Banku augstskolas absolventi – vieni no vislabāk apmaksātajiem darbiniekiem

© Publicitātes foto

Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.

Vairāk par Banku augstskolu “Neatkarīgā” vaicā augstskolas rektorei, profesorei Līgai Peiseniecei.

Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece ir gandarīta, ka viņas vadītā augstskola sagatavo tik augsta līmeņa speciālistus, ka viņi spēj strauji attīstīt savas karjeras un saņemt ļoti labu atalgojumu / Publicitātes foto / Publicitātes foto

Šobrīd Banku augstskolas piedāvājums vairs neaprobežojas tikai ar finansistu sagatavošanu banku vajadzībām, bet piedāvā apgūt arī biznesa nozares specialitātes. Kā ir mainījusies augstskola?

Šogad augstskolā studē ap 1000 studentu, bet kopumā mūsu skolu 30 gadu laikā ir absolvējuši vairāk nekā 12 000 finanšu un biznesa jomas speciālistu. Kopš augstskolas dibināšanas ir aizritējis dinamisks attīstības laiks. Šobrīd piedāvājam jau 12 studiju programmas, kas ir nozīmīgas finanšu industrijas nozares uzņēmumiem, valsts pārvaldei un privātā kapitāla uzņēmumiem. Mūsu absolventus var sastapt teju visās bankās un valsts institūcijās.

Vai var teikt, ka augstskolai ir nozīmīga loma kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstībā?

Viennozīmīgi! Lielākā daļa mūsu absolventu izvēlas strādāt Latvijā un ieņem labi apmaksātas amata vietas. Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus veic pētījumus par augstskolu absolventu nodarbinātību un darba apmaksas līmeni - Banku augstskola ir otrajā vietā gan nodarbinātības, gan atalgojuma ziņā. Jau uzsākot studijas, jaunie cilvēki zina, ka pēc augstskolas beigšanas viņi iegūs labi atalgotu darbu. Var teikt, ka vecāki savus līdzekļus iegulda savos bērnos, jo zina, ka ieguldījums atmaksāsies un jau pēc dažiem gadiem bērni būs labi atalgoti darbinieki, kas varēs ne tikai paši labi iztikt, bet arī atbalstīt vecākus.

Līdzīgas studiju programmas piedāvā arī citas Latvijas augstskolas. Kāpēc tomēr izvēle tiek izdarīta par labu Banku augstskolai, kur mācības ir par maksu?

Šo jautājumu uzdodu arī pirmā kursa studentiem. Lielākoties izvēle ir izdarīta saistībā ar kāda drauga, brāļa, māsas vai cita zināma cilvēka studiju un tālākās karjeras pozitīvo pieredzi. Piebildīšu, ka katrā studiju programmā ir divas trīs budžeta vietas, bet, lai iegūtu tiesības mācīties budžetā, atzīmēm atestātā jābūt ļoti augstām, jo konkurss ir ļoti spēcīgs. Vērtēti tiek centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā, kas, mūsuprāt, ir visobjektīvākais rādītājs. Noteicošā ir atzīme matemātikā. Redzam, ka budžeta vietas aizpilda reflektanti, kuri centralizētajos eksāmenos ir saņēmuši arī 10 balles.

Tie, kas izvēlas studēt Banku augstskolā, pirms tam visu ir rūpīgi izdomājuši, izpētījuši, izrēķinājuši - te nav garāmgājēju un nejaušu ienācēju, tāpēc arī atbirums ir ļoti mazs. Esam novērojuši, ka visbiežāk jau pirmajā kursā studijas pamet tie jaunieši, kuriem augstskolu ir izvēlējušies vecāki, nevis viņi paši. Ja Banku augstskola ir pašu jauniešu izvēle, tad studiju procesam viņi pieiet ļoti atbildīgi.

Publicitātes foto

Mūsdienīga izglītība vairs nav iedomājama bez prakses reālā darba vidē. Vai studentiem ir viegli atrast prakses vietu?

Jau otrajā kursā prakse ir obligāta studiju sastāvdaļa. Esam novērojuši, ka jau pēc pirmās prakses studenti tiek aicināti pastāvīgā darbā, tāpēc esam izveidojuši arī vakara grupas, kurās studijas var turpināt strādājošie studenti. Rēķinoties ar to, ka mūsu studenti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, vairākas studiju programmas jau sākotnēji paredz, ka pirmos divus gadus mācības norit pa dienu, bet otrus divus gadus vakaros. Nesaku, ka studentiem strādāt un mācīties ir viegli, taču viņiem visiem ir ļoti liela motivācija. Sastopos ar studentiem, kuri savā darbavietā ir apguvuši tādas prasmes, ko augstskolas programma vēl nav mācījusi.

Ne visi jaunieši pēc vidusskolas precīzi zina, kādā jomā veidot savu karjeru. Vai ir kāds unikāls padoms?

Tiešām ne visi jaunieši zina, kas īsti viņi vēlas kļūt. Mēs esam izstrādājuši studiju programmu “Biznesa procesu vadība”, kas piedāvā specialitāti izvēlēties tikai otrā kursa beigās. Pirmos trīs gadus visi mācās pamatkursus, bet ceturtajā specializējas kādā no jomām - personāla vadība, mārketinga speciālists vai biznesa vadība.

Kura ir vispopulārākā studiju programma?

Vispopulārākā ir programma “Starptautiskās finanses”. Tajā Banku augstskola sadarbojas ar Šveices biznesa skolu (SBS) un absolventi saņem divus diplomus. Studijas ir angļu valodā, jo piesaistīti ir arī pasniedzēji no Šveices biznesa skolas. Studiju laikā studenti iegūst arī starptautisko pieredzi, jo programma paredz, ka vismaz vienu semestri studenti mācās kādā no ārvalstu partneraugstskolām. Pabeidzot studijas, absolventi iegūst profesionālā bakalaura grādu finansēs un Šveices biznesa skolas profesionālā bakalaura grādu biznesa vadīšanā ar specializāciju starptautiskajā vadībā.

Kāpēc sešas programmas tiek īstenotas ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā?

Jau pirms daudziem gadiem, labi izprotot Latvijas augstākās izglītības stratēģiju, kas paredz, ka nepieciešams arī augstākās izglītības eksports - jārada sistēma, kuras ietvaros Latvijas augstskolās būtu ieinteresēti studēt arī ārvalstnieki, arī Banku augstskola izveidoja atbilstošas programmas. Šajās programmās studē gan ārvalstnieki, gan Latvijas jaunieši - ieguvēji ir arī vietējie studenti, jo tiek veidoti kontakti starptautiskajā vidē, iepazīta citu tautu kultūra. Ļoti svarīgi, ka, studējot angļu valodā, studenti apgūst nozarei specifisko terminoloģiju un valodas nianses, ko lieto finansisti un biznesa pārstāvji visā pasaulē.

Piebildīšu, ka jau pirmajā studiju gadā jaunieši apgūst biznesa angļu valodas kursu, kas ļauj turpināt studijas labā līmenī.

Cik bieži tiek pārskatītas studiju programmas?

Pasaule mainās, un katru gadu arī finanšu un biznesa jomās ienāk jaunas pieejas un tehnoloģijas, tāpēc Banku augstskola ik gadu pārskata programmas, lai tās atbilstu industriju aktualitātēm. Katru gadu organizējam karjeras dienas, kurās uzstājas turpat 30 uzņēmumu vai potenciālo darba devēju. Katrs lektors izstāsta par prakses vietu pieejamību un izsaka savas vēlmes - kādi speciālisti ir nepieciešami darba tirgū, kādus studiju kursus ieviest esošajās programmās. Piemēram, šobrīd ļoti nepieciešami ir speciālisti, kas pārzina sankcijas, lai uzņēmumi zinātu, kā rīkoties, ja sadarbības partneris ir sankcionēto uzņēmumu sarakstā. Pirms neilga laika aktuāla bija speciālistu pieejamība, kuri zina visu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu - tas bija saistīts ar banku nozares attīrīšanās procesu. Savukārt Covid-19 pandēmijas laikā pieauga pieprasījums pēc augsta līmeņa digitālajām prasmēm. Dzirdot par šīm aktualitātēm, mēs nekavējoties veicam izmaiņas programmās. Mums kā mazai augstskolai ir liela priekšrocība - izmaiņas programmā mēs varam ieviest jau nākamajā studiju gadā.

Banku augstskola sadarbojas ar Šveices biznesa skolu, bet kā ir ar Latvijas augstskolām - vai ar kādu no tām īstenojat sadarbību?

Kopā ar RTU esam izstrādājuši programmu “Finanšu pārvaldības informatīvās sistēmas”. Būtībā tas ir programmētājs ar finansista izglītību - daļa studiju norit RTU, daļa Banku augstskolā, un diplomā ir gan mūsu, gan RTU logo. Šogad būs pirmais šīs programmas izlaidums. Jāatzīst, ka šī programma vēl ir izaugsmes stadijā, jo ne visi izprot šīs programmas unikalitāti - IT un finanšu jomas sinerģiju, kas mūsdienīgam finansistam ir ikdienas nepieciešamība.

Vai visas studiju programmas ir orientētas uz vidusskolu absolventu auditoriju?

Nē, esam izstrādājuši divas studiju programmas, kas paredzētas tiem, kuriem ir praktiskās zināšanas kādā jomā, bet nav atbilstoša augstākās izglītības apliecinājuma konkrētajā jomā. Viena no tām ir “Grāmatvedība un finanses”, kas piemērota cilvēkiem, kuriem jau ir cita profesionālā izglītība, bet darba devējs pieprasa amatam atbilstošu izglītību. Piemēram, skolotājs, kurš strādā par grāmatvedi, Banku augstskolā trīs gadu laikā, mācoties divas sestdienas mēnesī, var iegūt 1. līmeņa augstāko izglītību atbilstošajā specialitātē.

Arī bakalaura programmu “Finanses” piedāvājam apgūt trīs dažādos variantos - dienas nodaļā, vakara nodaļā un sestdienās. Līdz ar to šī programma ir piemērota arī strādājošajiem, piemēram, uzņēmējiem.

Mūsdienās izglītošanās reti kad beidzas ar bakalaura diplomu. Kāds ir turpmākais iespējamais izglītošanās ceļš?

Kopumā Banku augstskola piedāvā apgūt sešas maģistru programmas, tostarp arī sadarbībā ar jau pieminēto Šveices biznesa skolu jau 15 gadus ir atvērta programma “Starptautiskās finanses un banku darbība”, kas piedāvā iegūt profesionālā maģistra grādu finansēs un profesionālā maģistra grādu uzņēmējdarbības vadīšanā. Redzam, ka šīs programmas absolventi ir veiksmīgi lielu uzņēmumu vadītāji vai ieņem atbildīgus amatus valsts institūcijās.

Mēs vēlamies, lai cilvēka turpmākais izglītības ceļš neved tikai pa šauru specialitātes taku, bet piedāvājam izvēles iespējas. Piemēram, ja cilvēks ir pabeidzis finansistus, tad maģistrantūru var izvēlēties vai nu kā finansists, vai kā uzņēmējdarbības speciālists. Programmas ir veidotas tā, lai cilvēki paši var sakombinēt sev nepieciešamo turpmākās izglītības ceļu, neatkārtojot jau bakalaura studiju laikā iegūtās zināšanas, bet gan tās papildinot ar jaunām lietām un iegūstot papildu kvalifikācijas.

Mūsdienās finanses un bizness saistās arī ar kiberdrošību. Kāds šajā jomā ir Banku augstskolas piedāvājums?

Pirms sešiem gadiem izveidojām maģistru programmu “Kiberdrošības pārvaldība”, kuras saturā integrētas gan informācijas drošības vadītājam, gan kiberdrošības pārvaldībai nepieciešamās kompetences. Pēc maģistra kursa beigšanas tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadībā ar kvalifikāciju “Informācijas drošības vadītājs”. Studijas tiek īstenotas angļu valodā, jo sapratām, ka visvairāk aktuālās informācijas par šo tēmu ir angliski, un tieši aktualitātes ir svarīgas mūsdienīgā izglītībā, tāpēc izvēlējāmies palikt pie angļu valodas. Vidēji gadā šajā programmā iestājas 15 līdz 20 cilvēku. Visbiežāk šo programmu izvēlas tie, kuru karjera kaut kādā mērā ir saistīta ar drošības jautājumiem, tostarp NBS pārstāvji, juristi, IT jomas speciālisti. Ļoti pozitīvi, ka šajā programmā studē cilvēki ar dažādām pieredzēm, kas labi papildina studiju programmu. Piebildīšu, ka šajā programmā kā pasniedzēji iesaistās nozares pārstāvji - līdz ar to šī programma ļauj padziļināti apgūt nepieciešamās kompetences tiešā saistībā ar ikdienas notikumiem. Šī ir ļoti perspektīva maģistru studiju programma, ko plānojam piedāvāt arī citām augstskolām.

Mūsdienīgs cilvēks ir daudzpusīgs cilvēks - kā jaunajam cilvēkam sniegt ne tikai zināšanas izvēlētajā jomā, bet iedot arī dzīves pieredzi un iespēju paskatīties uz lietām no citas puses?

Mūsu augstskola piedāvā ne tikai zināšanas, bet arī pieredzes, kas bagātina jaunā cilvēka teorētisko un praktisko zināšanu bāzi dažādās jomās, attīsta cilvēka pilsoniskās prasmes un individuālo izaugsmi. Visiem studentiem ir pieejama “Erasmus +” programma kas nozīmē, ka katrs students vismaz vienu semestri var mācīties ārvalstīs. Papildus tam piedāvājam īsās mobilitātes, piemēram, aizbraukt uz nedēļu uz kādu no sadarbības augstskolām, piedalīties kādā pasākumā vai konkursā. Kovida laikā sākām aktīvi piedalīties dažādos starptautiskajos hakatonos, kas norit 24 stundas, un tajos piedalās 10 dažādu pasaules augstskolu studenti. Mēs ļoti atbalstām studentu pilsoniskās aktivitātes, tostarp studentu pašpārvaldi, kas mūsu augstskolā strādā ļoti aktīvi. Mēs vēlamies, lai jaunie cilvēki ar katru pieredzi kļūst par daudzpusīgākiem un izglītotiem sabiedrības pārstāvjiem.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.