Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.
Siguldas novada mājaslapā lasām, ka “Sigulda aizrauj”. Ar ko tieši tā aizrauj?
Piemēram, tikko bija zelta rudens. Kā ik gadu - pie mums atbrauca teju visa Latvija, lai skatītu kokus. Mums ir īpaša koku aizsardzības zīme: novērtējot senu, bioloģiski vērtīgu koku nozīmi dabas daudzveidībā un veicinot sabiedrības izpratni par to lomu dabā, Dabas aizsardzības pārvalde izveidoja jaunu informatīvu zīmi - “Bioloģiski vērtīgs koks”. 10 000 zīmes tiks izvietotas pie bioloģiski vērtīgiem kokiem publiskos parkos, dabas takās, alejās un citās publiski pieejamās vietās visā Latvijā, tostarp arī Siguldas novadā.
Pirmais koks, kuram Latvijā piešķirta jaunā informatīvā zīme bioloģiski vērtīgā koka atzīšanai, atrodas pie mums, Siguldas novadā. Pirmā zīme ir piestiprināta 31. oktobrī milzu ozolam Turaidas muzejrezervāta atjaunotajā Turaidas mežaparka dīķmalā. Turaida lībiešu valodā ir “Dieva dārzs”, un Latvijas ainava nav iedomājama bez lieliem kokiem. Koki sniedz estētisku, emocionālu un materiālu ieguvumu cilvēkam, bet vissvarīgākā ir to loma ekosistēmā.
Šogad Siguldā bija automašīnu rindas, sevišķi sestdienā, kad pie mums brauca ne tikai koku baudītāji, bet notika arī maratons, kurā piedalījās ap 4000 cilvēku. Taču nesalīdzināsim mūsu sastrēgumus ar Rīgas sastrēgumiem…
Jūs pieminējāt maratonu. Sigulda ir arī sporta pilsēta.
Jā, mums ir bobsleja trases, dažādas sporta bāzes, jātnieku skola. Dome atbalsta sportu. Ir Siguldas sporta centrs, kur aktīviem sportotājiem ir pieejama multifunkcionāla sporta zāle ar skatītāju tribīni, kurā ir 200 sēdvietas. Sporta zāli sportošanai sporta stundu laikā izmanto skolēni, savukārt ikvienam ir iespēja brīvajos laikos rezervēt sev un ģimeni vai ar draugiem sporta zāli basketbolam, volejbolam, badmintonam vai jebkādam citam sporta treniņam.
Mēs lepojamies ar savu paraolimpieti Diānu Krūmiņu, kura trenējas Siguldas sporta centrā.
Jā, zinu par šķēpmetēju Diānu: viņa pirms 11 gadiem cieta autoavārijā Vācijā, traumējot muguru. F - 55 grupā Krūmiņa jau pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 24,99 metru attālumā, kļūstot par līderi un sasniedzot jaunu paraolimpisko rekordu.
Jā, dramatisks stāsts. Mēs viņai piešķīrām savu - Siguldas - medaļu, viņa atbrauca no olimpiskajām spēlēm ar lielo zelta medaļu.
Sporta aktivitātēm dome ir izdalījusi 100 000 eiro. Mēs esam bagāti arī ar baseiniem - novadā ir četri peldbaseini. Šai lietai pievēršamies nopietni: pie Gaujas ir iekārtota publiska peldvieta ar nopietnu pievēršanos drošībai, jo Gauja ir viltīga upe.
Ļoti svarīga ir bobsleja un kamaniņu trase, jo šis objekts nozīmē tūristu pieplūdumu, kas svarīgs viesnīcām un restorāniem. Tas ir starptautiska mēroga objekts. Bet tā finansējums ir atkarīgs no valdības. Mēs, protams, cīnāmies par šo trasi, cik vien varam. Jauno skeletonistu treniņiem katru gadu piešķiram 14 000 eiro.
Mums ir arī lieliskas kalnu slēpošanas trases, piemēram, Kaķīškalns, Pilsētas kalns, Reiņa trase. Tā ka mēs esam ne tikai rudens karaliste, bet arī Latvijas ziemas galvaspilsēta.
Kas notiek ar jūsu novada skolām? Tās slēdz ciet, apvieno, reorganizē?
Mums ir desmit vispārizglītojošās skolas, plus bērnudārzi un mākslu skolas, kopā - 24 mācību iestādes. Šobrīd Izglītības ministrija ir pamainījusi savu retoriku attiecībā uz skolu slēgšanu, kaut gan vēl pirms gada mums piekodināja optimizēt skolu tīklu.
Ir divas skolas ar bērnu skaitu, kas nav liels - 80 skolēni: Lēdurgas pamatskola un astoņu kilometru attālumā esošā Vidrižu pamatskola, kas atrodas Limbažu novadā. Tikāmies ar Limbažu novada domes cilvēkiem un ar ministri. Šobrīd nav pieņemts lēmums par kādas skolas slēgšanu, jo mums bija vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem, mums gāja karsti, bet vietējās kopienas sasparojās un pierādīja, ka nedrīkst slēgt nevienu skolu.
Vienīgais lēmums, ko esam pieņēmuši: ja klasē ir mazāk par astoņiem bērniem, tad skolas direktoram jānāk uz domi, un deputāti iesaistās situācijas risināšanā. Bet šogad nekādi lēmumi nav pieņemti, un visas skolas ir saglabātas.
Mūsu novērojums ir tāds. Pilsētā skola plīst pušu pa vīlēm, tik daudz ir skolēnu. Laukos varētu būt vairāk bērnu. Bet ja mēs lauku teritorijā slēdzam kādu skolu, tad spiediens uz pilsētas skolu palielinās vēl vairāk. Vai mums ir jāceļ jauna skola pilsētā? Vai tas ir racionāli? Ja slēdzam skolu laukos, konkrētais pagasts paliek daudz tukšāks.
Kur slēdz skolu, tur vairs nav nekā. Cilvēki dodas prom - uz turieni, kur ir skola un viss pārējais. Bet kā ir ar bibliotēkām un pasta nodaļām?
“Latvijas pasts” mazina nodaļu skaitu. Nupat ir aizvērta Lēdurgas pasta nodaļa. Pirms pusotra gada slēdza Inčukalna pasta nodaļu. Raganā arī grasījās slēgt pasta nodaļu, taču iedzīvotāji lūdza, lai to nedara. Iesaistījāmies arī mēs, pašvaldība. Pasta nodaļai piešķīrām vietu pašvaldībai piederošās telpās, un pasts turpina strādāt. Ar “Latvijas pastu” ir vienošanās par pakomātu izvietošanu Inčukalnā un Lēdurgā.
Tika likvidēta Turaidas bibliotēka, bet tā bija ļoti maza, turklāt pavisam tuvu atrodas Sigulda. Pārējās bibliotēkas ir saglabātas, es pat teiktu - ar pozitīvu izaugsmes vektoru: mums ir trīs bibliomāti (bibliotēku pakomāti) Siguldā, Inčukalnā un Raganā, un cilvēki tajos var paņemt un nodot grāmatas.
Mēs bibliotēkas godājam, uzskatām tās par lielu vērtību. Mēs organizējam lasīšanas veicināšanas pasākumus. Parasti ir tā, ka pašvaldība, kultūras nams un bibliotēka darbojas katrs par sevi, bet mēs cenšamies to visu savest kopā. Pērn pie mums notika pirmais bērnu un jauniešu literatūras festivāls, paredzams, ka tas notiks reizi divos gados.
Mums ir arī bērnu un jauniešu konsultatīvā padome, kas pulcējas un domā, kā attīstīt un padarīt labāku, interesantāku savu pagastu, novadu, pilsētu. Tā, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes “Krimulda” grupiņas “Bitītes” bērni kopā ar audzinātājām un radošo personību Jolantu Sausiņu konsultatīvās padomes programmas ietvaros izstrādājuši pastaigas maršrutu Raganā. “Krimuldas” audzēkņi izdomāja savu Raganas piedzīvojumu maršrutu, atklājot nozīmīgas vietas, ko vēlētos parādīt arī citiem. Izstaigājot Raganas pārgājiena apli, nevar piekust, gribētos vēl staigāt. Tad iespējams pastaigu turpināt līdz Krimuldas baznīcai un Kubeseles takai.
Izklausās, ka Siguldas novada iedzīvotāji dzīvo uz laimes un prieka salas. Bet vai ir kādas problēmas arī?
Tagad ir pašvaldības budžeta veidošanas laiks. Savulaik bija “tik daudz naudas kā nekad”, bet tagad dzird - nākamais būs jostas savilkšanas gads. Šodien mēs izdzīvot varam, tiek izpārdoti īpašumi, tiek ņemti kredīti, bet valsts mērogā tā nav ilgtspējīga izdzīvošana. Domājam, kā samazināt tēriņus. Var jau samazināt darbinieku skaitu, bet darba tik un tā paliek vairāk un vairāk. Budžeta situācija ir saspringta, paliek maz naudas attīstībai.
Un iedzīvotāji ir prasīgi. Mums tikko bija tikšanās ar viņiem, runājām ar uzņēmējiem, runājām par jauniešu problēmām. Runājām par lauku ceļiem, par ielu apgaismojumu - vārdu sakot, par visu ikdienišķo, kas satrauc cilvēkus.
Viena no svarīgajām lietām ir digitalizācija, tur ejam uz priekšu, veidojot portālu e-sigulda, tur iedzīvotāji var realizēt savas vajadzības. Veidojam arī jaunu pašvaldības mājaslapu, ko ceram palaist gada beigās. Uzlabojam siguldiešu personu kartes. Strādājam, lai uzlabotu civilās aizsardzības jomu: mēs negribam cilvēkus satraukt, bet mudināt domāt par šīm lietām.
