Gunārs Ansiņš: Ticu, ka Liepāja atdzims arī kā kūrorts, kā tas bija kādreiz

© Foto: Bens Latkovskis

Turpinājums intervijai ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.

Intervijas pirmā daļa šeit.

Lai centru padarītu dzīvāku, to vajag arī blīvāk apdzīvot. Kad es runāju par tiem apbūves robiem, tad domāju ne tikai par sabiedriskām ēkām, bet gan par to, ka pilsētas centrā varētu būvēt modernas un salīdzinoši dārgas dzīvojamās ēkas. Pilsētā ir arī turīgāki cilvēki, kas tās varētu atļauties.

Ja mēs tā objektīvi paskatītos uz Liepājas centru, tad man kā liepājniekam ir liels prieks, ka daudzas ēkas atgūst savu spozmi, un tas ir tas, ko uzņēmīgie liepājnieki ir paveikuši līdz šim. Pirmais solis, kā pašvaldība mēģināja aizpildīt šos jūsu minētos robus, ir Vītolu iela. Tur ir izsolīts liels zemes gabals jaunai daudzdzīvokļu mājai. Cik man zināms, izsole ir beigusies ar pozitīvu rezultātu. Tas nozīmē, ka vismaz viena teritorija no tādas izrobošanas viedokļa būs sakārtota. Ja mēs virzāmies tālāk uz jūras pusi, tad mums ir Sporta iela, kur privātais īpašnieks ir plānojis būvēt kvalitatīvu dzīvokļu māju. Ukrainas turbulence un ar to saistītais “Euribor” likmes pieaugums ir nedaudz piebremzējis šī projekta attīstību, bet uzņēmējs nav atmetis savus plānus. Es ticu, ka uzņēmēji to var izdarīt lētāk, ātrāk un efektīvāk. Pašvaldībai savukārt jāuzņemas tā funkcija, kas pašvaldībai ir uzlikta kā likums: rūpēties par maznodrošinātajiem un būvēt sociālās mājas. Tajā segmentā mums ir iestrādne, kur vienu šādu sociālo māju rekonstruēsim tieši šim mērķim un uzdevumam.

Atgriezīsimies vēl pie Tirgoņu ielas. Jūs jau teicāt, ka tā bija pirmā gājēju iela Latvijā. Taču kopš tiem laikiem jau daudz gadu pagājuši. Šodien ielas dizains izskatās morāli novecojis ar tām masīva metāla konstrukcijām, uz kurām pakārti puķu podi. Prasās zaļums, ziedi pie zemes. Kaut kas mūsdienīgāks. Vai nav plānots arhitektu konkurss šīs ielas pilnīgai rekonstrukcijai gluži jaunā veidolā?

Bens Latkovskis

Jāsaka atklāti. Liepājnieki grib pārbūvi visā pilsētā uzreiz jau šodien, bet visu uzreiz nevar. Šajos trijos gados mēs esam izdarījuši milzīgu darbu vēsturiskā centra pārstrukturizēšanā. Jūs nestādāties priekšā, cik grūti pilsētas centrā ir veikt kādas pārmaiņas. Kaut vai sašaurinot brauktuvi Lielajā ielā.

Bens Latkovskis

Kaut vai debatējot par ielu apļveida krustojumu izbūvi vai izejām uz pludmali. Tas šajā īsajā laika posmā ir paveikts. Ja neskaita mazo “dižķibeli” ar Kārļa Zāles laukumu (vienā brauktuves posmā uzreiz pēc laukuma atklāšanas parādījās rises, un darbus nācās atkārtoti pārtaisīt. Tā kā ilgi nevarēja atrast vainīgo, tad segums joprojām nav atjaunots. Automašīnas brauc pa grants segumu, “Neatkarīgā”), tad esmu laimīgs un gandarīts par to, kas ir izdarīts. Protams, katram laikam ir savs arhitektūras redzējums. Ieskaitot arī Tirgoņu ielu. Mēs vēl atceramies laikus, kad pa Tirgoņu ielu gāja tramvajs. Ja salīdzinām to Tirgoņu ielu, kāda tā bija 1988. gadā, ar to Tirgoņu ielu, kas ir šodien, tad jāatzīst, ka progress ir bijis laikam atbilstošs. Uzdrošināties izņemt ārā tramvaja līniju un tur uzlikt gājēju ielu, tā ir liela drosme, kas tā laika izpildkomitejai bija. Katru gadu ir jāveic uzlabojumi gan dizainā, gan vidē, taču visu centru pārstrukturizēt četros gados...

Tātad pagaidām, šajā domes sasaukumā, Tirgoņu ielas rekonstrukcija nav gaidāma?

Nē, nē, nē. Es tā negribētu teikt. Ir daudzas praktiskas lietas, kuras Tirgoņu ielā jau esmu uzdevis komunālajai pārvaldei izdomāt un nākt ar priekšlikumiem. Pirmā lieta ir atkritumu saimniecība. Pārstrukturizēt visas tās atkritumu urnas, kas tur ir. Tā varbūt liekas ļoti maza lieta, bet šo jautājumu es gribētu sakārtot. Otra lieta ir vides un puķu dizains. Kā jau jūs atzīmējāt, cilvēki skatās nevis debesīs, bet horizonta līmenī, un pašvaldībai nākamgad būtu jāpamaina šis dizains. Tā nebūs kardināla pārmaiņa. Iela paliks tāda, kāda tā ir. Ar atsevišķiem dizaina uzlabojumiem. Sadarbojoties ar komersantiem, strādāsim, lai iela kļūtu dzīvāka.

Jūs lepojaties ar paveikto Liepājas centra rekonstrukciju. Kādi ir nākamie “lielie” plāni un projekti?

Mums darba kārtībā nav tādu projektu, kuri vienkārši “beidzas”. Viss turpinās. Nākamais posms, mūsu nākamā ambīcija ir vēlme uzlabot Jaunliepāju. Līdz ar to nākamās lielās investīcijas ir Raiņa ielas un Oskara Kalpaka ielas rekonstrukcija. Šīs ielas būs savienotas ar pilsētas velo tīklu. Tās kļūs saprotamākas arī autovadītājiem un gājējiem. Tā ir nākamā lieta, ko dome realizēs. Ļoti būtisks projekts, kas šobrīd ir tapšanas stadijā, ir izsludināts iepirkums, un uzvarētājs jau nosaukts - tā ir bērnudārza būvniecība. Līdz ar to esmu priecīgs, ka šajos trijos gados Liepājā būs uzbūvēts vēl viens bērnudārzs. Viens jau ir uzbūvēts, tagad taps vēl viens.

Bens Latkovskis

Liepājā ir plaša, labiekārtota pludmale, bet ir salīdzinoši maz rekreācijas iestāžu. Lietuvas investoru plānotā SPA paviljona rekonstrukcija un paplašināšana Miķeļa Valtera ielā būtu plats solis šīs trūkstošās kūrorta sastāvdaļas ieviešanā. Taču tur darbi, izskatās, ir apstājušies.

Domāju, ka šai teritorijai ir milzīgs potenciāls. Demokrātiskā sabiedrībā jebkurš liepājnieks un Latvijas iedzīvotājs var paust savu viedokli par jebkuru projektu. Mēs kā pašvaldība no šīs ieceres neatsakāmies.

Bens Latkovskis

Šeit acīmredzot jāpaskaidro, ka tika iesniegts kādas pilsones tiesvedības pieteikums par to, ka projekts ir lielāks (augstāks), nekā to pieļauj kāpu zonas plānojums. Investoru puse šo palielinājumu pamatoja ar to, ka citādi (esot tam mazākam) projekts nebūšot spējīgs sevi atpelnīt. Kāda ir tiesiskā situācija šobrīd?

Dome ir atbalstījusi izsniegto būvatļauju, un uzņēmējs var turpināt darbus.

Tātad šķēršļu vairs nav?

Viņam šķēršļu vairs nav. Mums gan ir atsevišķa tiesvedība par šī būvobjekta apjomu.

Bens Latkovskis

Bet īpašnieks neko nedara.

Tā nav. Pirmajā fāzē ir attīrīta šī teritorija, un tagad kopā ar projektētāju tiek plānoti nākamie darbu posmi. Tas nebūs nākamā gada jautājums, kad objekts būs pabeigts, bet es ticu un ceru, ka šīs investīcijas Liepājas pilsēta nepazaudēs un Liepāja atdzims kā kūrorts, kā tas bija vairāk nekā pirms simt gadiem.

Liepājas kā kūrorta attīstību bremzē ne tikai pagaidām vēl neuzbūvētie SPA kompleksi, bet arī transporta problēmas. Uz Liepāju nav tik viegli tikt. Kas tiek darīts šajā sfērā, sadarbībā ar valdību, Satiksmes ministriju un ATD (Autotransporta direkciju)?

Šajā domes sasaukumā esam panākuši, ka Liepāja beidzot ir uz pasažieru vilcienu kartes. Mēs sākām ar vienu reisu no Rīgas uz Liepāju nedēļā. Tagad ir reisi katru dienu, un nedēļas nogalē pat divi. Ir ekonomiskais pamats paplašināt šo reisu skaitu. Esam spēruši vēl vienu būtisku soli. Ir piesaistīts komerciālais autopārvadātājs “Lux Express”, kas veic pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Liepāja-Rīga bez valsts dotācijas. Nākamais mans lūgums komersantiem ir savienot Liepāju ar Klaipēdu, kas ir šis iztrūkstošais ķēdes posms, ja mēs runājam par lietuviešu klātbūtni Liepājā vēl vairāk. Esmu apmierināts par jebkuru jaunu piedāvājumu, kas veicinātu pasažieru atvešanu uz Liepāju.

Tas, ka Liepājai līdz šim nav regulāras satiksmes ar Palangu un Klaipēdu, ir visai jocīgi, jo pieprasījums noteikti būtu. Kas tur par šķēršļiem, ka šāda maršruta joprojām nav?

Pilnībā piekrītu, ka šādam maršrutam būtu jābūt un liepājnieki to noteikti atbalstītu, bet jārēķinās ar dažādiem normatīviem aktiem, ar kuriem saskaras komersants, ja vēlas veikt starpvalstu pārvadājumus. Šie normatīvie akti paredz virkni ierobežojumu.

Vai ir jūtams atbalsts no Satiksmes ministrijas vai ATD?

(Iet pie plaukta un rāda “Lux Express” autobusa suvenīra modeli.) Lūk, tā ir simboliska dāvana pilsētai, atklājot “Lux Express” reisus ar Rīgu. Lūk, uzraksts uz šī modeļa kārbiņas, ko parakstījis “Lux Express” valdes priekšsēdētājs: “Coming soon Liepāja-Klaipēda” (Drīzumā Liepāja-Klaipēda). Tas ir mūsu kopīgais mērķis, bet jāņem vērā šīs sarežģītās lēmumu pieņemšanas procedūras starp divu valstu ministrijām. Es ticu un ceru, ka komersanti šos procedūru šķēršļus pārvarēs.

Liepājai ir sava lidosta, un laiku pa laikam notiek arī reisi ar Rīgu. Tie gan ieplānoti tādos laikos (ļoti agri no rītiem un ļoti vēlu vakarā), ka ikdienas braucējam uz Rīgu vai Liepāju nav diez cik piemēroti. Tajā pašā laikā izskan runas, ka lietderīgāk būtu attīstīt reisus nevis uz Rīgu, bet Stokholmu, Berlīni vai Varšavu.

Jāsāk ar to, kāpēc tie lidojumu laiki ir tādi, kādus jūs teicāt. Neērti. Šie lidojumu laiki ir paredzēti pavisam citu mērķu sasniegšanai. Lai liepājnieki varētu pēc iespējas ātrāk nokļūt jebkurā pasaules vietā un atgriezties, Rīgu izmantojot kā tranzīta punktu. Tas savienojums Liepājai ar Rīgu, kāds ir šobrīd, nav tas, kas noder liepājniekiem, ja viņi grib apmeklēt Rīgu vai otrādi. Protams, pilsēta labprātāk redzētu, ka Latvijas valstij daļēji piederoša aviokompānija nodrošinātu regulāros lidojumus uz Rīgu. Arī uz tām vietām, kurām ir potenciāls. Komersanti ļoti skaidri pasaka, kas ir tās vietas un lidostas.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvija nelieto “de minimis” struktūru. Mēs esam vairākkārt ar vairākiem ministriem šo jautājumu apsprieduši. Šobrīd rezultātu nav. Ir pilnīgi skaidrs, ja Latvijas Republika dotē autobusu reģionālos pārvadājumus, dotē dzelzceļa pārvadājumus, tad šādai dotācijai būtu jābūt arī aviopārvadājumiem. To ir sapratusi Lietuvas valdība, un visi reisi, kuri tiek operēti no Palangas lidostas, iziet cauri šai “de minimis”. Arī lēmums “airBaltic” lidot uz Amsterdamu tika pieņemts konkursa kārtībā caur “de minimis” programmu. Tā ka, ja Latvijas valsts vēlas redzēt drošāku nākotni aviopārvadājumiem, tad ir nepieciešams domāt arī par naudu.

Kas notiek ar ostas attīstību? Kādi tur projekti?

Osta, tāpat kā visa Liepājas industrija kopumā, pārdzīvo transformāciju. Ar lepnumu varu teikt, ka esam jaunā fāzē, kad mēģinām atrast pilnīgi cita veida kravas un cita veida projektus. Šeit ārkārtīgi būtisks ir dzeramā ūdens terminālis, kas šobrīd jau ir nodošanas stadijā. Tāpat arī visas iestrādnes, kas saistītas ar ūdeņradi un vēja ģeneratoru bāzes veidošanu pilsētā. Šeit nevaru neminēt, ka mani ļoti sarūgtina Satiksmes ministrijas debates par ostu reformām. Manuprāt, ne Rīgai, ne Ventspilij esošā situācija nav labvēlīga. Manuprāt, visām ostām valstī jādarbojas pēc viena modeļa. Runājot gan ar Rīgas mēru, gan Ventspils mēru, viņi piekrīt viedoklim, ka optimālais ir šis Liepājas modelis. Tas ir aprobēts un pierādījis savu dzīvotspēju.

Satiksmes ministrijā atsaucība ir?

Es gribētu aicināt Satiksmes ministriju, Satiksmes ministrijas ierēdņus un ministru daudz rūpīgāk iedziļināties šajos jautājumos, lai nerastos reforma reformas pēc, kuras sekas varētu atstāt negatīvu iespaidu uz visu mūsu valsts ekonomiku.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.