Vai VID spēs mūs iekārdināt maksāt nodokļus ar baudu?

© Ģirts Ozoliņš/MN

Vai reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ļaus samazināt darbinieku skaitu; par VID ģenerāldirektores sadarbību ar finanšu ministru un to, vai VID arī turpmāk varēs pasūtīt krimināllietas; vai VID darbiniekiem ir pietiekami labi darba apstākļi, vai viņi netiek pārslogoti, vai VID ir gaidāms algu paaugstinājums; par ko jāpārtop VID – TV intervijas ciklā “Nra.lv sarunas” turpinājums ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Intervijas pirmo daļu iespējams lasīt šeit.

Nesenais politiķu lēmums atdalīt no VID Nodokļu un muitas policiju un nodot to Finanšu ministrijas valsts sekretāra pakļautībā, savukārt Iekšējās drošības pārvaldi nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Interesanti. Pamanījām, ka vienoti šajā jautājumā bija ne tikai koalīcijas partneri, bet arī opozīcija neiebilda pret šādu reformu. Neatceros, kad būtu bijusi tāda saskaņa.

Tas galīgi nav politisks jautājums. Par to, ka spēka struktūras jānodala no VID, tika runāts gadiem ilgi.

Bet kāpēc tas netika izdarīts? Tam noteikti bija savi iemesli.

Tā acīmredzot bija politiskā uzdrīkstēšanās, kuru šobrīd varēja realizēt, izmantojot to, ka notiek arī VID vadības maiņa, ka mēs virzāmies uz VID pārveidošanu par cita tipa iestādi - servisa iestādi. Tas arī bija pēdējais piliens, lai Nodokļu un muitas policiju nodalītu atsevišķi un izveidotu to par atsevišķu tiesību aizsardzības iestādi.

Otras tiesību aizsardzības struktūras - Iekšējās drošības pārvaldes - funkcijas dublējas ar KNAB. Tāpēc arī tā tika nodota KNAB. Tas ir ļoti pareizs lēmums. Arī ģenerālprokurors ilgus gadus ir runājis par to, ka valstī ir par daudz tiesību aizsardzības iestāžu. Šī reforma paredz vismaz vienas iestādes mazināšanu. Nav pat svarīgi, kā padotībā tās tiek nodotas, galvenais ir mērķis - VID jātop par servisa iestādi bez spēka struktūru funkcijām.

Ģirts Ozoliņš/MN

Tieši tā. Tas var palīdzēt VID iegūt cilvēcīgāku seju. Mēs saskaitījām, ka līdz šai reformai VID strādāja vairāk nekā 4000 darbinieku. Salīdzinājām ar Lietuvu un Igauniju, un mums iznāca, ka lielākais darbinieku skaits ir Latvijā.

Tā nu gluži nav. Šobrīd VID štatu sarakstā ir 3800 darbinieku, bet strādā aptuveni 3400. Jā, ja mēs skatāmies Igauniju - tur strādā 1200 cilvēku. Bet viņi pilda tikai administratīvās funkcijas. Tas ir arī mūsu mērķis, ka nodokļu un muitas administrācija nodarbojas tikai ar nodokļu administrēšanu un neko citu. Igaunijai ir paveicies, jo viņi nodarbojas tikai un vienīgi ar šīm klasiskajām funkcijām. Ja mūsu VID būtu tikai tādas funkcijas, tad arī mūsu VID būtu daudz mazāk darbinieku.

Ja mēs paskatāmies Lietuvu, tad tur situācija ir pilnīgi pretēja. Nodokļu administrācijā nodarbināti ap 2500 cilvēku. Viņiem ir atsevišķa muitas iestāde, kurā nodarbināti vēl 2000 cilvēku. Tātad kopā jau 4500 cilvēku. Vēl Lietuvā pilnīgi atsevišķi no VID darbojas Finanšu policija, kas mums šobrīd ir Nodokļu un muitas policija. Un tur vēl ir nodarbināti aptuveni 400 cilvēki. Tātad kopumā viņiem nodarbināti aptuveni 4900, un šis nodarbināto skaits noteikti ir lielāks nekā mūsu 3400 nodarbinātie.

Vēsturiski VID ir audzis nodarbināto skaita ziņā tādēļ, ka pastāvīgi mums tiek uzliktas neraksturīgas funkcijas. Mums ir uzlikta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzība, sankciju uzraudzība, konfiscētās, valstij piekritīgās mantas uzraudzība, valsts amatpersonu deklarācijas. Mums ir uzliktas vēl vesela virkne funkciju. Varētu vēl piecas minūtes tās uzskaitīt, un tās visas nav raksturīgas VID jomai. Piemēram, jūs Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) samaksājat transporta līdzekļa nodevu, bet, ja kāds ir invalīds un pienākas atvieglojumi, tad VID ir tas dienests, kas atmaksā citu iestāžu piemērotos maksājumus. Pat neraugoties uz to, pēdējo sešu gadu laikā mūsu darbinieku skaitu esam samazinājuši par 600 cilvēkiem. Mūsu virzība uz digitalizāciju un automatizāciju attiecīgi darbinieku skaitu vēl samazinās.

Atbilde uz jūsu jautājumu ir: nē, mēs neesam Baltijas nodokļu administrāciju lielākais darba devējs. Lietuva ir mums soli priekšā. Protams, Lietuva ir lielāka valsts, bet arī viņiem ir pievienots daudz neraksturīgo funkciju. Ceru, ka man izdosies vismaz no daļas mums neraksturīgo funkciju atbrīvoties. Tas ir smags darbs. Nevar pateikt: mēs to nedarīsim. Ir jāatrod valsts institūcija, kurai būtu šāda funkcija piekritīga. Tas nav tik viegli.

Bet vai nav tā, ka daudzas funkcijas dublējas? Piemēram, ar sankciju uzraudzību nodarbojas Finanšu izlūkošanas dienests.

Jā, bet tajā pašā laikā notiek specializācija. Finanšu izlūkošanas dienests ir galvenā atbildīgā iestāde par sankciju ievērošanu. Mums ir muita, kas kontrolē sankciju ievērošanu, vai preču importā vai eksportā netiek vestas sankcijām pakļautas preces. Muitas darbinieki ikdienā ar to strādā. Nodokļu un muitas policija ir izziņas iestāde un strādā ar kriminālprocesiem. Kriminālprocesi tiek rosināti, pateicoties muitas darbinieku atrastām precēm vai kravām, kuras tiek vestas, apejot sankcijas. Mums ir Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pārvalde, kura savukārt strādā ar tiem likuma subjektiem, kas ir nekustamā īpašuma mākleri, ārpakalpojumu grāmatveži. Caur šīm personām, tajā skaitā, tiek realizēts sankciju uzraudzības mehānisms.

Tā ka specializācija starp struktūrvienībām ir sadalīta pa vairākām iestādēm ne tikai valsts līmenī, bet arī VID līmenī starp dažādām iestādēm. Un te jau ir tā valstiskā izšķiršanās, vai mēs tomēr koncentrējam sankciju uzraudzību vienā iestādē.

Ģirts Ozoliņš/MN

Protams, uzreiz rodas jautājums - cilvēku resurss. Ja koncentrējam vienā iestādē - tai būs nepieciešami cilvēkresursi. Otrs variants - turpināt strādāt kā līdz šim. Šie jautājumi ir manā darba plānā. Līdz gada beigām lemsim, kuras funkcijas var palikt VID un kurām mēs varam atrast institūciju, kas to dara.

Tas jums jālemj ciešā sadarbībā ar ministru, jo šie jautājumi tāpat jāvirza caur valdību.

Protams. Bet VID reforma, šī gada plāns, sadalot Nodokļu un muitas policiju, paredz arī to, ka VID no ministra padotības nonāks Finanšu ministrijas padotībā. Līdz ar to, es teiktu, lai gan ir ikdienas kontakts ar ministru, man jau šobrīd ir lielāka sadarbība ar Finanšu ministriju. Sadarbībā iesaistīti visi departamenti un Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Lielāko daļu no Finanšu ministrijas darbiniekiem es pazīstu, un tas ir vēl viens pozitīvais faktors, ka man nav nepieciešams ieskriešanās laiks. Šie cilvēki zina mani, un es zinu viņus. Esam vienota komanda.

Jūsu priekšgājējas, iepriekšējās VID ģenerāldirektores laikā piedzīvojām daudzus skandālus, tajā skaitā korupcijas skandālus VID, nesaprašanās ar ministru, un tad vēl skandāls par krimināllietu fabricēšanu VID - Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka lieta. Vai jums ir skaidrība, kas tur toreiz notika un kāpēc tāds skandāls izraisījās?

Nē, man nav šādas informācijas. Iekšējās kontroles struktūrām esmu uzdevusi izvērtēt, kas mums notiek gan pēc pēdējā laika skandāliem, gan ar aizturēto muitas darbinieku daudzajiem kriminālprocesiem arī Nodokļu un muitas policijā, kur šobrīd ir tikai viens kriminālprocess. Tas jau šobrīd atrodas prokuratūrā un gaida tiesu. Bet tas ir par citu lietu, nevis Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku.

Man nav informācijas par konkrētām lietām. Man arī nav tādu tiesību interesēties par konkrētiem kriminālprocesiem. Es vairāk vērtēšu sistēmu kā tādu. Iekšējās kontroles sistēma pēc katra šāda incidenta tika pārveidota.

Vēstījums ir tāds: man plānā ir iesaistīt arī kādu neatkarīgu trešo pušu novērtējumu par to, kādas izmaiņas nepieciešamas mūsu iekšējās kontroles sistēmā, lai mazinātu korupcijas riskus. Iepazīstoties ar lietu kārtību, izskatās, ka izmaiņas ir veiktas, un tās mazina riskus, lai nākotnē kas tāds nevarētu atkārtoties. Tomēr drošībai es gribētu arī trešās puses vērtējumu. Mēs ar ministriju jau esam to pārrunājuši.

Ģirts Ozoliņš/MN

Kas būtu šī trešā puse - auditoru kompānija, tiesībsargājošās institūcijas?

Tā varētu būt arī Valsts kontrole, auditoru kompānijas, kāds ārvalstu uzraudzības dienests. To mēs vēl vērtējam. Man šī ir tikai desmitā darbadiena.

Savulaik mēs saskārāmies ar sūdzībām un norādēm uz to, ka atsevišķi VID darbinieki tiek pārslogoti, viņiem rodas psiholoģisks stress. Mēs pētījām VID darbinieces Sandras Kalnbērziņas traģiskās bojāejas apstākļus. Tie joprojām īsti skaidri nav nevienam. Žurnālistiskās izmeklēšanas laikā mēs saņēmām signālus, tajā skaitā arī par to, ka spējīgākie VID darbinieki tiek pārslogoti. Kāda šobrīd ir situācija ar VID darbinieku labbūtību?

Fiziskā labbūtība ir, vai mums ir, piemēram, darbam ērtas telpas. Emocionālā labbūtība ir tikpat svarīgs jautājums kā fiziskā labbūtība. Par to, ka daži darbinieki ir pārslogoti. Jā, es pati ar to ikdienā saskāros, ilgstoši strādājot. Ir cilvēki, kuri dara tikai tās lietas, kas ierakstītas amata aprakstā, pilda ikdienas pienākumus. Viņi nejūt stresu, dara savu amata aprakstā norādīto darāmo, piecos pēcpusdienā aizver datoru un iet mājās. Ir cilvēki, kuriem šī slodze ir daudz lielāka. Varbūt viņi ir spējīgāki un zinošāki, un tieši tādēļ viņi tiek pārslogoti. Lai no tā izvairītos, man ir plānā efektivitātes audits - efektivitātes novērtēšana katram procesam. To varēsim realizēt, pateicoties automatizācijai un digitalizācijai. Nodokļu pārvaldē, kuru es vadīju pēdējos deviņus mēnešus, mēs jau to sākām darīt vasarā. Mēs analizējām resursu ietilpīgākos procesus un skatījāmies, cik kurā daļā cik kurš cilvēks tiek noslogots. Šobrīd metodika ir aptuveni skaidra, kā katru procesu novērtēt, un, veicot analīzes, mēs aiziesim arī līdz katram darbiniekam.

Ģirts Ozoliņš/MN

Piemēram, ir desmit darbinieki, kas dara vienu un to pašu darbu. Ja vidēji normāli ir viens lēmums desmit minūtēs, tad ir jautājums, kādēļ kāds to izdara vienā minūtē, bet cits to dara pusstundā. Kādēļ tā notiek - tas pēc būtības būtu jāatklāj efektivitātes novērtējumam. Tātad šis efektivitātes audits parādīs, ko mēs varam samazināt vai efektivizēt, tajā pašā laikā atrisinot katra konkrēta darbinieka labbūtību, emocionālo stabilitāti un parādot to, vai viņš vispār tiek novērtēts. Arī atalgojums VID ir, balstoties uz kvalifikāciju un pēc paveiktā.

Un te ir vēl viens jaunums, ko es gribētu ieviest - runa ir par sasniedzamajiem rezultātiem. Mēs vienmēr runājam par gada sasniedzamajiem rezultātiem. Lai novērstu darbinieku izdegšanu, doma ir līdzīga kā uzņēmējdarbībā - darbinieks tiek vērtēts reizi ceturksnī, ja ne reizi mēnesī. Ja mums ir konkrēts process vai konkrēts projekts, mēs skatāmies par pakāpēm, kā mēs virzāmies uz priekšu. Tādējādi mazināsies situācijas, kad kāds cilvēks dēļ izdegšanas vai kāda cita iemesla dēļ saslimst. Tas tiešām ir smags jautājums. Mans mērķis ir, lai ne tikai mūsu klienti būtu apmierināti, bet arī darbinieki. Es darbiniekiem saku: jūs esat cilvēki, un jūs arī esat pirmajā vietā. Ja nebūs apmierināts VID darbinieks, arī sabiedrība nebūs apmierināta ar mums.

Esam saņēmuši sūdzības arī par darba apstākļiem VID ēkā Talejas ielā. Vai sūdzībām ir pamats?

Es neesmu informēta par to, ka kāds šobrīd sūdzētos par Talejas ielā 1 strādājošo labbūtību. Jā, tā sākotnēji bija, kad 2014. gadā tur pārvācāmies. Notika domāšanas maiņa caur tīri praktiskām lietām. Ēkā bija norādes, ka nevajadzētu logus vērt vaļā, jo svaigu gaisu nodrošina iekšējā klimata sistēma.

Sākotnēji darbiniekiem bija grūti pierast. Mūsu ēka ir tiešām moderna ēka. Tā ir ērta, un sūdzības no darbiniekiem nav saņemtas. Mēs regulāri veicam darbinieku labbūtības aptaujas par to, kā viņi jūtas ēkā, pie saviem rakstāmgaldiem. Nereti tiem, kuriem ir kādas fiziskas indikācijas, piemēram, ir problēmas ar muguru, tiek nodrošināti paceļamie galdi, pie kuriem var strādājot stāvēt kājās. Mēs tiešām ļoti rūpējamies par mūsu darbiniekiem, un arī ēkas apsaimniekotājs ir daudz darījis, lai mēs justos labāk.

Darbinieki saņem arī veselības apdrošināšanu?

Jā.

Jūs cīnīsieties par algu paaugstinājumu saviem darbiniekiem?

Te ir kopējais valstiskais jautājums. Valsts kanceleja 2022. gada vasarā uzsāka algu reformu valsts iestādēs un pašvaldībās strādājošajiem. Tas tika darīts tādēļ, lai būtu vienota pieeja un izlīdzinātas algas ar līdzīgām funkcijām strādājošajiem dažādās iestādēs, lai katrs atalgojums būtu līdzvērtīgs. Mērķis ir arī pietuvināties atalgojuma līmenim biznesā. Jau 2023. gadā atalgojums lielākajai daļai VID darbinieku tika palielināts.

Tātad darbiniekiem tomēr ir cerības uz lielāku algu?

Pagājušogad to gandrīz visi izjuta, šogad mazāk. Pagājušogad spējām palielināt algu līmeni pat straujāk nekā citās valsts pārvaldes iestādēs.

Jūsu vēstījums nodokļu maksātājiem, jūsu daudzskaitlīgajiem klientiem?

VID patiesi domā par mūsu nodokļu maksātājiem. Es vienmēr esmu teikusi, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka uzņēmēji un jebkurš uzņēmums ir mūsu valsts finanšu asinsrite. Katrs no jums, ja ir kontaktējies ar VID, zina, ka mēs tiešām domājam par jums, mēs jums palīdzam. Mans galvenais uzdevums ir sabiedrībā mazināt šo spriedzi un pieņēmumus, ka VID ir slikts. Melnie darvas pilieni medus mucā ir atsevišķie kriminālprocesi, kas ir sabojājuši mūsu reputāciju. Bet mēs aizvien vairāk cenšamies kļūt labāki. Mēs gribam jūs sadzirdēt, sadzirdēt katru nodokļu maksātāju. Mēs cenšamies radīt vieglu, ērtu vidi nodokļu nomaksai, lai nodokļu maksāšanai jūs patērētu aizvien mazāk laika un lai to paveikt būtu aizvien vieglāk.

Varbūt tas ironiski skan, bet mēs cenšamies, lai maksāt nodokļus būtu patīkami. Tomēr tas nav nedz ironiski, nedz banāli. Mēs maksājam nodokļus, lai mēs mūsu valstī varētu dzīvot, lai mēs būtu drošībā, lai mēs būtu aprūpēti, lai mums būtu veselības apdrošināšana no valsts puses, lai būtu ko maksāt ārstiem, skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem un mūsu armijai. Tam visam ir vajadzīgi nodokļi. Mēs VID jums palīdzēsim tos viegli samaksāt.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais