Intervijas

Žaklīnai Cinovskai ir izveidojušās īpaši interesantas attiecības ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), jo neviens netop īsti gudrs, kāpēc NEPLP iTV raidījumus “Uzmini nu!” un “Mammu, iedod naudu” neuzskata par bērnu raidījumiem, bet tāda paša konkursa prasību ietvaros citu TV kanālu izvērtēšanā no NEPLP puses oficiāli tiek iekļauts bērnu raidījumu lokā, piemēram, “Vēlais ar Streipu”...

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretāru Pēteri Dimantu par to kā Latvijas “zaļos” izslēdza no Eiropas “zaļo” kustības, kurš no kā īsti gribēja aiziet un kāpēc; par Latvijas pašpietiekamību un nepieciešamību iepirkumos dot priekšrocības vietējai, ekoloģiskajai pārtikai, un to, ka valsti šobrīd vada politikāņu kliķe starp kuriem nav cilvēku ar saimnieka domāšanu.

„Es būtu pirmais, kas atbalstītu okupācijas pieminekļa nojaukšanu, bet... Ja es gribētu šī „pieminekļa” vietā uzbūvēt koncertzāli, es nesaņemtu politisku atbalstu. Parādiet man to politiķi, kurš varētu panākt politisku vienošanos un rīt pieņemt lēmumu nojaukt šo okupācijas simbolu. Es apzinos, ka man tas neizdotos. Maniem oponentiem būtu pietiekami daudz argumentu, kāpēc mēs to nevaram izdarīt,” runājot par jaunās koncertzāles vietu, teic kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Šodien – saruna par koncertzāli un citām tēmām.

Par Covid ekonomisko seku pārvarēšanu, par to, kā Tukumā raugās uz administratīvi teritoriālo reformu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Normundu Reču.

Šonedēļ grāmatnīcās nonākusi L. Lapsas un K. Bormanes (nekur izdevumā nav minēti autoru vārdi) grāmata par mūsu valsts prezidentu Egilu Levitu – “Viltvārdis”. Ar iespējamo L. Lapsu – Lato Lapsu sarunājās Neatkarīgā.

„Reiz tika uzdots jautājums: kurš ir lielākais rupeklis Latvijas deputātu vidū? Izrādījās, tas esmu es. Bet notika tā. Kādā Saeimas sēdē es runāju no tribīnes par dzīvnieku aizsardzības likumu. Viens „Saskaņas centra” deputāts nobļāvās kaut ko par okupāciju. Es uzreiz atbildēju: „Okupant, turi muti!”, un tad toreizējais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze man nolasīja vieglu morālīti par uzvedību Saeimā, un mans nākamais teikums no tribīnes bija „Nāvi okupantiem!”... Un tā mani nokristīja par Latvijas lielāko rupekli. Vai tad es pateicu kaut ko rupju?” – retoriski vaicā Juris Dobelis.

Saruna ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu par spiedienu, kas jāiztur ministram; par melnajām kampaņām, uz kurām jābūt gatavam Konkurences padomes vadītāja amata pretendentam; par to, vai nauda ir galvenais motivējošais faktors, ejot strādāt par valsts amatpersonu; par bažām, ka varētu nodot privatizācijai tādus uzņēmumus kā “Latvijas valsts meži”; kā arī par jaunām programmām mājokļu būvniecībā un mājokļu pieejamības veicināšanā.

„Mūsu politiskā elite patlaban atrodas pašapmierinātības un apātijas stadijā. Lielākā daļa ir pārliecināti, ka viņus pārvēlēs. Valdošās partijas ir pārēdušās ar varu un guļ diendusu, politiķus nekas šobrīd neinteresē,” teic Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis. Mēs runājam par pasaules universitāšu krīzi, kas radusies, „pateicoties” kultūrmarksisma uzplaukumam, par joprojām trakojošo neprāta cunami un mūsu politiķu diendusu.

„Tas ir reāls un hronisks smadzeņu vīruspandēmijas stāvoklis, kas pieprasa „vecās pasaules” iznīcināšanu,” par ASV un Eiropu pārņēmušajiem grautiņiem teic Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis. Šodien mūsu saruna – par situācijas cēloņiem un vēsturi, rītdien turpināsim par pasaules universitāšu un izglītības krīzi, kā arī par politiķu nespēju kaut ko mainīt.

Par dīvaino faktu, ka antikorupciju sludinošo partiju valdīšanas laikā korupcija pieaugusi, par draudiem atklātībai un demokrātijai, par to, vai koncertzāle uzsildīs ekonomiku, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar juristu Gundaru Jankovu.

Neatkarīgās intervija ar vides žurnālisti Anitru Toomu.

Atbalsts 45,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniecībai tika piešķirts jau krīzes sākumā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Lauksaimniecības atbalstam krīzē atvēlētie miljoni eiro netiek izšķiesti pa labi un pa kreisi, bet gan piešķirti pārdomāti un tieši tiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā ministrs pieļauj, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts budžets būs ar salīdzinoši lielu deficītu, turklāt, visticamāk, ne tikai nākamgad.

Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.

„Amerikā es dzīvoju gandrīz 20 gadus: ASV ierados 2001. gada 11. septembra rītā, kad tika sagrauti Dvīņu torņi, un visi domāja, ka sācies karš. Bija haoss, neziņa... Bet viss palēnām nokārtojās. Tagad vēl aizvien runājot latviski, manā valodā nav tā īpašā akcenta, kas raksturīgs „kārklu angļiem”,” viņš pasmaida. Valdis Čirksts ir neliela uzņēmuma īpašnieks, aktieris, „Daugavas vanagu” Ņujorkas apvienības priekšsēdētāja vietnieks un latvietis (pēdējo „pazīmi” viņš uzsver īpaši).

„Kad priekšā kāds plēsa papīriņu, aizmugurē varēja dzirdēt katru skaņu,” saka Rita Vilciņa, arhitekta Jāņa Vilciņa atraitne. Viņa rāda fotoattēlus, uz kuriem var redzēt bijušās kompartijas centrālkomitejas ēkas būvniecības gaitu, jau gatavo ēku, apdares materiālus, rasējumus, plānus.

„Ar Šuplinskas un viņas ierēdņu radīto likumprojektu ir tā, ka šķiet: šie cilvēki vienkārši nesaprot, ko sacerējuši,” mūsu sarunas beigu akords ir kā... beigu akords. Pēdējo vērtējumu tiešāk pateikt vairs nevar. Un to pauž Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, kurš ir kompetentākais augstskolu „reformas” kritiķis un kurā ieklausās visi, kas sajūt Izglītības ministrijas ievārītās putras nelabo garšu. Jācer, ka viņā ieklausīsies arī Saeimas deputāti, kuriem būs jāiet cauri Augstskolu likuma grozījumu brikšņiem, kurus sagatavojusi Ilga Šuplinska (JKP) un Izglītības ministrija.

Intervēt Valsts policijas priekšnieka vietnieku Normundu Krapsi bija plānots tikai par satiksmes problemātiku, proti, arvien pieaugošo agresiju uz ceļiem. Taču pēdējo dienu notikumu dēļ vairāk nācās runāt par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena agresiju. Ministram radušās aizdomas par policijas jauno formastērpu iepirkumu, un viņš to pateicis Iekšējās drošības birojam, kas nekavējoties ierosinājis kriminālprocesu pret vadošajiem policijas darbiniekiem.

Saruna ar LU profesoru, orientālistu Leonu Gabriēlu Taivanu par šobrīd pasaulē notiekošajiem procesiem, par kustību #Blacklivesmatter, par kreiso pagriezienu ASV, par latviešu brīnumainajām spējām noturēt eiropeiskās vērtības un šo vērtību neparasto, mistisko spēku, kā arī pārdomas par to, vai šobrīd nenotiek jaunas reliģijas dzimšana.

Aizvadītajā nedēļā sociālos tīklus pāršalca šosezon jau otrais saldējuma ražotājus skarošs mikroskandāls. “Apvienības/Par!” biedre Aija Ingrīda Abene vērsa ražotāja “Rūjienas saldējums” uzmanību uz faktu, ka, viņasprāt, upeņu saldējumam “Melnītis” izvēlētais angliskais nosaukums “Blacky” nav pieņemams, jo angliski runājošajās valstīs to izmanto, lai nievājoši vai pat naidpilni vērstos pret melnādainajiem.

„Ja tu esi menedžeris un vadītājs šajā laikā, tavos darba pienākumos nav paredzēta „žēlumā asiņojoša sirds”. Tavos pienākumos ir: darīt lietas, kas ir jādara,” it kā skarbi, tomēr pamatoti un loģiski teic Juris Žagars, Dailes teātra direktors, pirms tam – viens no vadošajiem teātra aktieriem. Pārsēsties no aktiera laivas direktora laivā – tas nav vienkārši. Par to arī runājam Jura Žagara kabinetā: par šo nevienkāršību laivu maiņas laikā, par kroņgripas krīzi un aktieriem, kuriem režisors nedod lomas, par kartupeļu stādīšanu un valdības lēmumiem.

Sarunas turpinājums ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (sākums 9.05. 2020. “Neatkarīgā”) par preses piegādes tarifiem, par situāciju “Latvijas dzelzceļš”, ostu pārvaldes modeļa maiņu, par to, kāpēc Liepājas ostas ilggadējie “valdnieki” nevēlas pārmaiņas un par dzelzceļa integrāciju Rīgas sabiedriskajā transportā.

Par to, kā jauno informācijas tehnoloģiju uzņēmumi jūtas koronavīrusa krīzes laikā, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas digitālās uzņēmējdarbības pārstāvi SIA „Inbox.lv” dibinātāju un vadītāju Andri Griķi.