Ko no terora akta Maskavā iegūst un zaudē Krievijas diktators Vladimirs Putins; vai Kremlis par notikušo tomēr mēģinās uzvelt vainu Ukrainai; vai aizdomās par terora aktu aizturētie ir parasti tadžiku izcelsmes Maskavas sētnieki vai tomēr īstie teroristi; vai Krievija terora aktu izmantos vispārējai mobilizācijai; kādas ir Ukrainas izredzes uzvarēt karā – ekspresintervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Tiek apgalvots, ka terora akts Maskavā ir Krievijas diktatora Putina izgāšanās drošības jomā: viņu brīdināja, ka ir iespējami terora akti, bet viņš nekā nav reaģējis uz šiem brīdinājumiem.
Atcerēsimies: pirms kādām divām nedēļām gan ASV, gan citu valstu drošības dienesti runāja par iespējamu teroristisku uzbrukumu Krievijā un aicināja savus pilsoņus būt ļoti uzmanīgiem un, ja iespējams, pamest Krieviju. Terora akts ir noticis, un, visticamāk, tas ir saistīts ar minētajiem paziņojumiem. Putins uz šī fona neizskatās visai labi - tādā ziņā, ka viņš ir brīdināts, bet nav neko ņēmis vērā.
Vienlaikus jāatzīst, ka Putins ir nodemonstrējis labas spējas kontrolēt Krievijas iedzīvotāju prātus un noskaņojumu. Viņš dara visu, lai Krievijas iedzīvotāju acīs neizskatītos slikti.
Viņš tagad bieži kāpj TV ekrānā - izteica pašķidru līdzjūtību gandrīz 24 stundas pēc terorakta, norādīja uz “Ukrainas piederību” šim terora aktam plus vēl kādas ideoloģiskas ģeķības.
Jā, viņš mēģina visu atbildību uzvelt ukraiņiem un Rietumiem. Tomēr domāju, ka starptautiskā kontekstā tas būs ļoti grūti, jo situācijas attīstība rāda: teroristu grupējums ISIS ir pieteicies uz atbildību par šo terora aktu, un tas ir ticami. Taču es nebrīnīšos, ka pēc kāda laika krievi sāks runāt par to, ka nebija nekādu Tadžikistānas teroristu, bet tie patiesībā bija ukraiņi.
Vispār jau neticas, ka tie Tadžikistānas pilsoņi, kuri izskatījās pēc Moskvabadas sētniekiem vai ēdienu izvadātājiem, būtu teroristi.
Kopsakarības ar ISIS tur bija, jo to varēja vērtēt kā klasisku teroristu uzbrukumu. Bet ir konspirāciju teorijas, ka šis akts bija paša Putina saplānots. Ne mirkli nešaubos, ka viņš būtu uz to spējīgs…
…kā tas bija gadījumos ar uzspridzinātajām mājām 1999. gadā, kad Krievijai vajadzēja “attaisnot” otro karu pret Čečeniju. Federālais drošības dienests to darīja ne jau bez Putina atbalsta.
…šajā gadījumā Putins starptautiski parādās sliktākā gaismā. Turklāt - ja viņš būtu gribējis zem sitiena nolikt Ukrainu, tad vajadzēja iesaistīt ukraiņus. Tāpēc es tomēr sliecos uz to, ka šoreiz tas tiešam ir teroristisks uzbrukums.
Tā kā notvertie izskatās pēc sētniekiem, iespējams, ka īstie teroristi ir aizbēguši. Diezgan simptomātiski ir tas, ka viņu atzīšanās ir izspiesta pēc nežēlīgas spīdzināšanas, pēc kuras ikviens atzītos pat cara ģimenes vai Kenedija noslepkavošanā.
Ir daudz neskaidrību. Bet tas arī sagaidāms no Krievijas: no vienas puses, ir informācijas kontrole, no otras puses - bardaks. Tas tiešām var radīt šādu situāciju.
No kā mums baidīties? Kāda varētu būt situācijas eskalācija?
Ja teroristiskai organizācijai kaut kas ir paveicies, iespējams, tā atkārtos kaut ko tādu, bet es neticu, ka tas būtu iespējams pie mums. Tā kā kremlis cenšas šo uzbrukumu saistīt ar Ukrainu un Rietumiem, tas notiek, lai leģitimizētu savus tālākos soļus - piegriezt skrūves Krievijas iekšienē, veikt mobilizāciju un spert hibrīdkara soļus arī pie mums. Tas viss varētu notikt arī bez šāda terora akta, tikai šoreiz tas tiks izmantots kā konteksts.
Rietumi diemžēl bremzē militāro palīdzību Ukrainai, un tas okupantiem ir, kā mēdz teikt, “uz roku”: viņiem tagad vienkāršāk veikt uzbrukumus Ukrainai. Un šis terorakts ir kā attaisnojums, kā pamudinājums to darīt. Šādi terora akti Putinam ir ļoti izdevīgi.
Jā, krievi dara, ko var, bet vairāk spēju viņiem arī nav. Tas, ka Rietumi nedod pietiekamu daudzumu ieroču, ir ļoti slikti. Eiropas puse jau būtu gatava, tikai militārā rūpniecība nav gana aktivizēta, bet ASV joprojām diskutē par 60 miljardu palīdzību, un pagaidām es neredzu, ka tuvākajā laikā kaut kas mainītos.
Tas tuvākais laiks pienāks un aizies, un Ukraina beigu beigās var zaudēt šajā karā.
Tādi riski, protams, ir. Es gan ceru, ka tik slikti nebūs, jo Eiropa tomēr kaut ko mēģina. Ir 800 000 lādiņu, ko čehi atraduši pa visu pasauli, tiks nosūtīti Ukrainai. Ir ziņas, ka vēl atrasti 700 000 lādiņu. Ceram, ka Amerika beidzot nāks pie prāta un nolems par palīdzību Ukrainai.
Un vēl viens svarīgs aspekts. Ukraiņiem ir nepieciešama jauna mobilizācija. Par to runāja gan ASV Nacionālās drošības padomes sekretārs Salivans, gan NATO militārās komitejas vadītājs admirālis Bauers: armijā trūkst cilvēku, tāpēc jābūt jaunai mobilizācijai.
Iespējams, drīz vairs nebūs ko mobilizēt?
Tā gluži nav. Tie, kuri kara sākumā bija gatavi un gāja brīvprātīgi, tādu daudz vairs nav. Pārējie, iespējams, nav tik laimīgi iet karot.
Vai tad ukraiņi netic uzvarai?
Nē, viņi tic uzvarai. Bet daudzi negrib piedalīties karadarbībā. Ja tu tiec priekšējās rindās kā kājnieks, tad izdzīvošanas iespējas nav augstas.
Jums ir kādas prognozes par šo gadu?
Ukraiņiem nebūs viegli, viņi lielākoties aizstāvēsies. Tomēr Krievijai diez vai sanāks lieli izrāvieni. Bet to arī nevar izslēgt. Līdz ar to mūsu pusē ir svarīgi pieņemt pareizos lēmumus. Un jāredz arī, ko atnesīs šā gada Eiroparlamenta vēlēšanas.
