Satversmes tiesa spriedumu lietā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) atbilstību Satversmei pasludinās 25. jūnijā, taču Labklājības ministrija ar pašvaldībām jau tagad asi diskutē, vai un kādu GMI noteikt nākamajam gadam. Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, nākamajā gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits tikai augs.
Viens no priekšlikumiem ir minimumu palielināt līdz 80 eiro pašreizējo 64 eiro vietā, savukārt tiesībsargs, pēc kura iesnieguma Satversmes tiesa vērtē GMI atbilstību Satversmei, norādījis, ka vienai personai tikai veselīgam uzturam vien ir nepieciešami vismaz 153 eiro mēnesī.
Tiesa vēl spriež
Pašlaik grūti prognozēt, kādu lēmumu pieņems Satversmes tiesa, kas vērtē GMI atbilstību Satversmei. No līdzšinējām diskusijām izriet, ka Satversmes tiesu interesē ne tik vien GMI līmenis eiro - lietas uzsākšanas dienā tas bija 53 eiro, bet šāda līmeņa noteikšana vispār, tā mērķis un pabalsta, kas tiek maksāts GMI nodrošināšanai, būtība. Vai tas ir ienākumu līmenis, ar kuru mēnesī būtu jānodrošina pamata vajadzības? Vai ar šādu ienākumu līmeni jāpietiek pārtikas iegādei mēnesim?
Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka valsts nav izpildījusi no sociāli atbildīgas valsts principa izrietošo pienākumu nodrošināt trūcīgām personām iespēju īstenot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā. Apstrīdētajā normā noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis nav pietiekams, lai nodrošinātu cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus. “Vienai personai tikai veselīgam uzturam vien esot nepieciešami vismaz 153 eiro mēnesī, taču šis garantētais minimālais ienākuma līmenis ir gandrīz trīs reizes mazāks par šo summu,” secinājis tiesībsargs. Papildus pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai pašvaldības trūcīgai personai izmaksā arī citus pabalstus, piemēram, dzīvokļa pabalstu, pabalstus veselības aprūpei un izglītības ieguvei, tomēr arī šis atbalsta pasākumu kopums nav pietiekams. Tāpat tiesībsargs gan pieteikumā, gan tiesas sēdē uzsvēra, ka valdības noteiktais GMI līmenis neesot pamatots ar konkrētiem aprēķiniem vai noteiktiem indikatoriem. Tas ir noteikts, politiski vienojoties Labklājības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.
Vienojas par 80 eiro
Tieši tā arī notiek - Labklājības ministrija ar Latvijas Pašvaldību savienību diskusijās cenšas vienoties, kādu GMI līmeni noteikt. Šīs diskusijas nav vienkāršas, jo - lai arī vairākas pašvaldības noteikušas augstāku gan garantētā minimālā ienākuma līmeni, gan nabadzības slieksni - palielināt šo līmeni vienkārši tāpat pārsvarā neviens nepiekrīt. Tas ir saistīts arī lielākiem izdevumiem, kuri jāuzņemas pašvaldībām, un diskusiju, vai daļu no izdevumiem GMI līmeņa nodrošināšanai nevajadzētu segt no valsts budžeta, proti, atbalstot pašvaldības.
Līdztekus notiekošajai Satversmes tiesai šogad uzsāktas diskusijas arī starp ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Labklājības ministrijas priekšlikums ir paaugstināt trūcīgas ģimenes vai trūcīgas personas ienākumu līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt GMI līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. Tomēr pašvaldības norāda, ka sarunās ar Finanšu ministriju būs nepieciešama vienošanās arī par valsts budžeta līdzfinansējuma iespējām GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai, jo ir jāsalāgo valsts un pašvaldību iespējas.
Nepilda vienošanās
“Lai arī ir palielināta minimālā vecuma un invaliditātes pensija, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti, valsts tomēr nav izpildījusi savu apņemšanos pilnā mērā,” Pašvaldību savienības valdes viedokli Neatkarīgajai pauda Pašvaldību savienības pārstāve Liene Užule. “Arī valsts izmaksātie sociālie pabalsti ir zem trūcīguma līmeņa, un tas nozīmē, ka, pat saņemot minimālos no valsts nodrošinātos pabalstus, cilvēkiem ir jāvēršas papildus arī pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.” Pašvaldības uzskata, ka pensionāriem būtu jāsaņem pensija vismaz trūcīgā līmeņa apmērā, lai nebūtu vajadzīga sociālā palīdzība. Lai gan daļu no plānā paredzētajiem pasākumiem izdevās ieviest, bet ne iepriekš plānotajā apmērā, joprojām daļai iedzīvotāju valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nepaaugstināja. Pirms GMI un trūcīgās ģimenes līmeņa palielināšanas vispirms būtu jānodrošina, ka arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālais apmērs visiem tā saņēmējiem ir 80 eiro.
Trūcīgo būs vairāk
Šā gada pirmajos četros mēnešos pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma aptuveni 12 300 personas, liecina Labklājības ministrijas dati. Kopumā 2019. gadā pabalstu GMI nodrošināšanai saņēma 17 245 personas, kas ir par 3633 mazāk nekā 2018. gadā un par 104 588 personām mazāk nnekā 2011. gadā. Tomēr ministrijas prognozes rāda, ka Covid-19 epidēmijas radītā krīze palielinās trūcīgo skaitu, vismaz to, kuriem būs tiesības saņemt pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai. 2021. gadā šī pabalsta saņēmēju skaits varētu būt aptuveni 22 852 personas (tātad aptuveni par 5000 cilvēku vairāk), savukārt 2022. gadā ‒ aptuveni 21 003 personas. Līdz ar to būs nepieciešams lielāks finansējums. Pēc ministrijas aprēķiniem, GMI pabalsta izmaksai šogad būs nepieciešami kopumā 6,2 miljoni eiro, bet 2021. gadā jau par trim miljoniem eiro vairāk ‒ 9,3 miljoni eiro, bet 2022. gadā ‒ 8,5 miljoni eiro.
Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka 2021. gadā trūcīgas ģimenes vai personas statusu varētu saņemt 82 300 personas, kas ir par 30 000 cilvēku vairāk.
2018. gadā atbilstība trūcīgas ģimenes statusam bija noteikta aptuveni 50 400 personām. Trūcīgas ģimenes ienākumu līmenis kopš 2009. gada ir 128,06 eiro personai mēnesī (iespējams, no nākamā gada būs 160 eiro).
Valdība ir apstiprinājusi Koncepciju par minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu, taču pati to neīsteno vai - īsteno daļēji. Atbilstoši šai koncepcijai GMI līmenim jau bija jābūt noteiktam 99 eiro apmērā, bet trūcīgas personas ienākuma līmenim ‒ 198 eiro mēnesī.
DATI
Pabalsti vistrūcīgākajiem
Pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai 2019. gadā saņēma 17 245 personas, kas ir par 3633 personām mazāk kā 2018. gadā
Šo pabalstu maksā kā starpību starp valsts vai pašvaldības noteikto garantēto minimumu (valsts noteiktais ir 64 eiro) un cilvēka reālajiem ienākumiem
Katra pašvaldība var noteikt augstāku GMI līmeni. Augstāku par valsts GMI līmeni ir noteikušas vairākas pašvaldības:
vecuma pensiju saņēmējiem 19 pašvaldības, tajā skaitā 5 lielās pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jūrmala, Rēzekne, Rīga) un 14 novadi
invaliditātes pensiju saņēmējiem 22 pašvaldības, tajā skaitā 5 lielās pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jūrmala, Rēzekne, Rīga) un 17 novadi
bērniem 19 pašvaldības, tajā skaitā 5 lielās pilsētas (Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga) un 14 novadi
citām personu grupām 14 pašvaldības, tajā skaitā 2 lielās pilsētas (Jūrmala, Rīga) un 12 novadi
Avots: Neatkarīgā pēc Latvijas Pašvaldību savienības informācijas
