanku aktīvi ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25; Saeimas deputāti no iedzīvotājiem saņem sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu kontu slēgšanu, to neatvēršanu un citām pret iedzīvotājiem vērstām banku darbībām, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektoru iniciatoriem, Saeimas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).

Saeima otrdien, 31. janvārī, pieņēma lēmumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. 34 deputāti bija rosinājuši izveidot šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.

Šādas komisijas izveidošana pagājušajā sasaukumā Saeimā valdījušajām partijām ir kā dadzis acī. Iespējams, saskaņā ar senu tradīciju par komisijas priekšsēdētāju tiks ievēlēts kāds no pozīcijas, kura uzdevums būs sabotēt, “norakt” paša vadītās komisijas darbu. Virkne plašsaziņas līdzekļu jau visādi noniecina šīs komisijas izredzes kaut ko izmeklēt un noskaidrot.

Komisijas izveidošanas iniciators ir Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā” (LPV)). Frakcija izmeklēšanas komisijas vadītāja amatam virza Vili Krištopanu. Par to, kāpēc šāda parlamentārās izmeklēšanas komisija vajadzīga, ar ko tā nodarbosies, īsa “Neatkarīgās” saruna ar Vili Krištopanu.

Ar kādu mērķi 34 deputāti ir ierosinājuši izveidot šo izmeklēšanas komisiju?

Ir jāpaskatās, kas tad īsti ir noticis ar finanšu sistēmas kapitālo remontu. Jo Latvija pašlaik dramatiski atpaliek. Atpalicība ir kreditēšanā. Nekad agrāk tā nav bijis, ka Igaunijas komercbanku aktīvi ir lielāki nekā Latvijai. Igaunijā tie ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25.

Bet Igaunija ir mazāka valsts...

Tieši tā! Un Igaunija arī, līdzīgi kā Latvija, saskārās ar tādām pašām problēmām - arī draudēja “pelēkā zona”. Taču viņiem kaut kā ir sekmējies tikt ar savu kapitālo remontu galā labāk.

Es Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noklausījos Latvijas Bankas (LB) pārstāvju teikto, un radās šķitums, ka viss ir kārtībā - ka Latvija ir teju vai “Baltijas tīģeris” finanšu un kapitāla jomā. Bet, kad komisijas locekļi sāka uzdot jautājumus, atklājās, ka nemaz tik skaisti nav. LB pārstāvjiem nācās atzīt, ka ir atpalicība, ja salīdzina ar Igauniju. Tāpēc ir jātiek skaidrībā, kur ir tā vaina.

Jo gan Latvijā, gan Igaunijā dominē tās pašas bankas. Igaunijā 75% tirgus pieder “Swedbank”, SEB un “Luminor”. Tad kāpēc Igaunijā komercbanku aktivitāte ir lielāka, banku aktīvi ir lielāki un kredīti tiek izsniegti vairāk? Ir jāsaprot, kāpēc tā notiek un kas jādara. Es šo jautājumu esmu uzdevis LB.

Kādas ir versijas atbildei?

Tas vēl jānoskaidro. Bet ir virkne jautājumu, piemēram, kāpēc tiek vērti ciet banku klientu konti? Tiklīdz plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka tiks izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, man uzreiz sāka pienākt neskaitāmi e-pasti par iedzīvotāju problēmām. Šīs problēmas mēdz būt īsts absurds: viens jauns cilvēks pārskaita otram 50 eiro, un viņiem aizver kontus par “aizdomīgu darījumu”. Abi ir Latvijas pilsoņi. Latvijas pilsoņiem vispār vajadzētu būt ļautam pārskaitīt savā starpā jebkādas summas.

Kad pirms četriem gadiem sākās lielā brēka par Latvijas iespējamo iekļaušanu “pelēkajā zonā”, sākās ierobežojumi un kontrole - pārspīlēti ierobežojumi un nesamērīgi stingra kontrole. Tā rezultātā no Latvijas aizplūda desmit miljardi eiro. Tie vienkārši “pazuda”. Bet visa regulācija uzgūlās uz Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu pleciem.

Es zinu, kāda kārtība ir Kiprā, kāda ir Maltā, kāda ir Igaunijā. Tur ir liela atšķirība attieksmē starp rezidentu un nerezidentu. Bet pie mums viss “kapitālā remonta” smagums uzgūlās uz rezidentiem - uz eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem aiztur naudu, liek atskaitīties. Uzņēmums pārdod produkciju, un tam liek atskaitīties, kas tā par naudu - mēnešiem ilgi uzņēmums nevar rīkoties ar savu naudu. Tas reāli notiek Latvijā, un pagaidām nav tāda spēka, kas to apturētu.

Nupat finanšu sistēmas kapitālajā remontā ir “apmesta vēl viena siena” - tiek likvidēta Valērija Belokoņa “Baltic International Bank” (BIB)...

Varbūt šī likvidācija ir pamatota un BIB ir darījusi kaut ko slikti vai nepareizi - to es nezinu. Bet nāk cilvēki un stāsta par nesamērībām un pazemojumiem. Kāpēc bankā vajadzēja iebrukt bruņotām vienībām? Kāpēc bija jālauž durvis?

Mums cilvēki sūdzas par to, ka viņi nevar normāli strādāt pārspīlēto prasību dēļ. Šīs lietas ir jānoskaidro. Mani neizdosies apmānīt! Nezinu, kā citus. Pašlaik ir absurda situācija: bankas baidās nevis pārkāpt likumus, bet baidās neuzminēt ierēdņu iegribas. Katram dienestam ir cita iegriba - Finanšu izlūkošanas dienestam ir viena iegriba, Latvijas Bankai cita iegriba, Ekonomikas policijai vēl cita iegriba. Tāpēc, tēlaini izsakoties, banka labāk aizver durvis un nelaiž klientu nemaz iekšā - mīļā miera labad, lai nedabūtu pa pirkstiem. Ir milzīgas bailes kreditēt vai atvērt kontu, jo nav skaidri definētu kritēriju, kam drīkst atvērt kontu un ko drīkst kreditēt. Nav skaidru kritēriju, bet ir plašas iespējas interpretācijai.

Kāpēc tieši Šlesers ir izmeklēšanas komisijas izveidošanas iniciators?

Te nav runas par kaut kādu blēdību no LPV puses, te nav speciāli “Šlesera intereses”, te nav runas par kaut kādu “krievu naudu”, ko mums mēģina “piesiet” politiskie konkurenti. Te ir runa par Latvijas pilsoņu iespējām kreditēties un apkalpoties. Ir jānoskaidro, kas ir darīts nepareizi un kas jādara, lai situāciju labotu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais