Baltijā lielākais Fizikas festivāls rada intrigu par skolēnu zināšanu konkurētspējas līmeni 

© Dmitrijs Suļžics/F64

Baltijā lielākajā fizikas festivālā , ļoti spēcīgā konkurencē tiks noteikta erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" uzvarētāju komanda. Tā dosies uz Eiropas kodolpētniecības centru "CERN" Šveicē.

Sestdien, 13.aprīlī Rīgā, "ATTA" centrā, Krasta ielā 60 notiks erudīcijas konkursa 8. un 9.klašu skolēniem "FIZMIX Eksperiments" pusfināls un fināls, kā arī ceturtais Latvijas Fizikas festivāls. "FIZMIX Eksperiments" ir iniciatīva, kuru jau 29 gadus pēc kārtas īsteno AS ''Latvenergo". To atzinīgi novērtē arī nozaru ministri un pauž cerību, ka valsts kapitālsabiedrības "Latvenergo" piemēram iniciēt šādus zinību krāšanas un slīpēšanas festivālus sekos arī citas uzņēmējsabiedrības.

Konkursā "FIZMIX Eksperiments" ik gadu piedalās vairāk nekā 200 komandas no visas Latvijas. Vienas komandas sastāvā ir pieci skolēni un viens skolotājs konsultants. Komandu klasificēšana un sacensība notiek pēc plānošanas reģionu teritorijām.

Konkurss notiek vairākās kārtās. Neklātienē notiek reģistrācija un atlase portālā FIZMIX.lv, komandas risina ekspertu sagatavotus dažādas grūtības pakāpes uzdevumus un eksperimentus. Klātiene "ATTA" centrā notiks pusfināls un fināls.

Pusfinālā tiekas 10 erudītākās komandas no katra Latvijas reģiona un Rīgas, kopā pulcējot 60 komandas - 300 skolēnus un 60 skolotājus. Finālā iekļūst katra reģiona un Rīgas viena zinošākā komanda un cīnās par uzvaru. Pasākumu atklās ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Šogad konkursā skolēni tiks mudināti domāt par nākotnes enerģiju, aicinot ikvienu aizdomāties par to, ka mūsu nākotnes dzīves kvalitāte ir mūsu pašu rokās, aicinot palūkoties uz konkursu kā iespēju iegūt zināšanas, kas noderēs nākotnes profesijas izvēlē.

Savukārt Latvijas Fizikas festivāls ir publisks pasākums ar tematiskām, izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm STEM jomā dažādām mērķauditorijām. Fizikas festivāls šogad tiek rīkots ceturto reizi.

Fizikas festivālu aicināti apmeklēt ne tikai komandu dalībnieki un viņu atbalstītāji, bet jebkurš interesents - ģimenes ar bērniem, jaunieši, fizikas interesenti un visi citi, kurus aizrauj nākotnes enerģijas tēmas.

Fizikas festivāls šogad apmeklētājus priecēs ar zinātniski izklaidējošu bezmaksas izklaides programmu, kas aizraus gan lielus, gan mazus apmeklētājus - izziņas pieturas, piemēram, saules, vēja un tumšās matērijas, kurās būs iespējams iepazīt dažādu dabas elementu enerģijas ieguves potenciālu, piedalīties aizraujošos eksperimentos, aprunāties ar zinātniekiem un prātniekiem, kā arī noslēgumā baudīt grupas "Astro''n'' out" koncertu. Tāpat festivāla laikā notiks skolotāju meistarklase, eksakto zinātņu ekspertu diskusija u.c. aktivitātes.

Konkurss var būt sākums veiksmīgai karjerai

Uz zināšanu kāršanu to slīpēšanu un konkurētspējas paaugstināšanu vērstas norises kādam ir jāizplāno un jāīsteno. Šajā gadījumā tā ir valsts kapitālsabiedrība ""Latvenergo"". "Ilgtspēja un erudīcija ir saistītie trauki. Jaunieši, kas ir izglītoti, zinātkāri un erudīti, jau tagad dabiski aug ar ilgtspējīgu nākotnes skatījumu. Tā ir mūsu valsts attīstības un izaugsmes lielā iespēja, kas ir jāveicina, labākajā veidā jāizmanto un mums jāļauj viņiem sevi pierādīt.

AS "Latvenergo", enerģētikas ilgtspējas līderis Baltijas valstīs, izglītības nozīmi vienmēr uzsvēris un veicinājis - Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un drošībai ir vajadzīgi jauni prāti un jauni talanti, lai veidotu jaunu enerģētiku, jaunas atjaunīgās enerģijas ražotnes - vēja, saules, ūdeņraža.

Jau drīzumā Latvijā sāksies jaudīgu vēja un saules projektu izbūve, kam nepieciešami speciālisti, tādēļ, sacenšoties "FIZMIX Eksperimenta" konkursā, ir pirmā iespēja parādīt sevi nākotnes enerģijai! Veiksmi jauniešiem un - varbūt pēc kāda laika tiksimies jau kā kolēģi!" uzsver AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Kad es vēl mācījos pamatskolā, mums šādu iespēju, kā tagad, nebija, un mēs ar draugiem veicām savus fizikas un ķīmijas eksperimentus, kādus gan šodien no drošības viedokļa es nedrīkstētu ieteikt. Taču eksperimenti ir tie, kas rada interesi, un tādēļ tie ir ļoti svarīgi. Mana interese par fiziku saglabājās, tādēļ izvēle bija loģiska - studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, vēlāk zinātņu doktora grāds. Tā es atradu to ceļu dzīvē, kas mani interesēja.

Mana pieredze liecina, ka vislielāko gandarījumu var gūt tad, kad, izmantojot savas zināšanas, tu spēj sasniegt biznesā rezultātu, un tu redzi, ka cilvēki to novērtē. Taču ceļš uz to sākās tieši tāpat - ar eksperimentiem pamatskolā. Tādēļ paldies skolotājiem, kuri neatlaidīgi virzījuši skolēnus izzināt, eksperimentēt un izprast fizikas likumus!" par savu karjeru stāsta un skolotājiem pateicas M. Čakste.

Izglītoti jaunieši - pīlārs Latvijas ekonomikai

Pašreizējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis šādus uz jauniešu zināšanu konkurētspējas paaugstināšanu vērstus pasākumus īpaši atbalsta. Viņš uzsver: "STEM zinībās izglītoti jaunieši ir viens no būtiskiem pīlāriem inovatīvai un globāli konkurētspējīgai Latvijas nākotnes ekonomikai. Tādēļ man ir patiess prieks redzēt, ka konkurss "FIZMIX Eksperiments" ir izpelnījies tik lielu skolēnu interesi - šogad tajā piedalījās 1080 skolēni 216 komandās no 145 skolas! Tas liek domāt, ka radošu, inovatīvi domājošu jauniešu, kurus turklāt aizrauj eksaktās zinātnes, Latvijā netrūkst, pretēji dažkārt izplatītiem mītiem.

Ļoti svarīgi, ka savus nākotnes talantus ar šāda konkursa palīdzību mēģina audzināt valsts AS ''Latvenergo", kuras piemēram es aicinātu sekot arī citas valsts kapitālsabiedrības".

Enerģētikas nozarē darba netrūks

Arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž gandarījumu par zinātkāriem un erudītiem jauniešiem, kā arī saka paldies "Latvenergo" par iniciatīvu jau vairāku gadu garumā, organizējot Latvijas Fizikas festivālu.

"Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un drošībai ir vajadzīgi jauni prāti un jauni talanti, jo kopā mēs veidojam enerģētikas rītdienu. Tās ir milzīgas iespējas gan jauniešiem, gan enerģētikas nozarei. Līdz ar "zaļo vienošanos", tirgū ienāks jaunākās tehnoloģijas, dažādi atjaunīgie energoresursi - ūdeņradis, biometāns u.c. Pieprasījums kā Latvijā, tā pasaulē pēc enerģētikas nozares ekspertiem augs.

Ļoti svarīgi sākt STEM zinību (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika) apguvi jau no mazotnes, ieliekot stingrus pamatus. Turklāt pēc iespējas svarīgāk ir demonstrēt šīs zināšanas praktiskajā dzīvē - izdarīt visu iespējamo, lai zināšanu apguve kļūtu aizraujoša.

Vēlos uzteikt mūsu nozares uzņēmumus, it īpaši elektroenerģētikā, kuri skolēniem un bērniem no mazotnes kopīgi liek zināšanu pamatus enerģētikā. Ja ielūkojamies augsta līmeņa elektroenerģētikas speciālistu biogrāfijās, ir iespējams manīt, ka relatīvi augsts vadošu darbinieku skaits nāk no Aizkraukles. Aizkrauklē izvietotā ražotne Pļaviņu HES allaž jau desmitgadēm, mērķtiecīgi ir bijusi pieejama jauniešiem un bērniem no bērnudārza vecuma, spējot aizraut jauniešus pat vairākās paaudzēs, " atzīst K. Melnis.

"Fizika un matemātika kļūst būtiski vieglāka, ja tai ir redzams taustāms un aizraujošs pielietojums. Kopumā raugoties uz darba tirgu esošo pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem enerģētikas nozarē, pieprasījums ir augsts, kam seko arī konkurētspējīgs atalgojums.

Joprojām vairāku desmitu gadu laikā enerģētikas nozare saskaras ar izaicinājumiem augstu kvalificētu speciālistu piesaistei. Citiem vārdiem sakot - enerģētiķiem darba netrūkst!

Būtiskākās grūtības sagādā tieši skolēnu un studējošo sagatavotība tieši STEM zinības, ar ko saskaras gan tehnikumi, gan universitātes. Vienlaikus atzinīgi gribu uzteikt tehnikumus. Atsauksmes no augstskolām norāda uz to, ka studējošie, kuri augstskolās nonāk no tehnikumiem, lielākoties kļūst par praktiķiem, lai gan nereti viņi retāk realizē sevi pētniecības vai citās teorētiskākās darba jomās.

Vienlīdz būtiski, ka tehnikumi spēj uzrunāt topošos speciālistus arī reģionos. Par laimi, varam teikt, ka nozares izglītība neaptver tikai Rīgu un tās apkaimi. Turklāt, attīstoties zaļām enerģētikas tehnoloģijām, nozarē darba daudzveidība aizvien vairāk palielināsies. Darbs enerģētikas nozarē pakāpeniski kļūst daudzveidīgāks, interesantāks un aizraujošāks, un var novērot, ka nozares izglītības institūcijas sekmīgi šīm procesam pielāgojas," norāda klimata un enerģētikas ministrs.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.