Iesniedz rēķinu par Covid-19

NAUDA. Papildu finansējums par Covid-19 pacientu ārstēšanu tiek kompensēts par smagā stāvoklī esošo stacionāro pacientu ārstēšanu, un tādi bija tikai Rīgas Austrumu slimnīcā © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Valdība plānojusi izskatīt Veselības ministrijas priekšlikumu un no naudas neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā trīs miljonus eiro veselības aprūpes iestādēm par Covid-19 un citu slimību ārstēšanu ārkārtas situācijas laikā.

Lielākā daļa šī finansējuma nepieciešama laboratorisko izmeklējumu apmaksai - kopumā 2,45 miljoni eiro. Tos saņems gan Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija, gan SIA “E. Gulbja laboratorija” un SIA “Centrālā laboratorija”. Tiesa, tas ir aprēķins tikai par vienu mēnesi, turklāt kopš šo veselības pakalpojumu sniegšanas pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši.

Ģimenes ārstiem atmaksās

Covid-19 ārkārtas naudu plānots piešķirt par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ‒ kopumā nepieciešami 667 392 eiro. Veselības ministrijā skaidro, ka šī nauda nepieciešama, lai samaksātu ģimenes ārstiem par Covid-19 epidēmijas laikā veiktajām attālinātajām konsultācijām. Ģimenes ārstu prakses, lai mazinātu risku pacientus inficēt ar Covid-19, izmantoja iespēju cilvēkus konsultēt attālināti, taču tas nozīmē, ka ārstu prakses nesaņēma pacientu līdzmaksājumus, kurus parasti iekasē, pacientam ierodoties uz vizīti pie ārsta. Veselības ministre piedāvā šos pacientu līdzmaksājumus ģimenes ārstiem kompensēt no valsts budžeta. Kopumā aprēķināts, ka šī summa ir 187 209 eiro, bet kopējais attālināto “apmeklējumu” skaits ir virs 121 000, un pie ģimenes ārstiem šādas konsultācijas saņēmuši gandrīz 90 000 pacientu. No Veselības ministrijas publiskotās informācijas ir redzams, ka ģimenes ārsti strādājuši dažādi - atsevišķiem ģimenes ārstiem attālināti konsultēti tikai pāris pacienti, bet citi ģimenes ārsti konsultējuši vairākus simtus savu pacientu. Kopumā sarakstā iekļauti 982 ģimenes ārsti vai primārās veselības aprūpes doktorāti. Pie ģimenes ārsta pacienta līdzmaksājums ir viens vai divi eiro atkarībā no pacienta statusa (bērns, seniors).

Ģimenes ārsti saņems arī samaksu par gadījumiem, kad devušies pie pacientiem, pie kuriem noslodzes dēļ nevarēja ierasties neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Tās bijušas situācijas, kad pacienta dzīvībai un veselībai nedraudēja briesmas, bet ārsta palīdzība klātienē bija nepieciešama. Mājas vizītēs pie pacientiem bija devušies 182 ģimenes ārsti, kuri saņems arī pacienta līdzmaksājumu - par vienu vizīti 15,66 eiro. Dati rāda, ka lielākajā daļā gadījumu ģimenes ārsti bijuši vienā vai divās šādās mājas vizītēs, taču ir ārsti, kas viena mēneša laikā savus pacientus apciemojusi 15 un pat vairāk nekā 70 reizes.

LABORATORIJAS par savu darbu arī saņems naudu - kopumā četras laboratorijas saņems vairāk nekā 2,5 miljonus eiro par darbu aprīlī / Ģirts Ozoliņš/F64

Saņems par attālināto darbu

Naudas pieprasījumā valdībai Veselības ministrija raksta, ka ievērojama summa - 476 556 eiro - nepieciešama pacienta līdzmaksājuma kompensācijai sekundārajā veselības aprūpē, un šo pieprasījumu pamato ar nepieciešamību mazināt “šķēršļus pacientiem, kas inficēti ar Covid-19, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus”, norādot, ka

“Covid-19 pacientiem un pacientiem, kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar Covid-19, pacienta līdzmaksājums tiek kompensēts no valsts budžeta līdzekļiem”.

Kopumā dažādu speciālistu konsultācijas saņēmuši 38 332 pacienti, par kuriem līdzmaksājumu pacientu vietā ārstiem vai medicīnas iestādēm samaksās valsts. Visvairāk pacientu konsultēts Veselības centru apvienības (VCA) iestādēs, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, P. Stradiņa slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā, kā arī Rīgas 1. slimnīcā un SIA “Dziedniecība”.

Tomēr, kā Neatkarīgajai precizēja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders, šos līdzekļus medicīnas iestādes saņems ne tikai par Covid-19 pacientiem vai pacientiem ar aizdomām par Covid-19. Tā būs samaksa par attālināti veiktajām konsultācijām dažādu saslimšanu pacientiem. Tieši ārkārtas situācija mudināja slimnīcas un ambulatorās veselības iestādes lielākā mērā sniegt pacientiem konsultācijas attālināti, lai mazinātu pacientu plūsmu uz slimnīcām, kas varēja radīt papildu inficēšanās risku. Bet Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests rosināja ieviest šādu samaksu par attālinātu veselības pakalpojumu.

Reģionu slimnīcām ‒ nē?

Papildu naudas pieprasījumā stacionārajiem veselības pakalpojumiem lūgts piešķirt 143 969 eiro, un lielākā daļa šīs naudas nepieciešama Rīgas Austrumu slimnīcai. Veselības ministrijā skaidro, ka aprīlī, par ko sagatavots šis finanšu pieprasījums, Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā hospitalizēti 78 procenti no visiem Covid-19 pacientiem, kam bija nepieciešamība pēc stacionārās ārstēšanas. Slimnīca norādījusi, ka diagnozēm piesaistīto grupu pacientu skaits 2020. gadā tiks sasniegts pilnā apmērā, tāpēc nepieciešams papildu finansējums. Turklāt papildus vēl 30 042 eiro slimnīcai nepieciešami tā saukto observācijas telpu nodrošināšanai (tie ir desmit izolēti boksi, kuros uz laiku ievieto aizdomīgos pacientus). Vienas observācijas gultas izmaksas ir 100,14 eiro diennaktī.

Covid-19 pacienti ārstējās arī citās slimnīcās, tomēr vismaz šajā dokumentā papildu nauda tam nav prasīta. No dokumenta anotācijas izriet, ka pārējās ārstniecības iestādēs Covid-19 pacientu skaits ir nesalīdzināmi mazāks un neesot nepieciešamības izdalīt atsevišķu finansējumu. No dokumenta izriet, ka citām, tostarp reģionu slimnīcām, samaksās pacientu līdzmaksājumus. Piemēram, Vidzemes slimnīcai par 12 pacientiem, Daugavpils reģionālai slimnīcai - par 27. Veselības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka papildu finansējums tiek kompensēts par smagā stāvoklī esošo stacionāro pacientu ārstēšanu, un tādi bija tikai Rīgas Austrumu slimnīcā.

Laboratorijas pastrādājušas

Lielākais finansējums plānots laboratorijām. 2,5 miljonu eiro aprēķinā iekļauti gan valsts laboratorijas darbs, gan privātās laboratorijās veikto izmeklējumu apmaksa. Uzskaitīts arī mobilo brigāžu darbs. Vairāk nekā vienu miljonu eiro saņems Rīgas Austrumu slimnīcas paspārnē strādājošā Nacionālā references laboratorija, kurā veikti vairāk nekā 30 000 izmeklējumu, savukārt vairāk nekā pusmiljonu eiro saņems E. Gulbja laboratorija (veikti 11 124 testi) un 437 783 eiro - Centrālā laboratorija (veikti 8288 izmeklējumi). Laboratorijas saņems arī samaksu par mobilām brigādēm un izmeklējumiem mājās.

Jāpiebilst, ka šie aprēķini veikti par slimnīcu, ārstu un laboratoriju darbu vēl aprīlī, bet vēl jāsagaida pozitīvs valdības lēmums un Finanšu ministrijas akcepts, tikai tad nauda nonāks pie darba darītājiem.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais