Konkursā par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra eksponātu izgatavošanu uzvar Latvijas pārstāvji

© F64

2022. gada pavasarī Ventspilī plānots apmeklētājiem atvērt Zinātnes un inovāciju centru, kurš solās būt viens no modernākajiem un aizraujošākajiem šāda tipa centriem Eiropā, tas attiecināms gan uz centra arhitektūru, gan saturu. Pagājušajā ceturtdienā Ventspils Digitālais centrs un Ventspils pilsētas dome parakstīja līgumu ar pretendentu apvienību SIA DJA, SIA "Solavi" un SIA "Jura Podnieka studija" par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra eksponātu ražošanu un uzstādīšanu.

Nākotnes laboratorija nākotnes pilsētai

Pretendentu uzdevums bija radīt vīziju par nākotnes tehnoloģiju pilsētu un realizēt to dzīvē, radot tehnoloģijās un STEM zinātnēs balstītus eksponātus un vidi, kurā visu vecuma cilvēki aizraujošā veidā varētu iepazīties ar zinātni un atvērt durvis uz zinātnes maģiju. Būtībā šai vietai jākļūst par nākotnes pilsētu ar ielām, skvēriem un galerijām. Ventspils Zinātnes un inovāciju centra apmeklētājiem būs pieejami 88 izglītojoši un interaktīvi eksponāti, kuru ražošanai piesaistīti dažādi finansējumi: Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums projekta "Inovācijas centra izveidošana Ventspilī" ietvaros, "Urban Innovative Actions" programmas līdzfinansējums projekta "Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas" ietvaros, kā arī valsts un pašvaldības finansējums.

Pretendentu apvienības SIA "Solavi" vadītājs Ints Bērziņš: "Mēs esam "Nākotnes laboratorija”. Šis vārdu salikums radās ļoti vienkārši ‒ vārds "nākotne" asociējas ar drošu, skaistu vidi, kurā iekļautas mūsdienu tehnoloģijas. Savukārt "laboratorija" ir vieta, kur rada, un mēs esam šīs nākotnes pilsētas radītāji. Laboratorija, kurā darbojas ļoti dažādu nozaru pārstāvji, sākot no programmētājiem, dizaineriem, multimediju speciālistiem, līdz ražotājiem."

Ekspozīcijas autors ir arhitekts Didzis Jaunzems, kurš apliecina, ka ir liels gods būt vienam no unikālā projekta autoriem. "Ir sajūta, ka apkārt ir droši pleci, kas palīdzēs īstenot vīziju ar ļoti spēcīgu identitāti, kura veidota futūristiskā estētikā, kas to padarīs par vienlīdz aktuālu gan atklāšanas dienā, gan pēc divdesmit gadiem."

Gaida vismaz 80 tūkstošus apmeklētāju

Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne vēsta: "Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs kļūs par vienu no pilsētas attīstības stūrakmeņiem un veicinās visas Latvijas atpazīstamību Eiropā, jo mūsu mērķi ir ambiciozi ‒ ir plānots piesaistīt ne tikai apmeklētājus no visas Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm. Aplēses liecina, ka gadā centru apmeklēs vismaz 80 000 cilvēku."

Pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atzīst, ka izvēlēties labāko pretendentu eksponātu izgatavošanai nebija viegls uzdevums ‒ pirmais konkurss beidzās bez rezultāta, otrajā izsludinātajā konkursā pieteicās seši pretendenti un ar četriem no labākajiem tika turpināta sarunu procedūra. "Uzņēmēju apvienība, ar ko šodien tiek noslēgts līgums, spēja aizstāvēt savu vīziju un pārliecināt, ka tā tiks realizēta. Ražotājiem un uzstādītājiem vēl nāksies pierādīt, ka viss, ko solījāt, tiks izpildīts. Ceru, ka latviešu uzņēmēji spēs pierādīt, ka Latvija nav province, bet gan Eiropa visaugstākajā kvalitātē."

NOZĪMĪGS BRĪDIS. Klātesot visām iesaistītajām pusēm, tostarp Ventspils domes pārstāvjiem, koncertzālē "Latvija", ievērojot epidemiologu ieteikumus, tika parakstīts līgums par Zinātnes un inovāciju centra eksponātu izgatavošanu un uzstādīšanu / F64

VĒRIENĪGS ir topošā Zinātnes un inovāciju centra arhitektoniskais projekts. Šobrīd celtniecības darbi vēl nav pabeigti, bet tā atvēršana apmeklētājiem ieplānota jau 2022. gada pavasarī / F64

Aivars Lembergs: Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs būs pārāks par AHHAA

Saistībā ar līguma parakstīšanu par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra eksponātu ražošanu un uzstādīšanu ekspresintervija ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Ko Ventspils kopējā attīstībā sagaidāt no topošā Zinātnes un inovāciju centra projekta?

Tik nelielai pilsētai kā Ventspils tik vērienīgs projekts kā Zinātnes un inovāciju centrs noteikti atstās savu iespaidu. Jaunais centrs būs ciešā sinerģijā ar mūsu esošajiem objektiem: Livonijas ordeņa pili, kas ir vienīgā saglabātā 13. gadsimta pils; koncertzāli "Latvija" un mūzikas vidusskolu, kas šobrīd ir labākā mūzikas vidusskola ar koncertzāli Eiropā. Kā trešais elements šajā trijstūrī būs Zinātnes un inovāciju centrs, kura plānotais gada apmeklētāju skaits pārsniegs 80 000. Priecē, ka Livonijas ordeņa pils, kas radīta 13. gadsimtā, ir atjaunota un ekspozīcija izveidota 20. gadsimta beigās, savukārt Mūzikas vidusskola ar koncertzāli "Latvija", kā arī topošais Zinātnes un inovāciju centrs ir 21. gadsimta objekti, ko ir radījuši paši ventspilnieki. Tās nav mantotas vērtības no citu valstu cilvēku sasniegumiem kā, piemēram, Vecrīga, bet gan mūsu pašu radītas 21. gadsimta vērtības ‒ pašas modernākās, kādas šobrīd ir iespējamas.

Zinātnes un inovāciju centrs būs ļoti daudzpusīgs ‒ 88 interaktīvi eksponāti aptvers izglītību un apmācību, saturīgu brīvā laika pavadīšanu un kalpos kā viens no tūrisma galamērķiem. Vienlaikus šajā centrā ir atvēlēta vieta uzņēmējdarbībai ‒ ar tehnoloģijām saistītai ražošanai.

Vai, jau plānojot Ventspils Zinātnes un inovāciju centru, bija skaidri zināms, ka tā saturu veidos un tālāko centra apsaimniekošanu veiks Ventspils Digitālais centrs?

Sākotnēji Ventspils Digitālais centrs šajā projektā nebija iesaistīts. Paskaidrošu, ka Zinātnes un inovāciju centrs no idejas līdz šai dienai ir ja ne gluži desmit gadu, tad tuvu tam ilgs darbs. Šajā laikā Digitālais centrs ir būtiski audzis, tai skaitā izglītības jomā ‒ dažādos pulciņos nu jau piedalās ap 700 bērnu. Līdz ar to Digitālajam centram savās mājās Akmeņu ielā ir kļuvis par šauru. Digitālais centrs paplašina arī darbības veidus un strādā arī STEM virzienā, tāpēc radās ideja Digitālajam centram lielu daļu no savas darbības pārcelt uz topošo jauno ēku, kā arī uzticēt tam Zinātnes un inovāciju centra satura veidošanu un apsaimniekošanu pilnā apmērā. Daļa aktivitāšu tiks saglabātas esošajās telpās Akmeņu ielā, taču pamatdarbības vieta būs jaunā ēka. Lēmumu pieņēmām apmēram pirms pusotra gada, un šajā laikā redzam, ka neesam kļūdījušies, ‒ Digitālais centrs spēj izdarīt ļoti daudz un labi.

Zināmas ir Ventspils ambīcijas ‒ visam jābūt labākajam, mūsdienīgākajam, skaistākajam, progresīvākajam. Vai arī par šo centru varēsim teikt, ka tas ir ievērojams sasniegums?

Mēs ļoti centāmies, lai tā tas būtu. Tika izveidota darba grupa, kura devās komandējumos, lai apskatītos šīs jomas pasaules labākos paraugus. Mēs nebaidāmies pārņemt labāko pieredzi ‒ devāmies gan uz Ziemeļameriku, gan Japānu, gan Eiropu, paņēmām labāko, kas mums var noderēt, kā arī pielikām klāt savas idejas. Līdz ar to mēs ceram, ka arī pēc projekta nodošanas ekspluatācijā būsim ļoti moderns centrs, taču saprotam, ka šobrīd tehnoloģijas un iespējas attīstās ļoti straujā tempā ‒ tas, kas šodien ir ļoti moderns, rīt vairs ir tikai moderns, bet aizparīt jau tā ir vēsture.

Visbiežāk Ventspils Zinātnes un inovāciju centru, lai iezīmētu projekta jēgu, tiek pieminēts AHHAA centrs Igaunijā. Vai būsiet par to pārāki?

Šaubu nav! Turklāt ne tikai satura ziņā, bet visās jomās, sākot ar arhitektūru, infrastruktūru, integrāciju vidē un beidzot ar ekspozīcijām. Es teiktu, ka tie ir nesalīdzināmi lielumi.

FUNDAMENTS. Topošais Zinātnes un inovāciju centrs būs viena no trim Ventspils fundamentālajām vērtībām - Livonijas ordeņa pils, Mūzikas vidusskola ar koncertzāli "Latvija" un Zinātnes un inovāciju centrs, pārliecināts ir Aivars Lembergs



Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.