Kazahstāna redz Latviju kā perspektīvāko partneri, jo īpaši transporta un loģistikas jomā

© Ģirts Ozoliņš/MN

Ekskluzīva intervija ar Kazahstānas Republikas ārlietu ministra vietnieku Romānu Vasiļenko

Kādēļ esat ieradies vizītē Latvijā un kādus rezultātus izdevās panākt tikšanās laikā ar Latvijas valsts amatpersonām?

Latvija Kazahstānai ir viens no svarīgākajiem partneriem Austrumeiropā, kā arī Eiropas Savienībā kopumā. Tādēļ manas vizītes mērķis bija stiprināt mūsu kopējo politisko dialogu un virzīt mūsu sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā. Tādēļ esmu gandarīts par tikšanos ar Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Pelšu, ar Latvijas Saeimas Kazahstānas sadraudzības grupas priekšsēdētāju Lindu Liepiņu un viņas kolēģiem, ar Latvijas Ārlietu institūta vadību un citiem mūsu partneriem. Svarīgākais pasākums vizītes ietvaros bija rezultatīvā, pēc skaita jau devītā Starpvaldību ekonomiskās, zinātnes un tehniskās sadarbības komisijas sēde. Es esmu šis komisijas līdzpriekšsēdētājs kopā ar mūsu draugu labklājības ministru Uldi Auguli.

Visbeidzot ar gandarījumu jāatzīmē, ka šajās dienās savā vēsturiski pirmajā vizītē Rīgu apmeklēja Kazahstānas transporta ministrs Marats Karabajevs un tikās ar savu Latvijas kolēģi Kasparu Briškenu. Šajā tikšanās reizē piedalījos arī es. Tikšanās rezultātā puses parakstīja sadarbības memorandu transporta un loģistikas jomā.

Visas šis tikšanās notika visdziļākajā savstarpējās labvēlības un cieņas atmosfērā ar noteiktu skaidru mērķi rast risinājumu, kā izvirzīt mūsu valstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Ticu, ka mēs patiesi stāvam uz kvalitatīvi jaunu attiecību sliekšņa, jo Kazahstāna Latviju redz kā perspektīvāko partneri, jo īpaši transporta un loģistikas jomā. Un šāda attieksme un cerības ir abpusējas!

Kurās ekonomikas jomās Latvijas un Kazahstānas sadarbība būtu perspektīvākā?

Pirmkārt, tirdzniecības, ekonomikas un investīciju sadarbības paplašināšana, īstenojot kopīgus projektus. Šeit ir labi rezultāti. Saskaņā ar Kazahstānas statistiku, savstarpējās tirdzniecības apjoms 2023. gadā pieauga par 63% un sasniedza 356 miljonus dolāru. Tā gada pirmajā kvartālā kāpums bija vēl par 27 procentiem.

Otrkārt, sadarbība transporta un loģistikas sektorā. Es jau esmu detalizēti aplūkojis šo virzienu.

Treškārt, sadarbība lauksaimniecības jomā, kur pusēm ir ievērojams potenciāls. Lai to atklātu, abu valstu zemkopības ministrijas nesen vienojās par darba grupas izveidi, kas izstrādās konkrētus priekšlikumus sadarbības paplašināšanai agroindustriālajā kompleksā.

Ceturtkārt, sadarbība zinātnes, izglītības un inovāciju-tehnoloģiju jomās. Kazahstāna ir ieinteresēta integrēt savu zinātni Eiropas pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju programmās.

Savukārt Kazahstānai ir ievērojams zinātnes un inovāciju potenciāls, kam varētu būt nozīmīga loma gan mūsu divpusējās sadarbības stiprināšanā, gan jaunas pievienotās vērtības iegūšanā zinātniskajā pētniecībā.

Turklāt ir nepieciešams pastiprināt mūsu centienus attīstīt sadarbību tādās jomās kā IT, būvniecība, kosmosa nozare, veselības aprūpe un farmācija.

Visbeidzot, izglītības joma ir vēl viena perspektīva joma - jau šodien Latvijā mācās vairāk nekā simt studentu no Kazahstānas, izmantojot valsts stipendiju programmu “Bolashak” (Nākotne), nemaz jau nerunājot par lielo skaitu to jauniešu, kuri šeit mācās pašu spēkiem.

Jūs vairākas reizes minējāt transportu un loģistiku. Par ko konkrēti ir runa?

Šajā posmā Kazahstāna un Latvija galvenokārt koncentrējas uz Kazahstānas kravu tranzīta nodrošināšanu caur Latvijas ostām uz pasaules tirgiem. Kazahstānas bizness caur Latviju piegādā graudus, metālus, minerālmēslus un naftas ķīmijas produktus. Pētām preču nomenklatūras paplašināšanas iespējas.

Līdz ar to starp Kazahstānu un Latviju katru gadu notiek Transporta darba grupas sēde. Darba grupas ietvaros puses apmainās ar informāciju par situāciju transporta loģistikā Kazahstānā un Latvijā un apspriež piegādes ķēžu un loģistikas attīstības plānus.

Tāpat mums priekšrocības un iespējas izmantot Latvijas ostas (Rīgas, Ventspils un Liepājas), dzelzceļu un autoceļus un starptautisko lidostu “Rīga” kā integrētu multimodālo koridoru kompleksu Kazahstānas importa, eksporta un tranzīta kravu apstrādei.

Līdz ar to Latvija varētu būt nozīmīgākie vārti Kazahstānas kravām uz Rietumeiropu un Ziemeļeiropu arī pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Ir svarīgi šo sadarbību paplašināt. Latvijas transporta infrastruktūra spēj apkalpot daudz lielākus kravu apjomus.

Kazahstānas kravu pārvadājumi pa Transkaspijas starptautisko transporta maršrutu šā gada janvārī pieauga līdz 274 200 tonnām, kas ir par 147% vairāk nekā kopš 2023. gada janvāra. Mērķis ir līdz 2027. gadam sasniegt 10 miljonu tonnu gada apgrozījumu. Kādas šobrīd ir Kazahstānas un Latvijas iespējas sadarboties tranzīta jomā?

Kazahstāna, kas atrodas pašā Eirāzijas kontinenta “sirdī”, ir vissvarīgākā saikne austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu virzienā. Lai atraisītu tranzīta un transporta potenciālu, mēs konsekventi attīstām starptautiskos transporta koridorus, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram.

Šajā nolūkā kopā ar Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju, kā arī ciešā sadarbībā ar mūsu Eiropas partneriem aktīvi strādājam, lai paplašinātu tās caurlaides kapacitāti, izveidotu “no gala līdz galam” muitas tarifu, likvidētu administratīvos šķēršļus u.c. Nākotnē mēs ceram integrēt Transkaspijas maršrutu ar Eiropas transporta tīklu, kas ietver arī mūsu Baltijas partneru “savienojumu”.

2019. gadā Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs uzsāka virkni reformu, kas vērstas uz valsts politisko, sociālo un ekonomisko modernizāciju.

Reformas ir nesušas augļus demokrātijas uzlabošanā, sociālās jomas stiprināšanā un ekonomikas izaugsmē. 2023. gadā ekonomika pieauga par 5,1%, IKP uz vienu iedzīvotāju - no 11 500 USD līdz 13 300 USD.

Ar ko izskaidrojams tik straujš ekonomikas attīstības pieaugums? Tikai ar reformām?

Jūs pareizi atzīmējāt, ka Kazahstānas prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva uzsāktās vērienīgās reformas jau nes augļus gan politiskajā jomā, gan ekonomikā. Pašreizējās reformas ir balstītas uz Kazahstānas sabiedrības akūto prasību pēc taisnīguma. Par ekonomikas modeļa godīgumu un sociālo labumu sadali. Par tiesu un tiesībaizsardzības sistēmu godīgumu. Un tā tas ir visā.

Šādos apstākļos valsts vadītājs, pirmkārt, uzsāka politiskās reformas - tika veiktas izmaiņas valsts konstitūcijā, lai palielinātu likumdevēja un civilo institūciju lomu. Tika ieviestas tiešas akimu (mēru) vēlēšanas un veikta pāreja uz proporcionālu vairākuma vēlēšanu sistēmu. Tas noveda pie valsts prezidenta pilnvaru samazināšanās un vienlaikus palielināja parlamenta ietekmi un lomu, kā arī valdības un pašvaldību atbildību.

Tika izveidots Nacionālais kongress (Kurultai), kurā tika iekļauti visu sabiedrības slāņu pārstāvji, lai līdzdarbotos vadības lēmumu pieņemšanā valsts līmenī, nosakot galvenos Kazahstānas attīstības parametrus. Šis un citi pasākumi izraisīja patiesas demokrātiskas pārmaiņas un nodrošināja pilsoņiem biedrošanās un vārda brīvību.

Pašlaik Kazahstānā galvenā uzmanība tiek pievērsta ekonomiskajām reformām, lai veicinātu godīguma, iekļaujošās sabiedrības un pragmatisma principus. Valdības prioritārais uzdevums ir dažādot ekonomiku, stiprināt rūpniecību un panākt stabilu ekonomikas izaugsmi 6-7 procentu līmenī, kā arī turpmāk piesaistīt ārvalstu investīcijas. Skaidri mērķi ir līdz 2029. gadam palielināt ekonomiku līdz 450 miljardiem dolāru un piesaistīt vismaz 150 miljardus ārvalstu investīciju. Šim nolūkam ir veikti un arī turpmāk tiks veikti īpaši pasākumi, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, likvidētu birokrātiskos šķēršļus, vienkāršotu nodokļu tiesību aktus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

2024. gada 15. aprīlī prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma vairākus likumus, lai aizsargātu sieviešu tiesības un bērnu tiesības. Likumu mērķis ir samazināt vardarbību pret sievietēm un bērniem. Arī Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Saeimai ir paudusi vairākus priekšlikumus vardarbības mazināšanai. Vai starp Kazahstānu un Latviju varētu izvērsties sadarbība arī tieslietu jomā?

Kāpēc ne? Mēs zinām, ka Latvijā ir izveidotas valsts institūcijas sieviešu un bērnu tiesību aizsardzībai. Aktīvi darbojas sabiedriskās asociācijas, kuras ir izstrādājušas labo praksi. Šī ir jutīga joma, kas nevar aprobežoties tikai ar pašu praksi un valsts jurisdikciju. Nepieciešams izpētīt citu valstu labāko praksi. Tā mēs darījām, izstrādājot attiecīgos likumus.

Tāpēc mēs esam pilnībā atvērti šāda veida sadarbībai.

Kazahstānas premjerministra vadībā izveidota Komisija nelikumīgi iegūto īpašumu atgriešanai valstij. Līdz šim Kazahstānai ir atgriezti aktīvi aptuveni viena triljona ASV dolāru vērtībā, tostarp no ārvalstu jurisdikcijām ir repatriēti aptuveni 600 miljoni ASV dolāru. Cik daudz Kazahstānas līdzekļu atrodas Latvijas bankās un vai Latvija dara pietiekami daudz, lai nelegāli iegūtos aktīvus atgrieztu Kazahstānai?

Kazahstānas Republikas Ģenerālprokuratūra likuma “Par nelikumīgi iegūto aktīvu atgriešanu valstij” ietvaros strādā, lai cīnītos pret nelikumīgu saimniecisko resursu koncentrāciju un par aktīvu atgriešanu valstij. Šis darbs tiek veikts gan valsts iekšienē, gan ārvalstīs.

Kazahstāna ir radījusi nepieciešamo tiesisko regulējumu starptautiskajai sadarbībai krimināltiesību jomā. Neatkarības gados noslēgti 76 līgumi ar 35 ārvalstīm, tostarp ASV, Ķīnu, Lielbritāniju, Franciju, Indiju u.c.

Šobrīd ar Latvijas pusi tiek pārrunāts jautājums par līguma noslēgšanu par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās.

Izmeklēšanā esošo krimināllietu ietvaros saistībā ar aktīvu izņemšanu Kazahstānas kriminālprocesuālās likumdošanas prasību (t.i., izmeklēšanas slepenības) dēļ nav iespējams paziņot Latvijas bankām noteikto summu.

Vienlaikus informējam, ka Latvijas kompetentās iestādes aktīvi palīdz Kazahstānas tiesībsargājošajām iestādēm krimināltiesiskajā jomā, t.sk. ar naudas līdzekļu zādzību saistīto krimināllietu izmeklēšanā.

Piemēram, 2022. gada 27. septembrī noslēdzām līgumu ar Latvijas Ģenerālprokuratūru par kopīgas starpvalstu izmeklēšanas grupas izveidi.

Izmeklēšanas ietvaros Latvijas Valsts policijas un Kazahstānas Republikas Pretkorupcijas dienesta darbinieki veica kopīgas izmeklēšanas darbības.

Kopīgās rīcības rezultāti ļāva iegūt pierādījumus par organizētās noziedzības kopienas noziedzīgām darbībām dažādās valstīs.

Kopumā atklātais un uzticamais dialogs, kas izveidojies starp Kazahstānas un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, ļauj attīstīt sadarbību noziedzības apkarošanā un nozagto mantu atdošanā.

Ar kurām ES valstīm Kazahstāna šobrīd sadarbojas visciešāk ekonomikā un politikā?

Pirmkārt, jāatzīmē, ka tālajā 1995. gadā Kazahstāna parakstīja Partnerības un sadarbības līgumu ar ES, kas lika stabilu pamatu dialoga attīstībai starp pusēm par politiskiem, ekonomiskiem un kultūras jautājumiem. Taču mūsu partnerattiecību dziļums prasīja izvērtēšanu, kā rezultātā tika pieņemts jaunas paaudzes dokuments - Padziļinātās partnerības līgums, kas stājās spēkā 2020. gada 1. martā.

Jaunais dokuments veicina un stiprina sadarbību starp ES un tās dalībvalstīm ar Kazahstānu tādās svarīgās jomās kā tirdzniecības un investīciju veicināšana, tieslietas un iekšlietas, ekonomiskā un finanšu sadarbība, enerģētika un transports, vide un klimata pārmaiņas, nodarbinātība un sociālā politika, kultūra, pētnieciskais darbs. Pēdējo ģeopolitisko notikumu un globālo tendenču dēļ īpaša uzmanība pievērsta transporta koridoriem, kā arī “zaļajai” enerģijai. Ir izveidots ciešs dialogs par retzemju metālu atradņu attīstību Kazahstānas Republikā.

Es vēlos uzsvērt, ka mēs cieši sadarbojamies ar visām Eiropas valstīm par plašu jautājumu loku. Šajā ziņā zīmīgi, ka ES veido vairāk nekā 30% no Kazahstānas ārējās tirdzniecības, un ES ir lielākais investors Kazahstānā, veidojot 40% no kopējā ārvalstu tiešo investīciju pieplūduma.

Kā Kazahstānai izdodas atrast līdzsvaru starp Ķīnas, Krievijas un Turcijas interesēm?

Kopš neatkarības atgūšanas Kazahstāna ir īstenojusi vairāku vektoru ārpolitiku, veidojot draudzīgas attiecības ar visām valstīm, galvenokārt ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju un Ķīnu. Primārais uzdevums attiecībās ar šīm valstīm bija valsts robežas delimitācija, kas tika veiksmīgi paveikta. Mūsu valstis ir parakstījušas starptautiskus līgumus, kas pilnībā novērsa teritoriālos strīdus. Vēsture rāda, ka robežu problēmas visbiežāk ir primārais konfliktu avots.

Kazahstānai ir stratēģiskas, labas kaimiņattiecības ar šīm pasaules lielvarām. Mēs esam izveidojuši aktīvu politisko dialogu, ciešas ekonomiskās, kultūras un humānās saites. Ir realizēts un tiek īstenots liels skaits lielu kopprojektu dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī humānajā jomā. Abas valstis ir galvenie Kazahstānas tirdzniecības un ekonomikas partneri. Mēs esam arī daļa no reģionālās integrācijas asociācijām ar Krieviju. Un pagājušajā gadā mēs spērām jaunu soli ar Ķīnu - abpusēji atcēlām vīzu režīmu, kas jau ir veicinājis tūrismu un ekonomisko apmaiņu.

Turcija ir ģeogrāfiski attāla no Kazahstānas, bet tomēr tuva valsts. Mūs saista kopīgas vēsturiskas, lingvistiskas un kultūras saknes. Turcija bija pirmā, kas atzina Kazahstānas neatkarību, un kopš tā laika mūsu attiecības ir tikai nostiprinājušās. Papildus mūsu abu valstu divpusējām attiecībām liela nozīme ir mūsu kopējai sadarbībai Tjurku valstu organizācijas ietvaros.

Vai Kazahstāna jūtas droši Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainā, un kā karš ietekmē Kazahstānas ekonomiku?

Godīgi sakot, tā šis jautājums mums drošības jomā netiek stādīts. Kā jau uzsvēru, Krievija Kazahstānai ir valsts, ar kuru mums ir stratēģiskas attiecības. Kazahstānas republikā, kurā ir 20 miljoni iedzīvotāju un 120 nacionalitātes, dzīvo 3 miljoni krievu.

Taču Ukraina arī ir draudzīga valsts Kazahstānai, ar kuru mums ir ciešas ekonomiskās un humānās saites. Ukraiņu diasporā Kazahstānā vien ir vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku, kas jau padara Ukrainu ne par svešu mums valsti.

Tāpēc Krievijas un Ukrainas konflikts Kazahstānā tiek uztverts īpaši nopietni. Mēs vēlamies, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no turpmākas asinsizliešanas un mierīgu pilsētu un ciematu iznīcināšanas. Tajā pašā laikā Kazahstāna vienmēr ir iestājusies par starptautisko tiesību, tostarp ANO Statūtu pamatprincipu, ievērošanu.

Kas attiecas uz militārā konflikta ietekmi uz Kazahstānas ekonomiku, tā noteikti pastāv. Pirmām kārtām runa ir par sankciju režīma ievērošanu un transporta un loģistikas ķēžu pārraušanu. Kazahstāna šajos jautājumos cieši un konstruktīvi sadarbojas ar saviem Rietumu partneriem.

Kad varētu notikt Latvijas un Kazahstānas valsts prezidentu un premjerministru tikšanās?

Mēs vienmēr esam atvērti politiskiem kontaktiem visaugstākajā un augstākajā līmenī. Saskaņā ar vispārpieņemto starptautisko praksi šādām sanāksmēm ir jābūt pārdomātām sarunu satura ziņā. Mēs tieši pie tā strādājam.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc Kazahstānas iedzīvotājiem vajadzētu biežāk apmeklēt Latviju, bet Latvijas iedzīvotājiem apmeklēt Kazahstānu?

Kazahstānas pilsoņu uztverē Latvija pirmām kārtām ir Rīga un Jūrmala, slaveni komponisti, dziedātāji un mākslinieki. Bet, viesojoties Latvijā, zinu, ka jūsu valsts ir savdabīga un ir pasaules tūrisma centrs. Pati Rīga, kurā atrodas unikālas vēsturiskas vietas, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas jau daudz ko izsaka. Zinu, ka arī citos Latvijas novados ir ar ko lepoties un parādīt. Un tie ir ne tikai cilvēka radīti objekti, bet arī valsts dabas rezervāti.

Savukārt Kazahstāna ir unikāla savā ziņā. Astana ir ultramoderna pilsēta, kurā apvienotas visas līdzīgu megapilsētu daudzveidīgās iezīmes. Almati ir liela pilsēta, ko ieskauj skaisti sniegbalti kalni. Šajā pilsētā ir viss pat izsmalcinātam tūristam - Šimbulak slēpošanas kūrorts, Medeu augstkalnu slidotava, Čarin kanjons un daudz kas cits. Mūsdienīgas viesnīcas, muzeji, teātri un lieliska daudzveidīga virtuve. Arī Kazahstānas rietumi un austrumi, dienvidi un centrs ir slaveni ar savu dabu un vēsturiskajām vietām.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.