VID ģenerāldirektore: ticiet – VID beidzot kļūs par jūsu sadarbības partneri!

© Ģirts Ozoliņš/MN

Kādas pārmaiņas gaida Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kā tās sajutīs nodokļu maksātāji; kas notiek ar nodokļu politikas plānošanu un kā mainīsies nodokļu apmēri; kā izpaudīsies VID digitalizācija un vai atskaitīšanās VID kļūs vienkāršāka – TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Jūs darbu Valsts ieņēmumu dienestā sākāt tūlīt pēc Latvijas Universitātes beigšanas. Iznāk, ka VID aizvadīti 24 gadi?

24 gadi, jā, bet VID es jau sāku strādāt, tad kad biju otrā kursa studente bakalaura programmā Latvijas Universitātē. Pirms tam biju strādājusi arī banku sistēmā, nedaudz ekonomistu forumā un privātā uzņēmējdarbībā Austrijas - Latvijas kopuzņēmumā, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Nav tā, ka es no universitātes tūlīt nokļuvu valsts pārvaldē. Esmu mēģinājusi strādāt arī privātā biznesā. Dzīve parādīja, ka darbs VID nav garlaicīgs. Katru gadu jauni izaicinājumi, katru gadu pilnīgi jaunas vēsmas. Tas ir ļoti interesants darbs, tāpēc tik ilgi esmu VID. Pārmaiņas ir regulāras, pastāvīgas un tikai uz izaugsmi vērstas.

Tas nozīmē, ka zināt katru skrūvīti, katru mehānismu, katru posmu šajā iestādē un to, kā kas strādā?

Jā. Es sāku kā nodokļu eksperte no zemākās pakāpes un tad ļoti lēnām un stabili esmu virzījusies uz augšu. Šobrīd esmu VID ģenerāldirektore. Darbiniekiem, no vienas puses, ir ļoti viegli, jo es visu pārzinu, un, no otras puses - man neviens nevar iestāstīt, kādas lietas ir grūti vai viegli darīt. Jā, es esmu sākusi strādāt VID pirms 20 gadiem, kad dokumenti tika iesniegti vēl papīra veidā, bet es esmu gājusi līdzi arī sistēmu izmaiņām, automatizācijām, un pārzinu šos procesus. Tas ir liels pluss šobrīd.

Vai jums pašai arī šķiet labāk, ka iestādes vadītājs nāk no iekšienes, kurš ir kolektīvā zināms cilvēks ar prasmēm, nevis tiek nozīmēts no ārpuses, kā tas iepriekš vairākas reizes notika ar VID ģenerāldirektoriem?

Tā ir ļoti dažāda pieeja un atkarīga, kādi konkrētajā brīdī ir valstī uzstādījumi. Pirms šī konkursa izskanēja sabiedriskā doma, ka būtu labi, ja no ārpuses atnāktu "laimes lācis". Šajā kontekstā es arī esmu pārlasījusi Andreja Upīša stāstu "Sūnu ciema zēni", un laimes lācis nebija tas, kas sakārtoja.

Situācijā, kad valsts no VID gaida būtiskas pārmaiņas, nebūtu bijis slikti, ja nāktu kāds no ārpuses, bet tas prasītu ilgāku laiku nekā man, kas ilgus gadus bijusi iekšienē. Tagad ir labi tādēļ, ka es zinu katru stūrīti, katru skrūvīti, es zinu, kur mēs neesam tik efektīvi, kā mums ir jāmainās.

Es ar savu programmu gāju uz konkursa komisiju, un Valsts kancelejas konkursa komisija izvēlējās mani. Arī ministrs un uzņēmēju asociācijas, kas nav mazsvarīgi, akceptēja manu programmu, tieši uz klientu orientēto attieksmi, kas bija mans vadmotīvs visu šo gadu garumā. Palīdzot klientam, mēs gan uzlabojam nodokļu iekasējamību, gan arī veicinām godīgo konkurenci, kas valstī kopumā veicina ekonomisko attīstību. Tā ka šajā gadījumā mans ilggadējais darbs VID ir uzskatāms par priekšrocību.

Ģirts Ozoliņš/MN

Jūs savās runās un līdzšinējos izteikumos presē esat minējusi divus galvenos virzienus, kuros vērsīsiet uzmanību savas darbības laikā kā VID ģenerāldirektore. Tie ir nodokļu sistēmas digitalizācija un cilvēcīga seja VID, lai tas kļūtu draudzīgāks klientiem. Kas iepriekšējos gados traucēja straujāku virzību uz šiem mērķiem?

Tā ir runa par prioritātēm. Es gribētu teikt, ka VID ir viena no digitāli attīstītākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Mums jau šobrīd ir ļoti daudz automatizētu procesu, vairāk nekā 90% pakalpojumu ir iespējams saņemt elektroniskā veidā.

Mūsu elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiek atzīta visā Eiropā. Vācijas uzņēmēji par to var tikai sapņot, viņiem papīra veidā ir jāparaksta, jāzīmogo dokumenti un jānes uz valsts ieņēmumu dienestu Vācijas pilsētās. Mēs esam tālu priekšā citām Eiropas Savienības valstīm. Jautājums par to, kāds ir sabiedrības kopējais iespaids par VID? Kā Latvijā dažkārt gadās - viss ir slikti. Tajā pašā laikā, raugoties pa komponentēm vai daļām, tad nē, nav tik slikti. Daudz kas ir labi. Klientu konsultatīvais tālrunis vispār fantastisks. Mēs sapratām, ka zinām, ko vēlas nodokļu maksātāji. Es pēdējo gadu laikā aizvien vairāk mēģinu pāriet no retorikas “nodokļu maksātājs” uz “klients”. OECD valstīs tieši par to runā, ka ir nodokļu maksātājs, bet ieņēmumu dienests ir nodokļu administrēšana. Svarīgi, lai mēs, nodokļu administrācija, pret saviem klientiem attiecamies kā pret klientiem, svarīgi, ka mēs esam jūsu serviss. Nākotnes redzējums, ko es tiešām ceru sasniegt pēc pieciem gadiem, ir, ka mēs esam nodokļu administrācija, mēs esam kā partneris gan uzņēmējam, gan vienkārši katram cilvēkam individuāli.

Runājot par digitalizāciju, mēs esam elektronisko pakalpojumu pamats, bet acīmredzot klienti to vēl nesajūt. Lai sasniegtu šos divus mērķus - digitalizāciju un uz klientu orientētu apkalpošanu, mēs raudzīsimies no klienta perspektīvas, kas klientam tas ir vajadzīgs. Svarīgi EDS pārveidot tā, lai, tur ieejot, jebkurš cilvēks saprot, kas tur notiek, un soli pa solim ceļvedis viņu aizved tur, kur klientam tas ir vajadzīgs, lai klients sajustu, ka mēs visas sistēmas tiešām esam būvējuši klienta vajadzībām.

Vai varat izpaust, kāda kompānija šobrīd nodarbojas ar digitalizāciju, kura ir uzvarējusi konkursā?

Mums ir vairākas kompānijas. Nav tikai viens monopolstāvoklis. Dominējošā ir viena kompānija, ko es saskatu, neteiksim, kā risku, bet mums ir jāmēģina, un mēs noteikti to arī darīsim, iepirkumus saskaldīt mazākās komponentēs, lai vairāk pretendentu varētu piedalīties mūsu pakalpojumu digitalizācijā.

Ģirts Ozoliņš/MN

VID klients ir nodokļu maksātājs. Līdz šim nodokļu maksātājs VID bija tikai nodokļu maksātājs. Šī draudzība, pretimnākšana, kā tā izpaudīsies? Vai tiem nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ iekavējuši maksājumus, tiks sūtīti draudzīgāki paziņojumi? Vai tiks vienkāršotas atskaišu formas?

Te ir vairāki virzieni. Sākts projekts "Cilvēks pirmajā vietā", un tur mēs domājam par fiziskām personām, kas ir mūsu lielākais klientu loks. Mums katru gadu ir jāapkalpo vairāk nekā 800 000 ienākumu deklarāciju iesniedzēju. VID komunikācija un sistēmas šobrīd vairāk ir būvētas klientiem uzņēmējiem, juridiskām personām.

Attiecībā uz fiziskām personām mums komunikācija ir smagnēja tāpēc, ka mēs vienmēr atsaucamies uz normatīvajiem aktiem. Un, ja uzņēmuma grāmatvedis arī ir kā fiziska persona, saprot šos normatīvo aktu atreferējumus, tad vienkāršais cilvēks, un tas var būt jebkurš ģeniāls cilvēks savā profesijā, attiecībā uz nodokļiem var kaut ko nezināt. Mūsu loma ir visu pārtulkot latviešu valodā - visu normatīvo aktu gūzmu pasniegt vienkāršā valodā.

Tas solis ir vienkāršā valoda. Tā pamazām soli pa solim. Es minēšu piemēru. Ja kāds pārdod savu nekustamo īpašumu, mums ir jāiziet no šīs dzīves situācijas izklāsta. Kā cilvēks var iedomāties, ikdienā ar to nesaskaroties, ka viņam ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Viņš pat nezina, kur meklēt informāciju, lai gan informācijas mūsu mājaslapā ir daudz. Virzīsimies soli pa solim, izejot no dzīves situācijām. Un vēl, kas ir ne mazsvarīgāk, ir ātra reakcija, ja uzņēmums vai cilvēks uzdod vienkāršu jautājumu. Mums ir 600 000 konsultāciju katru gadu, un te ir jāsaprot, ka katrai no 600 000 konsultācijām pretī jābūt augsti kvalificētam VID darbiniekam.

Kvantums ir tik liels, ka mēs nespējam ātri reaģēt. Mūsu mērķis ir līdz gada beigām būtiski samazināt atbilžu sniegšanas laiku. Tāpēc mēs virzāmies uz mākslīgā intelekta izmantošanu vienkāršo atbilžu sniegšanā. Vēl notiek EDS sistēmas pielāgošana cilvēku vajadzībām - soli pa solim.

Nākamais virziens ir mobilās aplikācijas izveide. Jau tuvāko mēnešu laikā mēs izsludināsim iepirkumu. Tas būs mazāks iepirkums, un attiecīgi IT kompānijām būs iespēja piedalīties šajā konkursā un piedāvāt modernu, mūsdienīgu, uz attīstību vērstu digitālo rīku, kur katrs Latvijas iedzīvotājs, arī uzņēmēji, varēs pildīt savas saistības.

Kaut vai, braucot tramvajā, aizpildīt deklarāciju?

Kaut vai braucot tramvajā.

Lielie uzņēmumi diez vai varēs pildīt savas saistības mobilajā aplikācijā, braucot tramvajā, bet mazie un vidējie uzņēmēji droši vien varēs. Vai mazajam un vidējam uzņēmējam tiks piedāvātas alternatīvas, ka viņam nebūs jāalgo grāmatvedis? Vai tas būs caur aplikāciju, ietvertu VID sistēmā, vai caur bankām radīts pakalpojums, kur viņam vairs nebūs jārūpējas par atskaišu sastādīšanu un iesniegšanu?

Te ir vairāki virzieni. Pirmais, jau šobrīd mazajam biznesam, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ir iespēja izmantot šādu rīku. Tas ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. No vairākiem tūkstošiem šādu uzņēmumu tikai 160 izmanto šo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Tas rīks ir labs tādā ziņā, ka, ja visi ieņēmumi un izdevumi iet caur šo kontu, tad banka pati ietur šos 25% nodokli, un attiecīgi šim uzņēmumam nav jāsniedz deklarācijas vai jāmaksā nodokļi VID. To izdara banka caur šo apgrozījumu saimnieciskās darbības kontā.

Lai pārējie biznesa veidi varētu pievienoties šādam saimnieciskās darbības kontam, šobrīd Finanšu ministrijā ir organizēta nodokļu pilnveides darba grupa, kur runā tieši par darbaspēka nodokļiem. Man ir prieks, ka ne tikai koalīcijas partneri, bet arī uzņēmēju organizācijas, kas piedalās šajās diskusijās, pie jebkura scenārija piebilst - galvenais ir atvieglot administrēšanu.

Līdz ar to virziens valstij kopumā ir par nodokļu administrēšanas vienkāršošanu, un VID to tikai apsveic, un esam gatavi piestrādāt pie jebkura scenārija un piedāvāt ērtākos risinājumus, kā to vieglāk izdarīt. Nodokļu likuma izmaiņas būs tās, kas veicinās mazajam biznesam atvieglot un varbūt neizmantot grāmatvežu pakalpojumus.

Ģirts Ozoliņš/MN

Tajā pašā laikā ir vēl viena iniciatīva, ko es sadzirdēju no uzņēmēju asociācijām, ar kurām es pēdējā laikā ļoti bieži tiekos. Tiek piesaukts Lietuvas piemērs, kur Lietuvas valsts ieņēmumu dienests mazajam biznesam ir izstrādājis programmatūru, kur tiek veikta grāmatvedības uzskaite.

Pirms nedēļas tikos ar Lietuvas nodokļu inspekcijas vadītāju un tieši jautāju, kā viņi izstrādāja, ieviesa, cik tas maksā. Lietuvas nodokļu administrācijas vadība atbildēja, ka tas nav īsti veiksmīgs risinājums. Nevis tāpēc, ka tas ir slikts produkts, bet tādēļ, ka, pirmkārt, to ļoti maz izmanto, un, no otras puses - valstij tas dārgi izmaksā.

Un te ir jautājums, vai tiešām valstij būtu jātērē līdzekļi, lai izveidotu grāmatvedības sistēmu mazajam biznesam, ja mums Latvijas uzņēmēji piedāvā daudz dažādu produktu, un sanāk, ka valsts iejauktos šajā uzņēmējdarbībā.

Konkurences kropļošana?

Arī.

No jūsu teiktā saprotu, ka tuvākajā laikā vaļā tiks vērts Nodokļu likums?

Darbaspēka nodokļa likumdošanas izmaiņas ir paredzamas, to finanšu ministrs arī paudis, un valdības uzdevums ir līdz jūnijam izstrādāt šo piedāvājumu uz nākamā gada budžetu veikt darbaspēka nodokļa reformu.

Viena lieta, kas patiešām ir akūta, ir vienkāršot nodokļu un atskaišu sistēmu, lai tā būtu pārskatāma, vieglāk iesniedzama. Nākamā lieta - nodokļu samērīgums. Es, protams, saprotu, ka tie ir politiski lēmumi - tas vai cits nodokļu apjoms. Bet tomēr, jūsuprāt, darbaspēka nodokļi mums ir samērīgi ar pārējiem nodokļiem.

Tā būtu garāka diskusija. Tas ir sensitīvs, bet ļoti labs jautājums, taču tam būtu jāvelta atsevišķs raidījums. Man patiesi patīk Arvila Ašeradena pieeja. Viņš uz nodokļu reformu skatās nevis tikai kā salikt "Excel" tabulā sabalansētu budžetu, bet tiešām to analizē caur dažādiem makroekonomiskiem rādītājiem. Ne tikai kopējā valsts, bet arī reģionu griezumā. Nodarbinātība, valsts izaugsme, attīstība. Tiek piesaukti eksportētāji uzņēmumi, kas veido pievienoto vērtību mūsu valsts ekonomikai.

Ģirts Ozoliņš/MN

Darbaspēka nodokļi tiek skatīti šajā lielajā makroekonomikas kontekstā, un tas dod lielu pārliecību, ka nodokļu reforma būs nopietni izsvērta. Labi ir tas, ka plaši iesaistās uzņēmēju organizācijas un politiķi, tiek dota iespēja brīvi izteikties. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kā valdības sociālais partneris arī tiek iesaistīta. Tātad gan darba devēju, gan ņēmēju puse, gan politiķi šobrīd sēž pie viena galda jau pietiekami ilgi. Diskusijas nav vieglas, katram ir savas intereses, bet es domāju, ka kompromiss tiks panākts un būs tiešām izsvērtas, valsts ekonomiku veicinošas nodokļu politikas izmaiņas.

Pieminot sadarbību ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, saprotu, ka ir veikti arī pētījumi. Kādas ir mūsu ekonomiskās izaugsmes prognozes, ņemot vērā to, ka mēs kā tauta, iedzīvotāji, izmirstam? Iedzīvotāju skaits mūsu valstī samazinās. Tas noteikti atsauksies uz nodokļu ieņēmumiem. Mēs novecojam. Perspektīvas varētu nebūt tik priecīgas.

Visi lēmumi tiek pieņemti izsvērti, balstoties uz datiem.

Tendence, ka mēs novecojam un izmirstam, ka darbaspējīgo cilvēku skaits pret uzturamo senioru skaitu samazinās, jau tika prognozēta. Tas arī starptautiskā mērogā apskatīts. Līdz ar to nodokļu politika ir jāveido, vadoties no šīm lielajām, tālejošajām prognozēm. Papildus vēl jāņem vērā esošā nestabilā ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, Izraēlas konflikts.

Šī nenoteiktība ir riska faktors, kas ir jāņem vērā jebkuras valsts, bet īpaši mazas valsts situācijā. Mēs esam Eiropas Savienībā, bet mums ir ļoti gara ārējā robeža. Kontrabandas un ēnu ekonomikas jautājumi ir ļoti svarīgi.

Liels ir Latvijas Bankas ieguldījums, kura pēta visus makroekonomiskos scenārijus. Tātad nevis ātri budžeta grozījumu izskatīšanas laikā pieņemti grozījumi, bet izsvērti, savlaicīgi, diskusijās un datos balstīti lēmumi.

Par nākotni. Darbaspējīgo skaits mums samazinās. Valdībai ir arī vairākas iniciatīvas, kā palielināt darba ņēmēju skaitu un piesaistīt darbaspēku. Kopumā varam pieņemt kā izaicinājumu un veidot cita veida ekonomiku. Nevis cita veida ekonomiku kardinālā veidā, bet ir runa par prioritātēm, uz ko mēs virzāmies. Mēs ilgus gadus esam Latvijas ekonomiku būvējuši kā tranzītu, tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Mums ir jāveic cita veida izmaiņas. Vai mēs runājam par inovācijām vai eksportētājuzņēmumu attīstības veicināšanu. Te ir jāskatās un jāatbalsta tie sektori, kas veicina Latvijas IKP pieaugumu. Produktivitāte un kvalitāte ir tas, kas var veicināt mūsu valsts labklājības augšanu.

Ģirts Ozoliņš/MN

Mums ir daudz izaicinājumu, daudz risku apkārt, daudzi faktori, kas negatīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus. Tad mums kāds ceļš ejams - uz nodokļu paaugstināšanu vai nodokļu samazināšanu, vai uz kādu noteiktu nodokļu apjoma diversifikāciju pēc kādas noteiktas formulas?

Latvijā mums ir ļoti daudz nodokļu, un atbilde noteikti nav palielināt vai pazemināt nodokļus. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem varam runāt par darba devēju nodokļu daļas samazināšanu. Jautājums, vai nevajag veicināt darba ņēmēju iemaksu daļas palielināšanu. Te var būt runa par citiem nodokļiem, kas kompensētu šāda veida darbaspēka nodokļa samazinājumu.

Ir scenāriji, un Finanšu ministrijai šobrīd tādi ir trīs. Sagaidām jūniju, kad darba grupai taps skaidrs redzējums par to, uz ko mēs ejam, kā kompensējam un kā mēs līdzsvarosim. Lai nebūtu tā, ka Latvijas budžetā pēkšņi ir milzīgs robs un mums nebūs no kā maksāt ugunsdzēsējiem algas vai senioriem pensijas.

Vai robs jau tiek prognozēts? Vai tas ir kā viens no ļaunākajiem scenārijiem?

Nē. Tieši šis efektīvais darbs - garās diskusijas un analīzes - ved pie tā, ka nebūs šis robs budžetā. Jautājums ir par to, ja kaut kur palielina nodokļus vai samazina nodokļus, tas uzreiz nedod fiskālo efektu. Jautājums ir par to, cik liels samazinājums vai palielinājums kādā brīdī būs, lai izlīdzsvarotu budžeta stāvokli. Starp scenārijiem ir gan uz leju, gan augšu ejošs ieņēmumu apjoms. Jautājums ir par to, ja ieņēmumi samazinās, ar ko mēs tos kompensējam. Bet nav tā, ka būs kāda kritiska situācija. Te ir tiešām ļoti racionāli pārdomāti lēmumi, un es ceru, ka jūnijā tas viss tiks likts galdā valdībai. Visi trīs scenāriji ir pieņemami, te ir jautājums, kāds konsensuss tiks panākts starp visām pusēm.

Vai nebūs jāņem kārtējais starptautiskais aizņēmums?

Es ļoti ceru, ka nē. Bet tas tiešām nav jautājums man.

Jūs rakstāt doktora disertāciju, un tās tēma ir par nodokļu sistēmu kā instrumentu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Vai tā ir?

Ideja ir tāda, kā mēs ar nodokļu politiku varam veicināt valsts ilgtspējīgu attīstību. Un disertācija jau ir finiša taisnē. Disertācija ir gandrīz pabeigta. Tie, kas tādu darbu ir uzrakstījuši, zina, ka pēdējais ceļa posms ir visgrūtākais - šie daudzie pētījumi jāsaliek kopā vienlaidus stāstījumā. Mana problēma šobrīd ir tāda, ka es disertāciju sāku rakstīt 2020. gadā, un tagad ir ceturtais gads, kad es varētu pabeigt un aizstāvēt šo disertāciju, bet četru gadu laikā ir ļoti daudz kas mainījies nodokļu politikas veidošanas procesā.

Sākot to rakstīt 2020. gadā, mēs budžetu gatavojām katram gadam, domājot tikai par fiskālām valsts interesēm, nevis par ekonomikas attīstību kopumā. Pēdējā gada notikumi ir tādi, un es jau ministram jautāju, vai viņš gadījumā nav lasījis manu disertāciju, jo valdībā ietverti ir tieši mani ieteikumi, ka jāvirzās uz ilgtspējīgu attīstību, valstisku pieeju, nodokļu izmaiņu veikšanu tā, lai tas veicinātu valsts attīstību.

Varat padalīties ar atzinumiem no disertācijas? Kā mēs varam veicināt ilgtspēju ar nodokļiem?

Tur ir analizētas vairākas nodokļu sadaļas, bet galvenā pieeja ir tieši tā, ka mēs nevaram skatīties vienu nodokli atrauti no citiem nodokļiem. Ja mēs runājam par PVN palielināšanu, tad tas ir diezgan regresīvi attiecībā uz mazturīgiem iedzīvotājiem.

Ja mēs runājam par darbaspēka nodokļu samazināšanu, savukārt tad darba ņēmējiem ir jābūt kompensējošiem maksājumiem.

Ja mēs runājam, piemēram, par atbalstu elektroautomobiļiem, tas nozīmē arī celt nodokļus fosilajai degvielai. Bet kur tad mēs nonākam? Ka mazturīgi iedzīvotāji nevar atļauties elektroautomobiļus, tātad mēs veicinām nevienlīdzību, un valstij kļūst arvien mazāk nodokļu, jo, fosilajai degvielai palielinoties, nodokļu ieņēmumi krītas. Bet, ja par elektroauto netiek maksāti nodokļi, tad rodas negatīvais efekts valsts fiskālajā budžetā.

Tātad korelācija un saistība ar kopējo ekonomisko rādītāju analīzi ir tas pamats, veidojot valsts budžetu, un tas, kas ir pilnīgi noteikti nepieciešams, ir nodokļu politikas pamatnostādnes ilgtermiņā valstij, kā šobrīd mums nav. Mums valstī šobrīd nav konceptuāla dokumenta par nodokļu politikas pamatnostādnēm, bet es redzu, ka Finanšu ministrija šobrīd strādā, lai mēs uz to virzītos.

Jums pašai ir skaidrojums, kāpēc netika pievērsta pietiekama uzmanība ilgtspējīgas nodokļu politikas plānošanai? Runāts par to tika daudz, bet darīts netika. Bija dažādi kašķi gan koalīcijā iekšēji, gan starp ministru un VID vadītāju.

Es domāju, ka vainīga ir Latvijas politiskā vide, kas mums ir gadiem veidojusies. Mainoties koalīcijām, mainoties valdībām, malā tiek nolikts tas, kas jau ir iesākts, un tiek veidoti jauni formāti, pildot vēlētājiem dotos solījumus pirms vēlēšanām. Bet mēs zinām, pirms vēlēšanām tiek sasolītas arī tādas lietas, kas ir izrautas no konteksta. Un tādēļ ir šī saraustītā pieeja.

Kaut ko vienu mēs atbalstām, ko sabiedrība uztver pozitīvi, ar aplausiem uzņem, kas ir ļoti labi, bet tajā pašā laikā netiek vērtēts, kā tas ietekmē citus nodokļus vai valsts fiskālo budžeta stāvokli, un mums jāveic arī kādi aizņēmumi. Saraustītā īstermiņa domāšanas pieeja ir tā lielākā problēma, kas Latvijā ilgus gadus bijusi.

Mēs nevaram garantēt, ka valdības nemainīsies, tāpēc jāstrādā pie tā, ka valdība un Saeima lemj, ka mums kopumā ir nodokļu ilgtermiņa attīstības scenāriji vai vadlīnijas. Ne tikai pēc diviem trim gadiem, bet arī pēc pieciem un desmit gadiem. Uz ko mēs virzāmies, kādu gribam savu valsti redzēt, tad arī nebūs šīs raustīšanās pirms budžeta sastādīšanas, kad mēs mainām vienu vai otru nodokli, nepadomājot, kā tas ietekmēs pārējos ekonomisko rādītājus.

Izskatās, ka jums ir jāpaspēj šīs ieceres nostiprināt likumā pie šīs koalīcijas, jo citādi, visādi var būt...

Es ļoti ceru. Pirms stāšanās amatā man bija diskusijas ar piecām Saeimas frakcijām un arī ar ārpuskoalīcijas frakcijām, un kopējais fons šobrīd, manuprāt, ir ļoti labvēlīgs. Ir frakcijas, kas ir opozīcijā, bet kopīgais mērķis - Latvijas izaugsme - visām frakcijām ir saprotams. Vēlme sakārtot un dzīvot labklājīgā valstī no lielākās daļas frakciju ir sadzirdama. Līdz ar to es nedomāju, pat ja mainīsies koalīcija, ka krass pavērsiens varētu notikt arī nodokļu politikas veidošanā. Gribētu ticēt, ka tas veids, kā virzīt nodokļu politiku, saglabāsies, iespējams, arī pie nākamās koalīcijas.

***

Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, vai samazināsies VID darbinieku skaits; par sadarbību ar finanšu ministru un to, vai VID arī turpmāk varēs pasūtīt krimināllietas; vai VID darbiniekiem ir pietiekami labi darba apstākļi un vai viņi netiek pārslogoti, vai VID ir gaidāms algu paaugstinājums.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais