Andras Ozolas intervija ar Latvenergo padomes priekšsēdētāju ir saturīgākais teksts , ko esmu lasījis ,domāju , pēdējā gadā , aplūkojamas tēmas ietvaros . Intervija ir plaša un aptver vismaz 3-5 sabiedrībā regulāri diskutētās tēmas enerģētikas dažādajos jautājumos . Es izceļu 1) valsts uzņēmums un komerciālā uzņēmējdarbība ; 2) cenu problemātika - kā regulēta sistēma vai biržas tirdzniecība ; 3) starpvalstu elektro - pārvades sistēmu problemātika ; 4) elektroenerģijas ražošanas veidi un tās glabāšanas risinājumi . Vismaz es latviski pirmo reizi lasu par "superkritiskās ogļskābās gāzes" praktiskā pielietojuma piemēriem ASV un konkrēti jau aplūkotā objektā Itālijā . Nekavējoties ieslēdzu MI meklētāju un tekstu masā nemaz nav iespējams visu izlasīt . Interesanti ,ka "superkritiskais" šeit nemaz nav tik "briesmīgs" pat ,ja salīdzina ar gāzes tankkuģus lietoto spiedienu . Proti temperatūra tikai 31,1 grāds ,bet spiediens ap 7,38 MPa !!! Pielietojumā sCO2 esot efektīvāks par pārkarsētā tvaika ciklu šobrīd lietojamajās turbīnās .Galvenais , Braitona cikls ir pārbaudīts praksē jau no 20.gs. 30-jiem gadiem . Noskatījušies kā strādā iekārta Itālijā , varbūt Latvenergo jau tuvākajos gados sāks uzkrāt saules un vēja enerģiju un izlietos šos nosacītā "sausā ledus" uzkrājumus mūsu garajā apkures sezonā .
Pilnīgi cits jautājums ir elektrības tirdzniecības principu un cenu noteikšanas problemātika . Intervijā tiek lietots apzīmējums "politiskā doma" un faktiski tas ir zemteksts , raksturojot notiekošo Latvijā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības regulācijā . "Politiski" mūsu "valdošie" vietā un nevietā pilnām mutēm stāsta par "brīvo tirgu" , praksē visu regulējot līdz nemaņai . Pēc būtības valsts uzņēmumu status ir pārvērsts par elementāru "melno kasi" valdošo koalīciju politisko ambīciju apmierināšanai , lietojot šo uzņēmumu peļņu ,nodokļus ,visbeidzot dividendes , varas noturēšanas kombinācijās , izmantojot budžeta mobilizēšanas un tā sadales un pārdales vingrinājumus . Latvijas labklājībai nevajadzīgā atrašanās un turēšanas elektroenerģijas tirgus biržas modelī , vispirms jau ir nodeva starptautiskā kapitāla prasībām ,tam seko publiski ar mokām slēpti maskētā cenu veidošanas epopeja mājas tirgū , kur "rokas tiek lauzītas" starp komerciālo prasību un budžeta politisko vajadzību lozungiem . Rezultātā šeit darbojas 3 līmeņu elektroenerģijas cenu sistēma, kuru vienkāršoti var aprakstīt sekojoši , izmantojot šodienas 5.07. cenu situāciju Nord Pool biržas grafikos un kartēs . Latvijā elektrību tirgo 25 tirgotāji un tirgū piedalās 17 sistēmas balansētāji . Dienas pirmajā pusē importējam 87,7 % patērējamās elektrības . Izdevīgi ,jo cena SE4 Zviedrijā no kurienes kabelis uz Lietuvu tikai 10.87 ,vakar - 2.74 eiro/ MWh !!! Latvijā cena aprakstīta ar skaitli - 70.17 eiro/ MWh ! Tātad nosacīti 87,7% pērkam par 10.87 eiro /MWh ,pārdodam sadalei par 70.17 eiro/ MWh ??? Tālāk 25 tirgotāju līgumcenas ! Manai mājsaimniecībai jūnija rēķins par 177 eiro/ MWh ? Jauki ,"visi uzvārās " ! Un kabelis no Zviedrijas mums vajadzīgs lai nebūtu jāmaksā Lietuvai kā starpniekam darījumos .
Izrādās, ka ne es viens domāju tā kā es domāju, un ne man vienam šķiet, ka Latvijas iedzīvotājus vienkārši slauc kā slaucamas govis.
Savukārt komentāru skaits pie šīs publikācijas, liek domāt, ka vairums ir vai nu apmierināti ar slaucamas govs statusu, vai gaida Gobzemu, kad tas viņus atkal glābs.
Andras Ozolas intervija ar Latvenergo padomes priekšsēdētāju ir saturīgākais teksts , ko esmu lasījis ,domāju , pēdējā gadā , aplūkojamas tēmas ietvaros . Intervija ir plaša un aptver vismaz 3-5 sabiedrībā regulāri diskutētās tēmas enerģētikas dažādajos jautājumos . Es izceļu 1) valsts uzņēmums un komerciālā uzņēmējdarbība ; 2) cenu problemātika - kā regulēta sistēma vai biržas tirdzniecība ; 3) starpvalstu elektro - pārvades sistēmu problemātika ; 4) elektroenerģijas ražošanas veidi un tās glabāšanas risinājumi . Vismaz es latviski pirmo reizi lasu par "superkritiskās ogļskābās gāzes" praktiskā pielietojuma piemēriem ASV un konkrēti jau aplūkotā objektā Itālijā . Nekavējoties ieslēdzu MI meklētāju un tekstu masā nemaz nav iespējams visu izlasīt . Interesanti ,ka "superkritiskais" šeit nemaz nav tik "briesmīgs" pat ,ja salīdzina ar gāzes tankkuģus lietoto spiedienu . Proti temperatūra tikai 31,1 grāds ,bet spiediens ap 7,38 MPa !!! Pielietojumā sCO2 esot efektīvāks par pārkarsētā tvaika ciklu šobrīd lietojamajās turbīnās .Galvenais , Braitona cikls ir pārbaudīts praksē jau no 20.gs. 30-jiem gadiem . Noskatījušies kā strādā iekārta Itālijā , varbūt Latvenergo jau tuvākajos gados sāks uzkrāt saules un vēja enerģiju un izlietos šos nosacītā "sausā ledus" uzkrājumus mūsu garajā apkures sezonā .
Pilnīgi cits jautājums ir elektrības tirdzniecības principu un cenu noteikšanas problemātika . Intervijā tiek lietots apzīmējums "politiskā doma" un faktiski tas ir zemteksts , raksturojot notiekošo Latvijā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības regulācijā . "Politiski" mūsu "valdošie" vietā un nevietā pilnām mutēm stāsta par "brīvo tirgu" , praksē visu regulējot līdz nemaņai . Pēc būtības valsts uzņēmumu status ir pārvērsts par elementāru "melno kasi" valdošo koalīciju politisko ambīciju apmierināšanai , lietojot šo uzņēmumu peļņu ,nodokļus ,visbeidzot dividendes , varas noturēšanas kombinācijās , izmantojot budžeta mobilizēšanas un tā sadales un pārdales vingrinājumus . Latvijas labklājībai nevajadzīgā atrašanās un turēšanas elektroenerģijas tirgus biržas modelī , vispirms jau ir nodeva starptautiskā kapitāla prasībām ,tam seko publiski ar mokām slēpti maskētā cenu veidošanas epopeja mājas tirgū , kur "rokas tiek lauzītas" starp komerciālo prasību un budžeta politisko vajadzību lozungiem . Rezultātā šeit darbojas 3 līmeņu elektroenerģijas cenu sistēma, kuru vienkāršoti var aprakstīt sekojoši , izmantojot šodienas 5.07. cenu situāciju Nord Pool biržas grafikos un kartēs . Latvijā elektrību tirgo 25 tirgotāji un tirgū piedalās 17 sistēmas balansētāji . Dienas pirmajā pusē importējam 87,7 % patērējamās elektrības . Izdevīgi ,jo cena SE4 Zviedrijā no kurienes kabelis uz Lietuvu tikai 10.87 ,vakar - 2.74 eiro/ MWh !!! Latvijā cena aprakstīta ar skaitli - 70.17 eiro/ MWh ! Tātad nosacīti 87,7% pērkam par 10.87 eiro /MWh ,pārdodam sadalei par 70.17 eiro/ MWh ??? Tālāk 25 tirgotāju līgumcenas ! Manai mājsaimniecībai jūnija rēķins par 177 eiro/ MWh ? Jauki ,"visi uzvārās " ! Un kabelis no Zviedrijas mums vajadzīgs lai nebūtu jāmaksā Lietuvai kā starpniekam darījumos .
Izrādās, ka ne es viens domāju tā kā es domāju, un ne man vienam šķiet, ka Latvijas iedzīvotājus vienkārši slauc kā slaucamas govis.
Savukārt komentāru skaits pie šīs publikācijas, liek domāt, ka vairums ir vai nu apmierināti ar slaucamas govs statusu, vai gaida Gobzemu, kad tas viņus atkal glābs.