Applūduši ceļi, pa kuriem var pārvietoties ar laivām, pazemes garāžas, pilnas ar ūdeni un noslīkušiem auto, Kāpu ielas iedzīvotāji zvana uz domi un teic: vēl centimetrs, un ūdens nāks iekšā mājā. Uz ēku jumtiem uzkritušas milzu priedes, salaužot spāres. Tas notika 29. jūlijā. Kādas mācības atnesa vētra? Taču arī bez tās Jūrmalā gana daudz risināmo jautājumu. Par to – saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS).
Ko ieraudzījāt pēc vētras?
Esmu Jūrmalas civilās aizsardzības komisijas vadītāja, un man jābūt informētai par visu. Bet tas, ko mēs ieraudzījām pēc 29. jūlija vētras, bija negaidīti gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. No šīs vētras esam visi guvuši lielu mācību. Pirmām kārtām jau par meliorācijas sistēmu. Jāņem vērā, ka Jūrmalā lietus ūdeņus uz jūru vai Lielupi novada vairāk nekā 140 kilometrus gara meliorācijas grāvju un slēgtā notekūdeņu novadīšanas sistēma. Tā iepriekšējos gados ir bijusi tikai uzturēta, un tas bija pietiekami, jo tāda stihija, ko pieredzējām 29. jūlijā, iepriekš mūs nebija skārusi.
Liela problēma ir tā, ka grāvji, kas ir meliorācijas sistēmas sastāvdaļa, atrodas gan pašvaldības un privātīpašnieku teritorijās, gan dažādām valsts institūcijām piederošās teritorijās. Negāja viegli ar atsevišķu valsts institūciju, piemēram, Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas dzelzceļš”, īpašumos esošajiem grāvjiem. Viņi nebija gatavi darbus sākt nekavējoties, ir sākuši to darīt tikai šobrīd. Ir arī tādi grāvji, kas atrodas valstij piederošās teritorijās, taču, tā kā nekādas darbības netiek veiktas, sākām tīrīt paši. Priecājamies, ka Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” beidzot ir veicis grāvju rakšanas darbu iepirkumu.
Kur nonāk vētras nogāztie un pēc tam novāktie koki?
Pēc mūsu aplēsēm vētras laikā Jūrmalā tika izgāzti apmēram 15 000 koku. Tie, kas traucēja būtiskākajai infrastruktūrai, piemēram, ceļi, elektrības vadi, skolas u.c., protams, tika novākti nekavējoties, strādājot diennakts režīmā.
Paldies par atbalstu brīvprātīgajiem - zemessargiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kas vāca lauztos kokus un lielos zarus kopā ar pašvaldības atbildīgajiem dienestiem. Lai novāktu visus lauztos kokus, piemēram, meža teritorijās, būs nepieciešams vēl ilgs laiks.
No uzņēmuma “JLD” tiek īrēta teritorija, kurā novietojam kritušos kokus, pēc tam tie nonāk izsolē, kur tos pārdod. Grūtāk ir ar celmiem, un to ir ļoti daudz. Celmus varētu pārstrādāt šķeldā, bet tam ir nepieciešama tehnika, kuras izmaksas nav zemas. Šo pakalpojumu šobrīd iepērkam, jo pašvaldībai šādas tehnikas nav.
Kādu summu cerat saņemt no valsts, lai kompensētu zaudējumus?
Šobrīd esam sagatavojuši pieprasījumu no valsts viena miljona eiro apmērā par vētras nodarītajiem zaudējumiem, taču diemžēl esam saņēmuši ziņu no Finanšu ministrijas, ka zaudējumi par nolauztajiem kokiem nav kompensējami no valsts budžeta līdzekļiem. Bet tās ir mūsu lielākās izmaksas.
Pēc vairāku problēmu identificēšanas, ar kurām saskārāmies vētras laikā, prioritāri nepieciešama normatīvo aktu pilnveidošana, lai teritoriju hidroloģiskās problēmas varētu risināt pārresoriski, neatkarīgi no tā, vai teritorija atrodas pilsētā vai laukos, vai ir izveidota meliorācijas sistēma, vai apdraudējumi rodas plūdu vai lietus ūdeņu rezultātā. Tāpat nepieciešams veikt izmaiņas Meliorācijas likumā, par ko esam iesnieguši priekšlikumus. Papildus tam tika skarti jautājumi par nodrošinātu vienkāršotu iespēju pašvaldībām reģistrēt meliorācijas sistēmas kadastrā. Šo un citus jautājumus šī gada 16. augustā pārrunājām arī ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Jūrmala iemaksā 11 miljonus eiro katru gadu. Par pēdējo ceturksni mums bija jāmaksā 4,5 miljoni eiro. Es ierosināju šo izlīdzināšanas fonda summas daļu atstāt Jūrmalai, lai mēs varētu tikt galā ar vētras sekām. Man atbildēja - nē, tas nav iespējams, jo tad būtu jāmaina likumdošana.
Bet paturpināsim par grāvjiem.
Savā atbildībā esošos grāvjus un izejas uz jūru esam iztīrījuši, bet problēmas ir ar privātajos un valstij piederošajos īpašumos esošajiem grāvjiem, piemēram, kādā adresē Slokā, izrādās, teritorija ir pludojusi vienmēr. Tur bija aizrakti dīķi un grāvji, līdz ar to ūdens stāvēja un neplūda prom. Satiku šī īpašuma pārvaldnieku un brīdināju, ka lieta var nonākt līdz Valsts vides dienestam un prokuratūrai. Īpašnieki beigu beigās sakārtoja savu teritoriju. Līdz tam tur pat nevarēja konstatēt gruntsūdeņu līmeni, jo tur bija īsta Venēcija. Šā jautājuma sakārtošana mums prasīja mēnesi. Pārbaudot grāvjus, atrodam dažādus brīnumus: caurules, kabeļus… Daži cilvēki, nopļaujot zāli, saber to grāvjos. Bet grāvjiem ir jābūt tīriem! Pretējā gadījumā tādos plūdos, kādi bija 29. jūlijā, applūdīs ne tikai pļavas, bet arī mājas.
Esmu devusi rīkojumu pārbaudīt mazos uzņēmumus - dažādus autoservisus un mašīnu mazgātavas. Ūdens, ko šie uzņēmumi izmanto, tiek novadīts mūsu pilsētas kanalizācijā. Bet to apjoms ir pārāk liels. Tas jākontrolē.
Par novadgrāvjiem runājot: privātmāju rajonos tos nereti aizbūvē ciet. Vai nevajadzētu paredzēt, ka novadgrāvju zona ir īpašā teritorija, kas regulāri jākopj?
Piekrītu. Privātīpašniekiem nāksies rēķināties ar to, ka neviens nākamais būvprojekts netiks saskaņots, ja nebūs ievēroti noteikumi, kas skar notekūdeņu caurplūdi. Būvinspekcija to visu pārbaudīs.
Parunāsim par Ķemeriem. Atradu kādu senu publikāciju, kas datēta ar 2017. gadu. Tur bija teikts, ka nākamgad, tas ir, 2018. gadā, tiks atvērta viesnīca, Ķemeros viss notiek, infrastruktūra tiek sakārtota utt. Taču nekas nav noticis līdz pat šim brīdim. Tā ir atšķelta pilsētas daļa, kas palikusi, piedodiet, par miskasti. Kas notiek ar Ķemeriem?
Pašvaldība pēdējo gadu laikā ir daudz investējusi šajā teritorijā, lai to sakoptu savu iespēju robežās. Atjaunojām Ķemeru parku un Ķemeru ūdenstorni, kas šobrīd ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem pilsētā. Ar Baltās mājas (Ķemeru sanatorijas ēka) īpašniekiem mums bija noslēgts sadarbības memorands: mēs sakārtojam savu daļu, viņi - šo vēsturisko ēku kompleksu.
Diemžēl īpašnieki nav izdarījuši neko. Esmu publiski izteikusi viedokli, ka ir īstais brīdis sanatorijas ēku nacionalizēt. Īpašnieku pārstāvis mūs gan ir informējis, ka meklē īpašniekus, taču mēs vairs neizmantojam retoriku, ka sanatorijas ēkā kaut kas būs, un mēs no šiem īpašniekiem vairs neko negaidām. Taču Ķemeru sanatorijas liktenis vairs nav pašvaldības, bet gan valsts jautājums - šo ēku vajadzētu nacionalizēt un valstiskā līmenī domāt, kā to attīstīt.
Vai sanatorijas ēkas īpašnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli?
Jā, to viņi dara. Parādu nav.
Bet kas notiek ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem joprojām Jūrmalā ir īpašumi? Kā viņi samaksā nekustamā īpašuma nodokli? Un vai vispār maksā? Vai banku pārskaitījumi no Krievijas ir iespējami?
Krievijas pilsoņi cenšas maksāt šo nodokli dažādos veidos. Viņi arī pārdod savus īpašumus, vairumā gadījumu tos nopērk Latvijas iedzīvotāji.
Mūsu pilsētas iedzīvotāju skaits aug, mēs esam vienīgā valstspilsēta Latvijā, kam ir augošs iedzīvotāju skaits. Nu jau esam vairāk par 60 tūkstošiem, un mēs esam ceturtā lielākā valstspilsēta Latvijā. Tikko apsveicām 1000. bērniņu, kurš piedzima Jūrmalas slimnīcā.
Priecājamies, ka jūrmalnieki augstu novērtē dzīves kvalitāti Jūrmalā. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2024. gada Jūrmalas iedzīvotāju aptaujā apmierinātību ar dzīvi Jūrmalā pauda 90% iedzīvotāju, pilsētas attīstību un izaugsmi pozitīvi novērtējuši 83% iedzīvotāju, savukārt ar pašvaldības darbu ir apmierināti 78% jūrmalnieku. Šis vērtējums turpina stabili pieaugt, sasniedzot augstāko vērtējumu pēdējo 25 gadu laikā.
Kas šobrīd notiek ar Dzintaru koncertzāli? To taču arī uztur pašvaldība, kaut gan šī koncertzāle ir visas valsts lepnums.
Pašvaldība piešķir nozīmīgas dotācijas koncertu rīkošanai. Pirms dažiem gadiem tika rīkots metu konkurss Dzintaru koncertzāles labiekārtošanai, tostarp skatuves padziļināšanai, neaiztiekot vasaras zāles metāla konstrukcijas. Šis projekts tika apturēts lielo izmaksu dēļ. Projektētāji mums paprasīja gandrīz 900 000 eiro.
Ir vēl tāda “interesanta” ēka - bijusī sanatorija “Jantarnij bereg” (“Dzintarkrasts”), kas pieder Krievijai. Ļaunas mēles melš, ka šo monstru nedrīkst nacionalizēt, jo tad Latvijas vēstniecībai, kas atrodas Maskavā, atņems tiesības tur atrasties. Bet kam gan mums tur vajadzīga vēstniecība?
Par šādiem nosacījumiem nezinu, bet ir jau arī citi īpašumi, kas pieder Krievijai. Taču zinu, ka “Dzintarkrastā” savulaik notika ekskursijas ar nosaukumu “Leģenda par Brežņevu”. Tur bija gan PSRS laiku mēbeles, gan vecie telefoni, gan viss interjers, gan uzraksti svešvalodā.
Kas notiek ar graustiem, kuri vienlaikus ir arī kultūras un arhitektūras pieminekļi?
Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam tika nodrošināta visas Jūrmalas vēsturiskās apbūves (aptuveni 3500 ēku) apsekošana. Apmēram 200 uz vēsturisko apbūvi attiecināmo ēku ir sliktā vizuālā vai vidi degradējošā stāvoklī. To vidū ir arī pieminekļi. Lai risinātu šo situāciju, ēku īpašniekiem tiek uzdots būves sakārtot. Ja tas noteiktā termiņā netiek veikts, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme (3%). Ja arī tad netiek veikta darbība ēku sakārtošanai, tad tiek piemērotas piespiedu naudas.
Ņemot vērā to, ka spēkā esošie normatīvi un pieejamie “instrumenti” nav efektīvi graustu situācijas risināšanai, 2023. gadā pašvaldība sagatavoja priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvos, vienlaikus aicinot iesaistītās ministrijas un institūcijas uzsākt diskusiju.
Vēstule ar priekšlikumiem tika nosūtīta Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un Latvijas Valsts prezidentam, Tieslietu ministrijai. Priekšlikumi: 1) izvērtēt iespēju veikt grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.4 daļā, paredzot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi (līdzšinējo 3% likmes vietā noteikt 6% maksimālo likmi), ja vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša būve ir nekustamais kultūras piemineklis; 2) būtu izstrādājams jauns tiesiskais regulējums, kas ļautu uzsākt kultūras pieminekļu piespiedu atsavināšanas procesu izsoles kārtībā, izsoles nosacījumos skaidri definējot kultūras pieminekļu saglabāšanas un atjaunošanas nosacījumus; 3) par būvēm, kuras ir arhitektūras pieminekļi vai kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas. Ja īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs sešu mēnešu laikā pēc domes lēmuma par ēkas klasificēšanu grausta statusā nav uzsācis darbības ēkas sakārtošanā, būves tiek demontētas (saglabājot ēkas pamatus un uzglabājot vērtīgās būvdetaļas, kas tiktu izmantotas, atjaunojot ēku) par pašvaldības līdzekļiem, tos atgūstot tiesas ceļā.
Taču, tā kā joprojām neesam saņēmuši atbildes uz savām vēstulēm, šobrīd neko nevaram iesākt.
Esam piešķīruši līdzfinansējumu baznīcām, tie ir 15 000 eiro - fasādēm, vitrāžām, apsildei - jebkam, kas ir nepieciešams.
Baznīcas sevi nu ir sakārtojušas. Līdzfinansējums ir arī daudziem privātīpašniekiem, kuriem pieder koka arhitektūras pieminekļi. Diemžēl likumā noteikts, ka juridiskās personas saņem pilnus 15 000 eiro, savukārt privātpersonām tiek atskaitīts nodoklis, un tie vairs nav pilni 15 000 eiro.
Jautājums, kā mēdz teikt, “uz iekrišanu”. Vai Jūrmala ir kūrortpilsēta? Kādreiz taču bija…
Jūrmala ir unikāls galamērķis it visos gadalaikos. Vasarā Jūrmala dzīvo klasisku piejūras kūrortpilsētas dzīvi. Pavasarī un rudenī uz pilsētu atbrauc tie, kuri vēlas baudīt mierīgu un nesteidzīgu atpūtu pie dabas, uzlabot veselību un atjaunot enerģiju. Pludmale šajā laikā ir ideāli piemērota velobraucējiem, nūjotājiem un pastaigu mīļotājiem. Atnākot ziemai, kūrortā valda pirmssvētku kņada, Jomas ielā iemirdzas pilsētas Ziemassvētku egle, bet vietējās kafejnīcas un restorāni lutina atpūtniekus ar gardiem ēdieniem un karstiem dzērieniem. Ir saglabājies arī ārstnieciskais tūrisms, un mūsu kūrorts nākotnē būs jāattīsta vēl vairāk.
