Vai Valsts prezidents atbalsta Latviešu valodas aģentūras "optimizāciju"?

© Dmitrijs Suļžics/MN

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno vienā iestādē apvienot Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latviešu valodas aģentūru. Par pirmajām divām iestādēm sabiedrībai šaubas nerodas, jo tām pat nosaukumi ir līdzīgi, savukārt par Latviešu valodas aģentūras (LVA) kā atsevišķas iestādes saglabāšanu iestājas pat Valsts prezidents. Šodien – “Neatkarīgās” intervija ar bijušo LVA direktoru profesoru Jāni Valdmani, kurš pēc 18 gadu darba aizgāja atpūtā 2022. gadā, tomēr joprojām tur rūpi par sociolingvistikas un valodniecības nozarēm.

IZM informē, ka jaunā, no trim iestādēm veidotā Valsts izglītības satura un inovāciju aģentūra (VISIA) saglabās visu trīs minēto iestāžu pamatfunkcijas, ieviešot papildu inovācijas, kā arī piesaistot papildu finanšu līdzekļus un koncentrējot cilvēkresursus.

VISIA vienuviet tikšot koncentrēts un uzlabots atbalsts bērnu un skolēnu mācīšanās, pedagogu un skolu vadības profesionālajai pilnveidei, profesionālās izglītības pārvaldības īstenošanai. Iestāžu apvienošana sniegšot iespēju veidot pieaugušo izglītības kompetences centru. Tāpat īpaša uzmanība būšot pievērsta tieši valsts valodas politikas stiprināšanai.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tīmeklī raksta: “Es saprotu, ko Anda Čakša grib izdarīt, es viņu atbalstu. Ir bijuši arī zināmi ieteikumi par optimizācijām un samazināšanām. Mans viedoklis ir, ka Latviešu valodas aģentūru tomēr redzu kā atsevišķu iestādi. Ceru, ka ministres kundze ieklausīsies.”

Valdmaņa kungs, jūs esat vadījis Latviešu valodas aģentūru kopš 2004. gada, un tieši jūs varat izstāstīt, ar ko nodarbojas aģentūra.

Mana atbilde izskaidros arī to, kāpēc LVA ir būtiski svarīga kā atsevišķa institūcija valsts valodas politikas īstenošanā. Funkcionāli LVA ir galvenā iestāde, kas īsteno valsts valodas politiku. LVA strādā trijos no četriem valodas politikas rīcības virzieniem.

Pirmkārt, valsts valodas izglītības politika. Runa ir par skolotājiem, mācību līdzekļiem un diasporas skolu pedagogiem. Otrkārt, latviešu valodas attīstīšana un sociolingvistiskā izpēte. Te runa par valodas situāciju analīzi, monitoringiem, populārzinātniskajām publikācijām, starptautiski nozīmīgu darbu tulkojumiem. Treškārt, sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā. Tur iekļauti pasākumi sabiedriskās domas veidošanai, latviešu kultūras atbalstīšanai un attīstīšanai, valodas lietošanas veicināšanai.

Taču nav sadzirdēts mūsu aicinājums par lingvistiskās attieksmes optimizēšanu.

Kas ar to domāts?

Tā ir katras sabiedrības grupas, arī visas sabiedrības attieksme pret valsts valodu, valsts valodas politikas īstenošanu. Vissvarīgākais ir sabiedrības aktīva līdzdalība, jo bez tās valodas politika nebūs sekmīga. Bieži mēs dzirdam: kur skatās Valsts valodas centrs, ko dara institūcijas utt.? Taču kur ir katra cilvēka atbildība? Protams, par valsts valodas politiku atbildīga ir valsts. Bet valsts pirmām kārtām ir tajā dzīvojošie cilvēki, kuriem jāieņem sava aktīvā pozīcija attiecībā uz valsts valodu. Un pats svarīgākais ir: lietot valsts valodu vienmēr un visur. Un visiem.

Būtiski svarīga ir valsts amatpersonu un pašvaldības darbinieku, viedokļu līderu un politiķu komunikācija ar sabiedrību - ir jālieto tikai valsts valoda. Tas pats attiecas uz komunikāciju ar medijiem. Nereti dzirdam, ka amatpersonas vai politiķi mēģina lauzīties krievu valodā. Nu kas tas ir?! Noraidāmas ir atrunas ar vārdu patieso nozīmi aizmiglojošiem izteicieniem par iekļaujošu komunikāciju.

Bet kopumā paliek lielais un galvenais jautājums: kāpēc vairāk nekā 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas mums tik skarbi jācīnās par latviešu valodas saglabāšanu, par valodas lomas un nozīmes stiprināšanu? Kāpēc tieši tagad ir nodoms faktiski likvidēt galveno iestādi, kas realizē valsts valodas politiku? Un to dara mūsu pašu bāleliņi, nevis kaut kādi kremļa aģenti.

IZM apgalvo, ka, apvienojot iestādes, būšot piekļuve papildu finanšu līdzekļiem. Varbūt ministrijai tomēr taisnība?

Un kas liedz jau tagad izcelt papildu naudas līdzekļus no tiem maisiem un iedalīt Latviešu valodas aģentūrai? Vai tāpēc vajag reorganizēt aģentūru, pazeminot to līdz kādas iestādes nodaļas vai departamenta līmenim? Ja iestāde tiek pazemināta līdz nodaļas līmenim, faktiski tā būs vadošas, funkcionāli augstākas valsts iestādes, kas nodarbojas ar valodas politikas realizāciju, darbības pārtraukšana. Un šo situāciju neglābs gludi tekstiņi par to, kā nu mēs tagad stiprināsim un ieviesīsim.

Valsts valodas politika ir daudz plašāka nekā valodas mācīšana, uz ko velk IZM reorganizācijas projekts. Tā būs Valsts izglītības satura un inovāciju aģentūra, pat bez vārda “valoda”. Bet izglītība ir tikai viens no virzieniem, kurā patlaban strādā arī LVA, turklāt dara to sekmīgi. Un vēl. Kādu ziņu šāda valsts iestādes reorganizācija dos sabiedrībai?

Lielos triepienos: ka valoda nav svarīga.

Tieši tā. Ziņa būs tāda: valodas politika ir kļuvusi maznozīmīga. Bet tieši šobrīd valodas jautājums ir superaktuāls. Reorganizācija notiek šajos bīstamajos ģeopolitiskajos apstākļos, tāpēc bez pārspīlējuma var teikt, ka tas ir valsts drošības apdraudējums.

Valodas politikai šobrīd ir liela simboliska jēga. Bet mēs vieglprātīgi reorganizējam galveno valsts valodas politikas īstenotāju.

Bieži dzirdam, ka valstij trūkst naudas tam un tam. Bet es domāju: kam nu tā ir, kam nu tās trūkst… Nereti tiek aizlaisti miljoni ar vieglu roku. Varbūt tomēr pārskatīt izdevumus?

Kovidpandēmijas laikā leģendāri kļuva salātu pētījumi par piecarpus miljoniem eiro.

Tas tikai viens mazs piemēriņš. Piebildīšu, ka LVA reorganizācija būtu starptautiskā prestiža un atzinības zaudējums. Pirmajā mirklī skan pārāk lepni, vai ne? Bet LVA pārstāv Latviju Eiropas Nacionālās valodas institūciju federācijā. Tā ir institūciju federācija, un tajā valsti vairs nevarēs pārstāvēt kāda nodaļa vai departaments. LVA bija iemantojusi prestižu šajā federācijā, sākot jau ar 2007. gadu, kad mēs Rīgā noorganizējām augsta līmeņa starptautisku konferenci.

Varbūt iemesls reorganizācijai ir triviāla naudas taupīšana? Valstī ir daudz dažādu aģentūru, kas nereti dublē cita citu, no kurām vismaz pusi vajadzētu likvidēt, tādējādi ietaupot naudu.

Pareizi pamanījāt IZM tekstu par “funkciju dublēšanos”… Kopš 2010. gada līdz šim laikam ir notikušas piecas funkciju izvērtēšanas, ir bijuši Valsts kancelejas auditi, lai saprastu, kur un ko varam ietaupīt. Bija arī starptautiskas auditorfirmas audits, kā arī IZM iekšējais audits.

Vienā no auditiem bija jautājums: vai nevar salikt kopā Valsts valodas centru un Latviešu valodas aģentūru? Tas būtu diezgan amizanti: paši īsteno valodas politiku un paši to uzrauga.

Visi auditi ir atzinuši, ka nekāda dublēšanās nenotiek, ka aģentūra strādā pareizi un lai turpina to darīt kā patstāvīga iestāde. Atzinumi nonāca Ministru kabinetā un tika apstiprināti. Kāda vēl izvērtēšana būtu vajadzīga? Turklāt arī reorganizācija prasa naudu: integrējot vienu iestādi citā, nekas nenotiek par velti, tas nav tā, ka likvidē kādu direktora vai grāmatveža vietu un - re! - daži lieki tūkstoši ietaupās!

Jācer, ka tie, kuri ir ieskrējušies reorganizēt, pēc gadiem uzņemsies atbildību par reorganizācijas sekām.

Pareizi būtu, ja pēc gadiem trim vai četriem kāds novērtētu reorganizācijas sekas. Bet tas nenotiks. Atbildīgo nebūs. Kā vienmēr.

Un vēl kas interesanti. Pirmdien no rīta aģentūra saņēma ziņu, ka IZM aicina uz tikšanos LVA kolektīvu. Izrādās, tādu pašu aicinājumu saņēma arī VISC un VIAA darbinieki.

Kad visi sanāca, IZM cēla priekšā savu reorganizācijas projektu. Bet pagaidiet! Par kādu komunikāciju te var runāt? Par nepilnīgu? Nē, te vispār nebija komunikācijas! Protams, pārmaiņas ne visiem ir patīkamas, bet ar cilvēkiem ir jārunā, jāapspriež iespējamie riski. Tā bija necieņa pret cilvēkiem.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais