Intervijas

Saruna ar Viesturu Rudzīti kārtējo reizi bija kā psihoterapijas seanss – uzjundītais prāts nomierinājās, trauksme saritinājās kā minka un aizmiga, palika jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes kārtīgi salikās domu plauktiņos. Protams, viss bija tāpēc, ka Viesturs Rudzītis – kaitinošais un mierinošais vienlaikus ‒ ir psihoterapeits. Un saruna ar viņu šodien – par kroņgripas iespaidu uz mūsu dzīvi un ne tikai par to vien.

Saruna ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli par to, cik valdība ir pretimnākoša uzņēmējiem un iedzīvotājiem koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanā.

Par sarkanarmijas baisajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, sevišķi beigu posmā, Krievija izvairās runāt, arī kaimiņvalsts vēsturniekiem acīmredzot dots uzdevums – noklusēt. Par to, ka Austrumprūsijā un pēc tam arī Vācijā notika tūkstošiem nevainīgu cilvēku slepkavības un izvarošanas, Krievijas politvēsturnieki neraksta, kur nu vēl pieminēt mazāka mēroga vardarbības aktus sarkano rīkļurāvēju no jauna okupētajā Baltijā, tostarp Latvijā. Šodien „sveicam” tos, kuri joprojām draud, ka „možem povtoriķ” (varam atkārtot – krievu val.). Un atgādinām, ka tikai drosmīgi cilvēki spēj runāt arī par nepatīkamiem vēstures tematiem.

Par to, kāpēc Kandavā neskan aplausi administratīvi teritoriālajai reformai, kā kandavnieki dzīvo Covid-19 laikā, un citām novada aktualitātēm „Neatkarīgās” intervija ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Priedi.

Ir grūti iedomāties, kas notiktu, ja 1990. gada 4. maijā Augstākās Padomes balsojumā pietrūktu balsu, lai apstiprinātu Neatkarības deklarāciju. Mēs iesākumā būtu kaut kāda „autonomā padomju republika”, kas, sabrūkot PSRS, nonāktu „neatkarīgo republiku savienībā”. Tomēr tajā pašā 1990. gada pavasarī Rietumvācijā dzīvojošais starptautisko tiesību speciālists, Latvijas Tautas frontes domnieks un Pilsoņu kongresa delegāts Egils Levits kopā ar domubiedriem, būdams Latvijā, radīja 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepciju. 1990. gada 30. aprīlī Levits atkal ielidoja Latvijā, kur Rīgas lidostā viņu jau gaidīja LPSR drošībnieki, lai arestētu un caur Maskavu izsūtītu atpakaļ uz Frankfurti. Latvijā Egils Levits varēja atgriezties tikai pēc 1991. gada 21. augusta – pēc puča, kas eskalēja PSRS sabrukumu.

Sabiedrībai vienmēr ir bijis vieglāk cilvēkus sadalīt sociālās grupās un pieņemt, ka vienai sociālai grupai ir vairāk resursu, bet citai ir mazāk, lai veiksmīgāk krīzi pārvarētu, tomēr šī ārkārtas situācija parāda, cik liela nozīme ir cilvēka individuālajiem resursiem. Intervijā Neatkarīgajai centra pret vardarbību Dardedze valdes locekle, sociālā darba eksperte Laila Balode saka: sociālajiem darbiniekiem līdzīgi kā mediķiem tagad ir jābūt pirmajās rindās un jāsniedz palīdzība cilvēkiem.

Par restorānu biznesa problēmām jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā, par situāciju Rīgas saimniecībā pēc domes krišanas, par gaidāmo transporta haosu Rail Baltica būvniecības laikā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Vincent grupas valdes priekšsēdētāju, bijušo Rīgas Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītāju Emīlu Jakrinu.

Kāda ir pašvaldību iesaiste krīzes vadībā un sadarbība ar valdību, kur vēl tajā ir robi, kāda būs to loma izejā no krīzes un vai šī krīze neliek koriģēt arī uzsāktās reformas, ‒ Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

Par pašvaldību kartes pārzīmēšanas reformu sērgas laikā, par dīkstāves pabalstu dalīšanu un apdalītajiem, par to, kam pienākas atbildība Rīgas pašvaldībā, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un Zemnieku savienība).

Intervija ar Polijas vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu: par Smoļenskas aviokatastrofas gadadienu, par padomju pieminekļiem, kurus Polijā demontē, par Polijas cīņu pret kovidkrīzi un valsts plāniem iet uz priekšu pēc krīzes beigām, par Katiņas traģēdijas astoņdesmitgadi un poļu tautas nemirstīgo dvēseli. Mihališinas kundze pirms sešpadsmit gadiem strādāja Latvijas Kultūras akadēmijā, pasniedzot studentiem zināšanas par Latvijas un Polijas starpkultūru sakariem. Kad viņa atgriezās dzimtenē, Varšavas universitātē studentiem savukārt bija prieks apgūt zināšanas par latviešu valodu un latviešu kultūru. Monika Mihališina ar mani runā perfekti latviski, un tikai viegls poļu valodas akcents „nodod” viņas izcelsmi.

Saruna ar bijušo premjeru, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski par politiskā procesa norisi ārkārtas stāvokļa laikā; par izmaiņām Latvijā un pasaulē pēc Covid-19 krīzes beigām un par to, kāpēc JKP izjūt tik zooloģisku naidu pret ZZS.

Latvijas Zinātņu akadēmijas padomes loceklis, Maskavas vadības skolas Skolkovo eksperts, Baltijas stratēģisko pētījumu institūta dibinātājs, ekonomikas maģistrs, uzņēmējs Igors Zlotņikovs intervijā Neatkarīgajai vērtē Latviju un šā gada izredzes tai. Jāpiebilst vien, ka mēs ar Igoru sākām runāt vēl pirms koronavīrusa epidēmijas un viņa viestās teksta korekcijas skar pamatā situatīvās izmaiņas laikā.

Intervija ar politologu Jāni Ikstenu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu – par kroņsērgas apkarošanas iespējamajām politiskajām blaknēm un nāciju valsts priekšrocībām, kā arī par augstskolu padomju finansējumu un citām savādībām augstskolu pārvaldes reformu jomā.

Latvijā nupat kā ir stājusies spēkā jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, un tas noticis faktiski vienlaikus ar ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid–19 pandēmiju. Vai jaunā kārtība attaisnos sevi, vai beidzot Latvijas pacienti maksās mazāk par zālēm, kā arī – kādus risinājumus farmācijas nozare vēl piedāvā lēmumu pieņēmējiem, par to Neatkarīgās saruna ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktoru dr. Valteru Bolēvicu. Asociācija apvieno inovatīvu zāļu izgudrotājus un ražotājus no visas pasaules.

Sandra Ratniece Rīgas literārajā vidē pazīstama jau sen – galvenokārt kā literatūras kritiķe un pētniece, vairāku augstskolu pasniedzēja. Viņa arī vada Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) jauno biedru uzņemšanas ekspertu komisiju un pēc Daiņa Grīnvalda aiziešanas mūžībā kļuvusi par skolēnu literārā semināra Aicinājums dzinējspēku. Sandras enerģijas rezultāts savā ziņā vainagojās, dibinot literāro mēnešrakstu konTEKSTS. Situācija bija smaga, naudas allaž par maz, bet tieši viņa uzņēmās būt par galveno redaktori un tur virs ūdens šo izdevumu, kas vienīgais Latvijā pilnībā veltīts literatūrai. Tie, kas Sandru Ratnieci pazina tuvāk, jau labu laiku viņu skubināja darboties ne tikai idejas vārdā, bet arī domāt par sevi. Nu beidzot tas ir noticis Covid–19 krīzes karstumā, iznācis Sandras Ratnieces pirmais dzejoļu krājums Šķietami klusu.

Par aizņemtās naudas atdošanu, kas ir ap 10% no mūsu IKP, nav jāuztraucas. Vairāk jādomā par eksporta, ražošanas uzrāvienu pēc krīzes, un ar gudru stratēģiju Latvija varot apsteigt citas valstis, domā ekonomists un starptautiska uzņēmuma Primekss vadītājs Jānis Ošlejs. Kā tieši to izdarīt, cik pareizi tiek tērēta krīzes atbalsta nauda, cik reāli ir devalvācijas vai inflācijas draudi, Neatkarīgās intervija ar J. Ošleju, kurš kā eksperts iekļauts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga izveidotajā darba grupā, kas meklēs ekonomikas tālākās attīstības scenārijus.

Par visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu vīrusa krīzes laikā, par aizsardzības budžetu, par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz civilo aizsardzību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu, bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS).

Saruna ar ekonomikas antropologu Andri Šuvajevu par to, kā mazināt koronavīrusa krīzes sekas un novērst ekonomisko katastrofu. Par to, kam būtu jāuzņemas morālā līderība šajā krīzes situācijā, kam pienāktos vadības atbalsts un kādas profesijas izrādās visvērtīgākās un sabiedrībai nepieciešamākās, bet kuras tās, bez kurām var tīri labi iztikt.