Ko raujas studēt Latvijas jaunieši? Iezīmējas jaunas tendences

© Dmitrijs Suļžics/MN

Noslēdzoties pieteikumu pieņemšanai 2024./2025. studiju gadam Latvijas augstskolās, vislielākais studētgribētāju pieteikumu skaits – 21 912 – saņemts Latvijas Universitātē (LU). Otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 11 389 pieteikumiem. Savukārt TOP 3 noslēdz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ar 3211 saņemtiem pieteikumiem (kopumā šogad saņemti 10 442 reflektantu iesniegumi).

No LBTU daudz neatpaliek arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Šogad RSU vasaras uzņemšanā kopumā saņemti 10 094 pieteikumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pērn un ir augstākais rādītājs RSU vēsturē, informē augstskolas mājaslapa.

Ar katru gadu pieaug interese par studijām RSU

RSU šogad jaunos studentus uzņem vairāk nekā 50 studiju programmās sociālajās zinātnēs, medicīnā un veselības aprūpē. Uzņemšana turpinās gan RSU maģistrantūrā, gan doktorantūrā. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 9. augustam.

Dati liecina, ka topošo studentu interese par studijām RSU gadu no gada tikai pieaug: 2023. gadā tika saņemti 8899 pieteikumi, 2022. gadā - 7973, bet 2021. gadā - 7800 pieteikumu.

Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad visvairāk studētgribētāju ir programmā "Medicīna", kur saņemts 1591 pieteikums (pērn 1400). Tas ir augstākais rādītājs programmas pastāvēšanas laikā. Liela interese topošajiem studentiem ir arī par programmām "Vecmāte" (15,1 pieteikums uz vienu vietu), "Uzturs" (11,3 pieteikumi uz vienu vietu), "Ortozēšana, protezēšana" (10,6 pieteikumi uz vienu vietu), "Farmācija" (9,4 pieteikumi uz vienu vietu), kā arī "Ergoterapija" un "Fizioterapija", attiecīgi ar 8,7 un 7,2 pieteikumiem uz vienu vietu.

Topošie studenti novērtējuši arī RSU sociālo zinātņu programmas. Sociālo zinātņu fakultāte līdz šim brīdim saņēmusi 3214 pieteikumu - 2884 bakalaura studijām, 330 - maģistra.

Gadu no gada vērojams pieaugums studiju programmai "Psiholoģija", kur pieteikumu skaits palielinājies par 17 %, sasniedzot 801 pieteikumu. Tāpat nezūdoša interese saglabājas par programmām "Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas", "Starptautiskais bizness un ilgtspējīga ekonomika", "Sabiedriskās attiecības", "Žurnālistika" un "Starptautiskais mārketings un reklāma".

Savukārt RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) līdz 23. jūlijam bija saņemti 406 pieteikumi. Šeit lielākā interese ir par programmām "Sporta zinātne" (162 pieteikumi) un "Fizioterapija" (111 pieteikumu).

LU šogad teju par 2000 pieaudzis pieteikumu skaits

Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais pieteikumu skaits studijām LU ir audzis, informē augstskolas mājaslapa. Pērn LU saņēma 20 116 pieteikumus, kas ir par 1796 pieteikumiem mazāk nekā šogad. Studijas LU kā pirmā prioritāte šogad norādītas vairāk pieteikumos - 5036, bet 2023. gadā LU kā pirmo prioritāti norādīja 4797 reflektanti. Tāpat portāla “latvija.lv” apkopotā statistika liecina, ka astoņas no 10 populārākajām studiju programmām ir LU realizētās.

"Latvijas Universitāte ir vieta, kas līdz ar zināšanām un prasmēm saviem studentiem piedāvā unikālu studiju pieredzi un tīklošanās iespējas. Tāpēc esam gandarīti, ka mūsu aicinājumam sapņot drosmīgi un izvēlēties studijas Universitātē atsaucies liels studētgribētāju skaits. No tiem LU kā pirmo prioritāti atzīmējuši vairāk nekā 5000 jauniešu. Gandarījums, ka populārāko studiju programmu vidū ir sabiedrībai nozīmīgas, ļoti vajadzīgas nozares. Priecāsimies visus satikt jau septembrī studenta statusā," uzsver LU rektors profesors Gundars Bērziņš.

Vienotajā uzņemšanā starp 10 vispopulārākajām studiju programmām, kuras atzīmētas ar pirmo prioritāti, visplašāk pārstāvētas ir tieši LU studiju programmas - TOP 3, tāpat kā pagājušajā gadā, veido "Ārstniecība", "Psiholoģija" un "Tiesību zinātne". TOP 10 saraksta ceturtajā vietā ierindojas "Datorzinātnes", piektajā vietā - "Komunikācijas zinātne", savukārt sestajā vietā - "Biznesa vadība". Devītā vispieprasītākā studiju programma ir "Pirmsskolas skolotājs", bet desmitā - "Māszinības".

Arī LBTU pārsniegti pagājušā gada rādītāji

Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātē varēja pretendēt uz studiju vietu kādā no 24 pamatstudiju jeb bakalaura programmām un 15 augstākā līmeņa jeb maģistra programmām. Kopumā šogad pamatstudijās saņemti 3211 pieteikumi, no kuriem 836 ir pirmās prioritātes pieteikumi, bet augstākā līmeņa studijās - 322 pieteikumi. Savukārt pieteikumu pieņemšana doktora studijās sāksies 12. augustā, vēsta augstskolas mājaslapa.

"Jauno studentu uzņemšanā esam spējuši pārsniegt pagājušā gada rādītājus un lepojamies ar augstu jauniešu interesi par spēcīgajām biozinātņu programmām pamatstudiju līmenī. Tās ir labas ziņas tautsaimniecības nozarēm, jo viņi drīzumā varēs pie sevis sagaidīt jaunus, kvalificētus speciālistus. Turklāt ne vien praktikantu, bet arī darbinieku vai vadītāju statusā.

Savukārt augstākajā studiju līmenī augstu popularitāti iemantojušas LBTU sociālo zinātņu virziena programmas, kurā gadu no gada redzam ne vien mūsu pašu absolventus, kuri izlēmuši turpināt studijas, bet arī citu augstskolu bakalaurus, kuri savu izglītības ceļu izvēlējušies iet pie mums Jelgavā," stāsta LBTU rektore Irina Arhipova.

Viņa arī skaidro, ka jauniešu izvēlēs šogad pārsteigumi nav novēroti un tās programmas, kuras LBTU izvēlētas biežāk, tādas ir jau vairākus gadus, kas liecinot par augstu kvalitātes vērtējumu studijām Jelgavā.

Kā redzams vienotās augstskolu uzņemšanas sistēmas apkopotajā statistikā, LBTU pamatstudiju uzņemšanas konkursā lielākais pieteikumu skaits saņemts programmā "Veterinārmedicīna", kuru kā savu pirmo prioritāro programmu izvēlējušies 107 studētgribētāji.

Otra biežāk izvēlētā programma ir "Mežinženieris", kas kopumā gan pilna, gan nepilna laika grupās saņēmusi 103 pirmās prioritātes pieteikumus. Populārāko studiju programmu trijnieku šogad noslēdz programma "Lauksaimniecība", kas saņēmusi 47 pirmās prioritātes pieteikumus.

Augstu studētgribētāju interesi varēja novērot studiju programmās "Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai", kur saņemti 43 pirmās prioritātes pieteikumi, un "Mežzinātne", kur arī saņemti 43 pirmās prioritātes pieteikumi. Būtiska ir arī topošo studentu interese par programmu "Datorvadība un datorzinātne", kurā saņemti 38 pirmās prioritātes pieteikumi, un "Būvniecība" ar 37 pirmās prioritātes pieteikumiem.

Savukārt lielākais konkurss uz vienu valsts finansētu studiju vietu pirmajā prioritātē izveidojies programmās "Komercdarbība un uzņēmuma vadība", kur uz vienu vietu pretendēja 3,2 studētgribētāji, "Mežinženieris" ar 2,6 studētgribētājiem uz vienu vietu un "Veterinārmedicīna" ar 2,1 studētgribētāju uz vienu vietu.

Augstākā līmeņa jeb maģistra studiju programmās lielākais pieteikumu skaits saņemts programmā "Projektu vadība", kurā vēlmi studēt izteikuši 53 topošie maģistranti, un "Uzņēmējdarbības vadība", kurā saņemti 45 pieteikumi. Pieprasītas ir arī "Ekonomika" ar 41 pieteikumu, "Mežzinātne" ar 39 pieteikumiem un "Cilvēkresursu vadība" ar 25 pieteikumiem.

Lielākais konkurss uz vienu studiju vietu šajā studiju līmenī veidojās abās populārākajās programmās: "Projektu vadība" par studiju vietu konkurēja 3,5 topošie maģistri, un "Uzņēmējdarbības vadība" par studiju vietu konkurēja trīs studētgribētāji.

No 5. augusta LBTU izsludinās uzņemšanu brīvajās pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju vietās, kuras pēc līgumu slēgšanas nebūs aizpildītas. Līdz ar to interesenti, kuri nepaspēja piedalīties uzņemšanas konkursā jūlijā, atsevišķās programmās to vēl varēs izdarīt augustā.

RTU pāries uz jaunu finansējuma modeli

Rīgas Tehniskā universitāte šogad uzņemšanā piedāvāja vairākus desmitus studiju programmu. Pieprasītākās programmas ir "Datorsistēmas", "Arhitektūra", "Informācijas tehnoloģija" un "Būvniecība", bet tāpat pietiekami liela interese ir par "Medicīnas inženieriju un fiziku", "Uzņēmējdarbību un vadīšanu", "Aviācijas transportu", kā arī vēl citām studiju programmām. Šāda informācija atrodama augstskolas mājaslapā.

Labi pieprasītas ir arī RTU Latvijas Jūras akadēmijas studiju programmas, no kurām vispopulārākā ir "Jūras transports - kuģa vadīšana", "Kuģu vadīšana" un "Jūras transports - kuģa mehānika".

Savukārt RTU Liepājas akadēmijā, kas tikai 1. martā pievienojās RTU, no plašā pedagoģijas programmu klāsta lielāka interese ir par programmām "Logopēdija" un "Pirmsskolas skolotājs". Izglītības un zinātnes ministrija ir dubultojusi valsts budžeta finansēto vietu skaitu pedagoģijas programmās, līdz ar to reflektantiem ir plašākas iespējas pedagoga izglītību iegūt bez maksas.

Līdztekus jau minētajām RTU Liepājas akadēmijā pieprasītas ir arī humanitāro zinātņu programmas, piemēram, "Eiropas valodu un kultūras studijas" un "Jauno mediju māksla un dizains", kā arī inženierzinātņu programmas, piemēram, "Būvniecība", "Datorsistēmas" un "Elektrotehnoloģiju datorvadība".

RTU 1. septembrī sāks pāreju uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu - šādu lēmumu 16. jūlijā pieņēma Ministru kabinets. RTU būs pirmā no valsts augstskolām, kurā atbilstoši kritērijiem tiks realizēts jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātais izmēģinājumprojekts.

Šajā izmēģinājumprojektā RTU jaunā finansējuma modeļa principi tiks attiecināti uz jaunuzņemtajiem studentiem, un tas tiks aprobēts līdz 2026. gada 31. decembrim.

IZM uzskata, ka RTU atbilst noteiktajiem izmēģinājumprojekta kritērijiem, turklāt RTU ir Latvijas augstskola ar visaugstāko vietu pasaules vadošajos reitingos. Šobrīd RTU ir vislabāk pozicionēta, lai varētu kā pirmā augstskola ieviest institūcijas līmeņa finansēšanas pieeju. Izmēģinājumprojekts ieviesīs RTU elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt valsts budžeta pilnībā finansētās studiju vietās, kuri - par daļēju samaksu jeb līdzmaksājumu un kuri - sedzot pilnas studiju izmaksas. RTU informēs IZM par plānoto studiju vietu skaitu un to finansējuma avotiem. Ministrija slēgs vienošanos par sagatavojamiem absolventiem valstij prioritārajās jomās.

Plānots, ka izmēģinājumprojekta laikā palielināsies RTU valsts finansēto STEM absolventu skaits, samazināsies bez diploma izslēgto studentu īpatsvars, kā arī tiks veicināta mūžizglītība, finansējuma piesaiste un RTU stratēģiskais fokuss uz STEM prasmju attīstību.

RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane skaidro, ka līdz ar finansējuma modeļa maiņu mainās arī princips no tagadējā "nauda seko studentam" uz "nauda seko mācībspēkam un absolventam". Institucionālais finansējums dos iespēju universitātei brīvāk rīkoties ar studējošo uzņemšanas skaita noteikšanu un industrijas pieprasījuma integrēšanu attiecībā uz absolventu sagatavošanu, vienlaikus sekojot līdzi, lai studiju kvalitātes rādītāji būtu augsti un studējošo atbiruma procents - zems, jo šī finansējuma modeļa pamatnosacījums ir iekšējā kvalitātes kontrole un pašrefleksija. "Tas mums ļaus sekmīgi iekļauties Eiropas izglītības telpā un pietuvoties Eiropas labāko augstskolu pārvaldības modelim," uzskata studiju prorektore.

IZM iecerējusi, ka nākotnē pāreja no esošā budžeta vietu aprēķina modeļa uz institucionālo finansējumu plānota visās valsts augstskolās.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.