Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir vienpadsmit litri uz vienu pieaugušu iedzīvotāju, bet valdība ar Veselības ministrijas izstrādātu plānu nākamo divu gadu laikā plāno samazināt šo patēriņu par aptuveni vienu litru.
Viens no piedāvājumiem, par kuru valdībai būs jāvienojas, vai pārskatīt noteikto alkohola tirdzniecības laiku.
Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina: lai samazinātu alkohola lietošanu, varētu samazināt alkohola tirdzniecības laiku gan darba dienās, gan brīvdienās. Šādu lēmumu jau 2017. gadā pieņēma Lietuva, kur alkoholu darba dienās tirgo līdz astoņiem vakarā, bet svētdienās tikai līdz trijiem dienā.
Vai dzeram vairāk?
Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020. ‒ 2022. gadam gatavojas izskatīt valdība. Plāna galvenais mērķis kontekstā ar sabiedrības veselību ir samazināt alkohola patēriņu un mirstību ar slimībām, kas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Kopumā plānam ir četras sadaļas, katra par citu tēmu, un tā izstrādāšanā piedalījušās vairākas valsts pārvaldes veselības nozares iestādes, bet viedokli paudušas vairākas dažādas institūcijas.
Pēc Pasaules veselības organizācijas 2018. gada apkopotajiem datiem, Latvijas rādītājs attiecībā uz reģistrētā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju (11,1 litrs) pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, tomēr ir mazāks nekā Lietuvas (13,8 litri absolūtā alkohola) un Igaunijas rādītājs (15,8 litri absolūtā alkohola). Lietuvas un Igaunijas rādītāji vispār ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā.
Izpētot plānā ietvertos datus, jāsecina, ka tie atšķiras pēc izmantotās metodes, jo alkohola patēriņu Latvijā, visticamāk, ietekmē alkohola tirdzniecība pierobežā. Arī šajā plānā tas beidzot ir iezīmēts. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam reģistrētā alkohola patēriņu (ieskaitot ārvalstu tūristu patēriņu un tirdzniecību Igaunijas pierobežā, kā arī Latvijas iedzīvotāju patēriņu ārvalstīs) eksperti definē kā nosacīti stabilu, bet ar nelielu palielināšanās tendenci katru gadu, bet,
sākot no 2017. gada, novērojams straujāks reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa pieaugums: 2018. gadā viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs patērēja 13,2 litrus reģistrētā absolūtā alkohola.
Plāna izstrādātāji, vērtējot alkohola patēriņa palielināšanos Latvijā uz vienu iedzīvotāju, norāda, ka jāņem vērā intensīvā alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā, kas skaidrojama ar zemāku alkohola akcīzes nodokli Latvijā. Pierobežā izvesto alkoholisko dzērienu apjoms palielinājās, tas ietekmēja un palielināja aprēķinātā absolūtā alkohola patēriņa rādītāju Latvijas iedzīvotāju vidū, un bija skaidrs, ka dati ir jākoriģē. Veselības ministrija norāda, ka alkohola patēriņa dati par 2017. un 2018. gadu tika koriģēti ne tikai pēc pierobežā izvestā alkoholisko dzērienu apjoma, bet arī pēc ārvalstu tūristu patēriņa Latvijā un Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņa ārvalstīs, un, ņemot vērā aptuvenās aplēses, 2017. gadā viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs Latvijā patērēja 11 litrus reģistrētā absolūtā alkohola. Tātad igauņu nopirktais alkohols, ja Latvija nekoriģētu datus, “pasliktinātu” Latvijas situāciju par “diviem litriem” absolūtā alkohola, proti, datos viens, bet realitātē Latvijas iedzīvotāji patērē mazāk alkohola.
Pirms mainīt analizēs
Plānā iekļauts punkts par alkohola pieejamības mazināšanu, neatklājot konkrētus risinājumus, vienīgi iezīmējot virzienus. Piemēram, ir ierakstīts pasākums par alkohola tirdzniecības laiku. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders norāda, ka pasākums paredz sākotnēji tikai izvērtēt iespēju pārskatīt un nevis uzreiz mainīt Latvijā noteikto alkohola tirdzniecības laiku. “Tas neparedz veikt grozījumus, pirms nav veikts situācijas izvērtējums un analīze,” saka O. Šneiders. “Vienlaikus uzsveram, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem instrumentiem alkohola patēriņa mazināšanai, ko ir ieviesušas arī citas Eiropas valstis, kā arī to iesaka Pasaules veselības organizācija.”
Kā viens no piemēram, kam varētu sekot Latvija, ir Lietuva, kur 2017. gadā tika saīsināts tirdzniecības laiks un alkoholu no pirmdienas līdz sestdienai ir atļauts tirgot no pulksten desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā, bet svētdienās ‒ līdz pulksten trijiem. Tirdzniecības laika ierobežojums kopā ar vēl citiem pasākumiem ir samazinājis Lietuvas alkoholisko dzērienu patēriņu.
Iesaka aizliegt “šotus”
Plānā piedāvāts izvērtēt iespēju aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2 litrus un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā. “Tas plānā iekļauts ar mērķi, lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un mērķtiecīgi ierobežotu tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā, kuri galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu,” skaidro O. Šneiders. Tas attiecas uz dzērienu kokteiļiem un tā saucamiem šotiem plastmasas glāzītēs. Taču līdzīgi kā iepriekšējam pasākumam ar tirdzniecības laiku, arī te no sākuma plānots vispirms izvērtēt situāciju, un, kā uzsver O. Šneiders, plāns neparedz veikt grozījumus, pirms situācija nav izpētīta un pirms nav veikta analīze.
Nelieli alkohola iepakojumi tiek izmantoti kā suvenīri, tomēr Veselības ministrijā skaidro, ka šis aizliegums neattieksies uz tiem mazajiem alkoholisko dzērienu iepakojumiem, kas paredzēti tirgošanai lidmašīnās vai degustācijai, vai kā suvenīri. Latvija atkal lūkojusies Lietuvas virzienā, kur no 2020. gada 1. jūlija ir spēkā norma, kas paredz aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpumkoncentrācija pārsniedz 22% un kurus ražotājs ir pildījis glāzēs, tasēs un citos traukos tūlītējam patēriņam. “Lietuvā to pamato ar to, ka šādi mazā tilpumā pildīti viena malka dzērieni paredzēti personām abstinences sindroma mazināšanai,” skaidro O. Šneiders.
Pārmērīga un riskanta alkohola daudzuma lietotāju īpatsvars Latvijā ir 40 procenti, ko līdz 2022. gadam plānots mazināt par vienu procenta punktu.
