Nodibinājums "Ata Kronvalda fonds" ir publiskojis Latvijas skolu audzēkņu panākumus 2023./2024. mācību gadā rīkotajās valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, valsts atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, un rezultāti publicēti vietnē "skolureitings.lv". Šis reitings iezīmē dažas jaunas tendences – atsevišķās grupās Latgales skolas pārspēj Rīgas prestižās skolas, bet mazo skolu grupā šogad sevi piesaka privātskolas. Tā ir likumsakarība, "Neatkarīgajai" norāda Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Šī konkursa mērķis ir paaugstināt skolēnu mācību un zinātniski pētnieciskā darba prestižu un palielināt pedagogu un izglītības organizatoru ieinteresētību darbā ar skolēniem, kuriem ir radošas spējas un tieksme patstāvīgi apgūt zināšanas. Konkurss notiek neklātienē no 1988./89. mācību gada.
Skolas atkarībā no 10.-12. klašu skolēnu skaita tiek grupētas mazo skolu, lielo skolu un valsts ģimnāziju grupā (lielās skolas - skolēnu skaits 10.-12. klasēs vismaz 100, mazās skolas - skolēnu skaits 10.-12. klasēs mazāks par 100).
Konkursā balles aprēķina pēc katras skolas skolēnu rezultātiem attiecīgā mācību gadā zinātniskās konferencēs, mācību priekšmetu valsts olimpiādēs, atklātajās olimpiādēs un radošajās skatēs. Iegūtā informācija tiek izmantota, lai izveidotu Latvijas skolu reitingu darbā ar talantīgajiem skolēniem, rakstīts "Latvijas skolu reitinga 2024 darbā ar talantīgajiem skolēniem" nolikumā.
2023./2024. mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 37 ģimnāzijas, 67 lielās skolas, kurās mācās vismaz 100 vidusskolēnu, un 125 mazās skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 vidusskolēnu vai kurās nemācās vidusskolēni.
Reitingā ņemti vērā skolēnu sasniegumi valsts olimpiādēs tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda un literatūra, angļu valoda, franču valoda, krievu valoda, vācu valoda, bioloģija, ekonomika, filozofija, fizika, ģeogrāfija, informātika (programmēšana), ķīmija, matemātika, vēsture, politika un tiesības, atklātajās olimpiādēs svešvalodās, fizikā, matemātikā, kā arī Latvijas un novadu mācību atklātajā olimpiādē krievu valodā un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā.
2023./2024. mācību gada reitingā lielo skolu grupā augšgalā ir: Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs; Rīgas Franču licejs; Rīgas 64. vidusskola; Rīgas Teikas vidusskola; Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs jau trešo gadu pēc kārtas notur godpilno pirmo vietu, kurā atspoguļojas skolas kolektīva profesionalitāte ilgu gadu garumā.
Rīgas Franču licejs un Rīgas 64. vidusskola šajā skolu reitingā ir katru gadu, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, skolas no 16. un 15. vietas ir pakāpušās uz nozīmīgajām otro un trešo vietu.
Šogad augsto piekto vietu ieņem Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola no Rēzeknes, pierādot savu mērķtiecību un izcilu darba kvalitāti, pirms diviem gadiem ieņemot ceturto vietu mazo skolu grupā, taču pagājušā gadā reitingā neiekļaujoties, uzsver reitinga veidotāji.
Šogad reitingā mazo skolu grupā virsotnē ir: RTU Inženierzinātņu vidusskola; Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola; Āgenskalna sākumskola; starptautiskā skola "Premjers" un Rīgas Starptautiskā skola.
Šogad pirmo vietu ieņem RTU Inženierzinātņu vidusskola, kas savu līderpozīciju saglabā jau sesto gadu. Šajā mācību gadā otro vietu par teicamu darbu ar talantīgajiem skolēniem ieguvusi Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola un trešajā vietā ierindojas Āgenskalna sākumskola, Abas skolas pagājušā gada skolu reitingā neiekļāvās.
Jaunpienācēji mazo skolu grupas labāko piecniekā ir starptautiskā skola "Premjers" un Rīgas Starptautiskā skola, kuras ieņem attiecīgi ceturto un piekto vietu, pierādot privāto skolu iespējas un konkurētspēju, uzskata reitinga veidotāji.
2023./2024. mācību gadā reitingā ģimnāziju grupā augšgalā ir: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Rīgas Valsts 2. ģimnāzija; Daugavpils Valsts ģimnāzija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, nemainīgi, arī šogad notur līderpozīcijas. Taču sīvā konkurencē šogad piekāpās Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, ieņemot trešo vietu, bet otro vietu nododot Āgenskalna Valsts ģimnāzijai, kas iepriekšējos gadu ir vairākkārt ir iekļuvusi reitinga piecniekā un pēdējos divus piekāpīgi turējusies trešajā vietā.
Šajā gadā Daugavpils Valsts ģimnāzija ir pakāpusies no pērn ieņemtās astotās vietas, šogad ieņemot augsto ceturto vietu, savukārt Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, salīdzinoši ar pagājušo gadu, nemainīgi notur piekto vietu.
"Tā ir likumsakarība. Daugavpils skolām visu laiku, arī iepriekšējos gados, reitingos ir bijušas augstas vietas. Tas mani tikai priecē, jo tas nozīmē cerības, ka mūsu studentu un absolventu kvalitāte būs labāka. Daugavpils skolas kopumā ir labas, un pie mums nāk pietiekami labi sagatavoti topošie studenti. Turklāt tie krieviski runājošie jaunieši, kuri nāk no Daugavpils skolām, labi zina latviešu valodu, kas ir pozitīvi vērtējams. Daugavpils bija viena no pirmajām, kas pārgāja uz bilingvālo apmācību,” lūgts komentēt skolu reitinga rezultātus, "Neatkarīgajai" atzina Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Rektors arī akcentēja universitātes lomu, piebilstot, ka blakus skolām atrodas universitāte, kas sagatavo labus skolotājus, un Daugavpils skolās lielākoties strādā skolotāji, kuri absolvējuši Daugavpils universitāti.
"Kopumā Daugavpils skolas ir optimizētas, lielā reforma notikusi, skolas kļuvušas lielākas, labākie skolotāji ir palikuši un turpina strādāt. Pie mums uz universitāti nāk pieteikties daudz jauniešu no Daugavpils, arī no šīm titulētajām skolām.
Mūsu pilsētā ļoti veiksmīgi veidojas izglītības - zinātnes ekosistēma, neraugoties uz to, ka tika salaisti grīstē satura jautājumi, trūka metodisko materiālu un skolotāji nezināja, kā mācīt, skolās ieviešot kompetenču izglītību.
Starp Daugavpils universitāti un skolām notiek sadarbība - mēs skolēniem piedāvājam savu infrastruktūru zinātniski pētniecisko darbu izstrādei. Arī mūsu rīkotajā aktivitātē "Zinātnieku nakts" septembra beigās piedalās ap 4000 dalībnieku, nāk veselām klasēm," pastāstīja A. Barševskis.
Rektors piebilda, ka šis gads izglītībā izskatās ļoti cerīgs, jo pirmās kārtas uzņemšanas rezultāti liecina, ka Daugavpils universitātē vēlas studēt par 148 studentiem vairāk nekā pērn.
Ata Kronvalda fonds ir nodibinājums, kura uzdevums ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Fonda darbība aizsākās jau 1988. gadā, un tā dibinātāji bija Izglītības ministrija, Jauno zinātnieku un speciālistu padome, jaunatnes uzņēmums "Kontakts", kā arī virkne jauno zinātnieku un pedagogu - talantīgo skolēnu vasaras nometnes "Alfa" rīkotāju.
1993. gadā fonds tika oficiāli reģistrēts, un tā prezidents ir Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirdzniecības institūta padomes priekšsēdētājs. Ata Kronvalda fonda padomes priekšsēdētāja ir Evija Papule, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretāre. Fonda padomē ir iekļauti izcili dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā ķīmiķis Jānis Švirksts, biologs Jānis Liepiņš, ģeogrāfs Uldis Klepers, matemātiķis Andris Ambainis, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, pedagoģes Iveta Ķestere, Sanita Baranova, Baiba Kaļķe, muzikoloģe Regīna Gedzjuna, ekonomists Mārtiņš Danusēvičs.
Skolu reitinga rezultāti publicēti vietnē https://www.skolureitings.lv/
