Gadā satraumējas vairāk nekā 20 000 bērnu

DROŠĀK. Visbiežāk traumas bērni ir gūst krītot un sasitoties, tāpēc nekad nebūs par daudz rūpju un uzmanības © depositphotos.com

Astoņus gadus vecs zēns, kurš pirms nedēļas guva smagu rokas traumu, rīkojoties ar zāles pļāvēju, atlabst. Ķirurgiem izdevies saglābt plaukstas būtiskākās funkcijas – satvērienu un jušanu, tomēr atveseļošanās un rehabilitācija pēc šīs traumas ilgs vismaz pusgadu.

Bērnu slimnīcas valdes locekle Zane Straume norāda, ka bērnu traumas, darbojoties ar zālespļāvēju, nevienā statistikā atrast nevarēs, jo tās nav izplatītas, taču šis stāsts apliecina, ka par bērnu drošību ir nepieciešams runāt vēl un vēl. Arī vēstot par konkrētiem gadījumiem, lai par bērnu traumatismu nedomātu abstraktās kategorijās. Pagājušā gada laikā vairāk nekā 20 tūkstoši bērnu ar dažādām traumām ārstēti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, un visos gadījumos bērni ir cietuši sāpes, izjutuši bailes un veselības traucējuma dēļ īsāku vai ilgāku laiku ārstējušies slimnīcā vai mājās. Daudzos gadījumos traumu sekas būs ilgstošas vai pat uz mūžu.

Traumu mazāk, bet…

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti savā darba ikdienā, īpaši vasaras periodā, saskaras ar paaugstinātu bērnu traumatismu. Lielākajā daļā gadījumu šīs traumas varēja nenotikt, ja ievērotu piesardzību un rūpētos par drošību. Bērnu slimnīcas dati rāda, ka 2019. gadā 20 686 bērni ir vērsušies slimnīcā pēc palīdzības, jo guvuši kādu traumu. Lai arī tas ir par pieciem procentiem mazāk nekā 2018. gadā, joprojām kopējais traumas guvušo bērnu skaits Latvijā ir ļoti liels. Turklāt visbiežāk nelaimes notiek sadzīviskās situācijās, kad nav ievēroti elementāri drošības pasākumi.

Bērnu slimnīcas mediķi norāda, ka 99 procenti traumu ir kritieni un sasitumi, kuru skaits gada griezumā ir nedaudz mazāks. Tāpat par dažiem procentiem ir samazinājies nelaimes gadījumu skaits, kad bērns ir apēdis kādu svešķermeni. Nav samazinājies saslimšanu skaits, kad bērns apēdis medikamentus, bet pieaudzis ceļa satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits - gandrīz par desmit procentiem.

Kā pozitīva tendence jāatzīmē suņu kodumu radīto veselības traumu skaita samazināšanās - to 2019. gadā bijis par ceturtdaļu mazāk, savukārt apdegumu skaits samazinājies par 20 procentiem, un arī tā ir pozitīva ziņa. Tomēr par stabilu samazinājumu varēs runāt tikai nākamgad, analizējot statistiku vismaz divu gadu griezumā. Arī uz batutiem gūto traumu skaits ir nedaudz samazinājies, tomēr ap 90 - 100 bērnu gadā satraumējas, lēkājot vai nokrītot no batuta.

…joprojām arī smagas traumas

Īpaši bīstamas bērniem ir traumas, kas iegūtas, piemēram, lietojot zāles pļaušanas tehniku. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu plastikas un rokas ķirurgs Dzintars Ozols stāsta, ka zāles pļaušanas tehnika izraisa ļoti smagas traumas, bieži ir gadījumi, kad amputēto roku vai pirkstu atjaunošana jeb replantācija nav iespējama. “Ir gadījumi, kad izdodas saglābt sadragātās plaukstas vai kājas, veicot mikroķirurģisku audu pārstādīšanu un rekonstrukciju. Esam izstrādājuši un strādājam saskaņā ar mikroķirurģisko traumu protokolu, lai palīdzētu ikvienam bērnam. Tomēr bez sekām tas nepaliek, tādēļ piesardzībai ir jābūt prioritātei katrā ģimenē, kurā aug mazi bērni,” norāda ķirurgs Dzintars Ozols.

Astoņgadīgais bērns, kurš guva smago rokas traumu, pašlaik atlabst, un ārsti plāno viņa izrakstīšanu no stacionāra. Ķirurgs norāda, ka izdevās saglābt plaukstas būtiskākās funkcijas - satvērienu un jušanu. “Pilna rehabilitācija gan būs ilgstoša, vismaz pusgadu,” secina ārsts.

Pastāstiet par pieredzi

Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Bērnu slimnīcu šogad, sākoties skolēnu brīvlaikam, aicina ikvienu pieaugušo pievērst uzmanību bērnu drošībai, piedaloties īpašā akcijā “Lai galvā ķivere un prāts!”. Kaut gan akcija notiek tikai nedēļu, tās idejas dzīvos vismaz visu vasaru. Akcijā pieaugušie un bērni tiek aicināti iesaistīties izlozē, daloties ar Bērnu slimnīcas fonda “Facebook” lapā publicēto ziņu par bērnu drošību un papildinot to ar stāstu un attēlu par to, kā pašiem izdodas rūpēties par sava bērna vai savu drošību dažādās situācijās.

“Kopā ar kolēģiem Bērnu slimnīcā regulāri īstenojam dažādus pasākumus saistībā ar bērnu drošības jautājumiem, jo diemžēl tie joprojām ir aktuāli. Arī šobrīd, kad ārā kļūst siltāk un sākas vasara, mūsu prieks mijās ar bažām par to, cik daudziem bērniem šis gadalaiks, kas asociējas ar prieku, saldējumu un jūru, var kļūt par nelaimīgu, neatgriezenisku dzīves pavērsienu.

Sasists celis sadzīst dažās dienās, un bērns var atgriezties pie prieka un saldējuma, bet pārsista galva, jo, braucot ar riteni, galvā nebija uzlikta ķivere, vai iedzerta sadzīves ķīmija, kas bija ielieta dzēriena pudelē, un rezultātā bērnu var glābt aknu transplantācija, jau ir pavisam cits stāts,”

domāt par bērnu drošību aicina Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Visiem vecākiem ir uzkrāta pieredze par to, kam jāpievērš uzmanība, un praktiski padomi, rūpējoties par bērna drošību gan mājās, gan citviet, tāpēc Bērnu slimnīca un Bērnu slimnīcas fonds aicina dalīties ar savu stāstu, jo dažkārt tieši vecāku, nevis speciālistu sniegtais padoms vai pieredze uzrunā un paliek atmiņā. Akcijas noslēgumā tiks izlozēti dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieka Reiņa Pētersona dzejoļu grāmatas “Bērns, kas neiekrita” 20 eksemplāri. Grāmata ir tapusi sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu un Bērnu slimnīcas speciālistiem, lai pasargātu bērnus no traumām, veidojot informatīvus un vienlaikus aizraujošus dzejoļus un ilustrācijas par to, kas var būt bīstami un kādās situācijās ir jāuzmanās. Arī akcijas nosaukums ir aizgūts no Ineses Zanderes dzejoļa “Ātrumbedrumklūpumkritums”, jo dažādi kritieni un sasitumi ir biežākās traumas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais