Liepājas Valsts tehnikuma piedāvājumu papildina četras jaunas programmas

Gaisa kuģu mehāniķu pirmā uzņemtā grupa pēc vidusskolas © Publicitātes foto

Profesijas izvēle ir viens no grūtākajiem uzdevumiem jaunietim pēc pamatskolas vai vidusskolas absolvēšanas. Liepājas Valsts tehnikums ir pierādījis, ka jauniešiem šeit tiek dota iespēja ne tikai kvalitatīvi apgūt vispārizglītojošo vidējās izglītības kursu, kas paver ceļu uz augstāko izglītību, bet arī ielikt kārtīgus pamatus profesionālajai izaugsmei.

Par aktualitātēm stāsta Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts.

Dalība starptautiskos profesionālās meistarības konkursos ir viens no veidiem, kā tehnikums iegūst starptautisku atpazīstamību un ir saskaņā ar tehnikuma investīciju un attīstības stratēģiju posmam līdz 2027. gadam, kurā esam ierakstījuši, ka 2027. gadā esam starptautiski pazīstama izglītības iestāde un kļūstam par izcilības jeb ekselences centru, stāsta Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts. / Publicitātes foto

Viens no profesionālo izglītības iestāžu vērtējuma veidiem ir audzēkņu rezultāti profesionālās meistarības konkursos “Skills Latvija”, “Euro Skills” un “World Skills”. Kā šajos konkursos sokas Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņiem?

Profesionālās meistarības konkurss “Skills Latvija” ir profesionālo vidējo izglītības iestāžu indikators, kas parāda attiecīgās izglītības iestādes jauniešu profesionālo varēšanu valsts mērogā. Kopš 2017. gada to organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Pirms tam ar līdzīgu saturu tika organizēts konkurss “Jaunais profesionālis”. Konkursā “Skills Latvija” tiek atlasīti potenciālie dalībnieki konkursiem “Euro Skills” un “World Skills”. Pēc vairāku gadu pārtraukuma konkurss “Skills Latvija” notika klātienē - tajā piedalījās vairāk nekā 130 dalībnieku no 32 profesionālās izglītības iestādēm. Jāsaka, ka Liepājas Valsts tehnikumam šajā konkursā bija vislielākā pārstāvniecība - 16 dalībnieku, kas startēja 12 disciplīnās. Konkursā ieguvām lielāko godalgoto vietu skaitu starp visām konkursā startējošajām izglītības iestādēm - ieguvām deviņas medaļas, no kurām piecas ir zelta, trīs sudraba un viena bronzas. Mēs uzskatām, ka rezultāti ir izcili un visu laiku labākie, kādi jebkad mūsu tehnikumam ir bijuši.

Zelta medaļas ieguvām disciplīnās sausā būve, elektriskās instalācijas, restorānu serviss, flīzēšana un mehatronika - visu zelta medaļu ieguvēji ir 3. kursu audzēkņi.

Ar ko jūs skaidrojat, ka tieši šogad, kad divi gadi pavadīti pandēmijas ēnā, Liepājas Valsts tehnikums tik ļoti labi ir startējis šajā konkursā?

Varētu domāt, ka divi iepriekšējie gadi ir iesituši pamatīgu robu profesionālajā apmācībā un praktisko iemaņu apgūšanā. Redzam, ka tas tā nav. Es uzskatu, ka, no vienas puses, panākumu atslēga ir jauniešu vēlme apgūt izvēlēto profesiju augstā līmenī, bet, no otras puses, panākumi ir saistīti ar pedagogu ieinteresētību savā darbā. Tas ir pierādījums, ka mūsu pedagogi prot ieinteresēt jauniešus, prot motivēt darboties un pierādīt savas spējas. Protams, liela loma ir izglītības iestādes spējai nodrošināt apstākļus, lai jaunieši kopā ar pedagogiem varētu kvalitatīvi sagatavoties konkursam. Tas nenozīmē, ka, gatavojoties konkursam, pedagogs visus spēkus velta tikai un vienīgi izvēlētajam konkursa dalībniekam, gluži pretēji, redzam, ka, strādājot ar labākajiem un dodot viņiem papildu uzdevumus, arī pārējie jaunieši “pavelkas līdzi”, jo ierauga visus jauninājumus un inovācijas konkrētajā nozarē. Līdz ar to arī pārējie iegūst padziļinātas zināšanas.

Tehnikuma izglītojamie, kuri piedalījās “Skills Latvija” konkursā. / Publicitātes foto

Vai gatavošanās konkursam norit nozares uzņēmumos vai skolas laboratorijās un darbnīcās?

Abējādi! Specifiskākās iemaņas audzēkņi apgūst mūsu darbnīcās un laboratorijās, jo nebūt ne visos nozares uzņēmumos tiek izmantotas tik augsta līmeņa tehnoloģijas kā mūsu skolā un ne visi uzņēmumi ļautu aizņemt iekārtas un laiku, lai konkursa dalībnieka varētu apgūt visus knifus un darba specifiku, kas pārsniedz profesionālās izglītības programmu. Protams, darba vidē iegūta profesionālā izglītība ir neatņemama sastāvdaļa, taču profesionālās meistarības konkurss ir kas vairāk - es teiktu, ka tas ir kā ķirsis uz tortes.

Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi ir ieguvuši piecas zelta medaļas - vai tas nozīmē, ka pieci šīs skolas audzēkņi dosies uz “Euro Skills”?

To gan mēs nevaram apgalvot, jo iegūta pirmā vieta konkursā nav garantēta biļete uz Eiropas mēroga konkursu, bet gan tikai iespēja - dalībniekus Eiropas, tāpat kā pasaules “Skills” konkursam izvēlas VIAA. Katrā gadījumā mūsu audzēkņu kandidatūras tiks izskatītas. Parasti dalībai nākamā līmeņa konkursā tiek gatavoti vairāki godalgoto vietu ieguvēji, jo dzīvē visādi var gadīties. Ir vēl kāds aspekts, kāpēc jaunieši nebrauc uz augstākā līmeņa konkursiem - daudzi no viņiem jau mācību laikā strādā, tāpēc nespēj veltīt tik daudz laika, lai pilnvērtīgi gatavotos konkursiem. Gatavošanās konkursam nozīmē dzīvot Rīgā un strādāt jomas ekspertu uzraudzībā. Piebildīšu, ka arī mūsu skolas pasniedzēji ir augstas raudzes eksperti un ir sagatavojuši jauniešus dalībai “Euro Skills” konkursam transporta un loģistikas jomā.

Mūs audzēkņi gatavojas 2024. gada Eiropas mēroga konkursam, jo 2023. gada konkursam komanda jau ir sakomplektēta. Paskaidrošu, ka piedalīties “Europe” un “World” konkursos var ne tikai skolu audzēkņi, bet jaunie profesionāļi līdz 25 gadu vecumam.

Vai līdz šim augstākā līmeņa konkursos ir piedalījies kāds Liepājas Valsts tehnikuma audzēknis?

Jā, “Euro Skills” piedalījās divi mūsu audzēkņi - abi datortīklu tehniķu specialitātē. Viens no viņiem ir izvēlēts kā pretendents konkursam “World Skills”. Domājam, ka pēc šī gada Latvijas mēroga konkursa 2024. gada “Euro Skills” konkursā varētu piedalīties jaunie speciālisti no programmām “Sausā būve” un “Restorānu serviss”.

Vai bez “Skills Latvija” notiek arī citi profesionālās meistarības konkursi?

Profesionālās meistarības konkursus organizē profesionālās izglītības iestādes tajās jomās, kurās konkrētā izglītības iestāde ir noteikta kā metodiskais centrs. Liepājas Valsts tehnikumam ir deleģēta metodiskā vadība trīs jomās - enerģētika, transports un loģistika, kā arī komerczinībās, tāpēc iepriekšminētajās jomās organizējam profesionālās meistarības konkursus atbilstošajās specialitātēs, kas nav “Skills Latvija”, bet mazākas nozīmes konkursi.

Vai dalība starptautiskos profesionālās meistarības konkursos ir viens no veidiem, kā tehnikums iegūst starptautisku atpazīstamību?

Jā, tas ir viens no veidiem un ir saskaņā ar tehnikuma investīciju un attīstības stratēģiju posmam līdz 2027. gadam, kurā esam ierakstījuši, ka 2027. gadā esam starptautiski pazīstama izglītības iestāde un kļūstam par izcilības jeb ekselences centru.

Lai iegūtu starptautisku atpazīstamību un kļūtu par izcilības centru, liela loma ir arī dalībai dažādos starptautiskos projektos, tostarp “Erasmus +” un “Interreg”. Šobrīd visos projektos norit ļoti aktīva darbība, jo līdz ar pandēmiju daudzas lietas ir aizkavējušās - tagad tās ir jāsasteidz. Gandrīz katru nedēļu mūsu delegācijas ir kādā ārvalstu braucienā - nupat no Austrijas atgriezās mūs pasniedzēju komanda, pirms tam kopā ar audzēkņiem bijām Itālijā, pirms nedēļas jaunieši un pasniedzējs atgriezās no Ziemeļmaķedonijas. Maijā audzēkņi un pasniedzēji dosies uz Turciju un Portugāli. Tas apliecina, ka esam ļoti aktīvi un droši ejam uz izvirzītajiem mērķiem.

Tehnikuma delegācija ar izglītojamiem Ziemeļmaķedonijā / Publicitātes foto

Vai starptautiska atpazīstamība tehnikumam var piesaistīt audzēkņus arī no ārvalstīm?

Jā, mēs par to esam domājuši. Tāpat domājam par kopīgu profesionālās izglītības programmu izstrādi ar ārvalstu profesionālās izglītības skolām. Piemēram, Vācijas sadraudzības pilsētas Darmštates profesionālās izglītības iestāde “Heinrich-Emanuel-Merck-Schule” specializējas IT un enerģētikas jomā - šajā sadarbībā saredzam labas perspektīvas. Starptautiskā sadarbība paver ceļu ne tikai jauniešiem, bet arī pasniedzējiem.

Vai Liepājas Valsts tehnikums ir gatavs uzņemt arī Ukrainas jauniešus?

Šobrīd tehnikumā mācās viens ukraiņu jaunietis. Ukrainā viņš mācījās 2. kursā, bet pēc pārrunām un izzinot viņa iepriekš apgūto, mēs sapratām, ka lietderīgāk viņam mācības Latvijā sākt pirmajā kursā. Neskatoties uz to, ka jaunietis nepārzina latviešu valodu, viņa vidējais vērtējums ir 8,8 balles, kas ir ļoti augsta atzīme. Viņš ir ļoti motivēts, un mēs par viņu priecājamies - viņš ir uzsācis arī latviešu valodas apguvi. Vēl viens Ukrainas jaunietis, kurš dzimtenē mācās koledžas līmenī, turpina izglītību apgūt attālināti, bet praktisko darbus veic mūsu laboratorijās.

Mēs esam gatavi arī lielākam ukraiņu pieplūdumam, tostarp ne tikai mācību jomā, bet arī piedāvājot ģimenēm mājvietu tehnikuma dienesta viesnīcā.

Ko jaunu vai īpašu Liepājas Valsts tehnikums jauniešiem piedāvā nākamajam mācību gadam?

Nākamajā gadā plānots uzņemt 455 jauniešus 17 grupās. Sešpadsmit no tām plānotas jauniešiem pēc 9. klases, bet viena grupa jauniešiem ar vidusskolas diplomu. Jauniešiem ar vidējo izglītību piedāvājam apgūt divas dažādas kvalifikācijas: gaisa kuģu mehāniķis un programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs. Gaisa kuģu mehāniķu sagatavošana cilvēkiem ar vidējo izglītību jau ir īstenota iepriekšējos gados - redzam, ka projekts ir bijis veiksmīgs - visiem ir darbs. Gandrīz visi, kuri ir apguvuši šo profesiju, ir atraduši darbu “airBaltic”, un uzņēmums pieprasa vēl vairāk šādu speciālistu, tāpēc tagad turpinām iesākto programmu - līdz ar to šajā specialitātē tagad mācās jaunieši gan ar pamatskolas, gan vidusskolas izglītību.

Darba galdu iestatītāja specialitāte Liepājas darba tirgū ir ļoti pieprasīta, bet līdz šim nav izdevies nokomplektēt grupu ar jauniešiem pēc pamatskolas. Tāpēc tagad šo profesiju piedāvāsim apgūt jauniešiem ar vidējo izglītību.

Līdztekus visām līdz šim īstenotajām mācību programmām nākamajam mācību gadam jauniešiem pēc 9. klases piedāvājam četras jaunas programmas: agrārā sektora komercdarbinieks, atjaunojamās enerģētikas tehniķis, koka izstrādājumu ražošanas tehniķis un sausās būves tehniķis.

Visas jaunās programmas ir šodienas tautsaimniecībai ļoti aktuālas, tāpēc ceram, ka tās piesaistīs lielu interesentu skaitu. Agrārā sektora komercdarbinieks ir vajadzīga specialitāte, it īpaši tādēļ, ka Dienvidkurzemē ir daudz spēcīgu zemnieku saimniecību, kam nepieciešami labi izglītoti cilvēki ar pamatīgām komerczināšanām. Tāpat industrija pieprasa atjaunojamās enerģētikas tehniķus, jo atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā mūsu valstī zināmā mērā vēl ir jaunums, un speciālisti šai jomai līdz šim netika sagatavoti. Savukārt koka izstrādājumu ražošanas tehniķa specialitāte savā būtībā ir galdnieks, kurš prot strādāt ar programmējamām iekārtām. Sausās būves tehniķi jeb iekšdarbu meistari ir viena no pieprasītākajām specialitātēm darba tirgū, tāpēc mēs ļoti ceram, ka spēsim jauniešus pārliecināt par šīs profesijas priekšrocībām un uzņemsim pilnu grupu.

Mūsu tehnikums vienmēr ir gatavs pielāgoties darba tirgum un sniegt tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.