Liels bezdarbnieku skaits un liela Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku noslodze – tie ir iemesli, kāpēc atsevišķās pilsētās konsultācija reģistrētam bezdarbniekam ir jāgaida vairāki mēneši. To Neatkarīgajai apstiprināja arī Nodarbinātības valsts aģentūrā, norādot, ka konsultācijas, ja ļoti nepieciešams, var saņemt arī attālināti.
Centrālā statistikas pārvalde nule publicējusi oficiālo ziņojumu par bezdarba līmeni šā gada otrajā ceturksnī, un tajā publicētie dati rāda, ka līdz jūnija beigām bezdarba līmenis bija ar augšupejošu tendenci. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati jūlija beigās jau parādīja bezdarba samazināšanos - skaitliski nelielas izmaiņas, bet optimistu raisošas. Lai gan procentpunktos bezdarba līmenis jūlijā nebija samazinājies, bezdarbnieku skaits bija sarucis par vairākiem simtiem.
Gada laikā pieaugums
Bezdarba līmenis Latvijā 2020. gada otrajā ceturksnī bija 8,6 procentpunkti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis bija palielinājies par 1,2 procentpunktiem, bet gada laikā ‒ par 2,2 procentpunktiem. Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā palielinājies bezdarbnieku skaits. Otrajā ceturksnī bija 83 500 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Kopš 2014. gada otrās puses Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija tāds pats kā Lietuvā, bet augstāks nekā Igaunijā (7,1 procentpunkts).
Mazāk ilgstošo bezdarbnieku
Interesants ir fakts, ka Covid-19 krīzes laikā samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits - gan procentuāli no kopējā bezdarbnieku skaita, gan mazāks ir to cilvēku skaits kopumā, kas ilgstoši ir bez
darba. Šā gada otrajā ceturksnī par 13,1 procentpunktu ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tie ir bezdarbnieki, kuri nevar atrast darbu ilgāk par gadu. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars samazinājies no 40 līdz 26,9 procentpunktiem. Ilgstošo bezdarbnieku skaits pašlaik Latvijā ir 22 000 - pietiekami liels skaits, lai arī, kā liecina statistiķu dati, tas samazinājies par 1900.
Taču pieaudzis ir jauniešu bezdarba līmenis - šā gada otrajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 18,2 procentpunkti, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2700 un bija 11 300.
Aktīvi vai neaktīvi
Lielākā daļa jauniešu - 63,5 procentpunkti ‒ 15 līdz 24 gadu vecumā ir ekonomiski neaktīvi, jo pārsvarā vēl mācās un darbu nemeklē. Tomēr 36,5 procenti jauniešu bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu. Kopumā Latvijā ekonomiski neaktīvi ir trešdaļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies - gada laikā par 4,2 procentpunktiem, kas varētu nozīmēt, ka cilvēki reģistrējas bezdarbnieku rindās. Tiesa, 2,4 procentpunkti jeb 9800 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu.
Jāgaida 3 mēneši
Lai atrastu jaunu darbu, cilvēki cer uz Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu un palīdzību, taču vienlaikus lielā bezdarbnieku skaita pieauguma dēļ konsultācijas par darba meklējumiem, karjeras jautājumiem vai psiholoģisks atbalsts ir pieejams klātienē tikai pēc vairākiem mēnešiem. Cilvēki, kuri nupat kā reģistrējušies bezdarbnieku rindās, Neatkarīgajai atklāja, ka reģistrēties ir iespējams tiešsaistē un arī bezdarbnieka pabalstam ir iespējams tā pieteikties. Bezdarbnieki aizpilda arī aptaujas lapas par to, kādās jomās un kādas vakances viņi sagaidītu. Tomēr konsultāciju jūlijā reģistrētiem bezdarbniekiem piedāvā tikai oktobrī, apmēram pēc trīs mēnešiem. “No vienas puses, jā, šos trīs mēnešus var atpūsties, ja to ļauj bezdarbnieka pabalsts, tomēr es labprātāk jau tagad saņemtu visu nepieciešamo atbalstu un aktīvi meklētu darbu, lai neizrādītos tā, ka oktobrī ir vēl mazākas iespējas,” situāciju vērtē Liena, kura līdz šim strādājusi apkalpojošā sfērā, bet labprāt strādātu citā jomā.
Nodarbinātības valsts aģentūrā Neatkarīgajai apstiprina, ka atsevišķās nodaļās ir jāgaida ilgāk. “Situācija dažādās filiālēs ir atšķirīga,” norāda Nodarbinātības valsts aģentūras speciāliste Signe Bierande. “Plānotie klātienes apmeklējumi pašlaik ilgāku laiku ir jāgaida klientiem Rīgas reģionālajā filiālē un Pierīgas filiālēs ‒ Ogrē, Jelgavā, Jūrmalā, Siguldā, kā arī filiālēs Bauskā, Aizkrauklē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Ventspilī.” Šajās filiālēs plānoto klātienes apmeklējumu bezdarbnieks var gaidīt līdz pat trim mēnešiem. S. Bierande norāda, ka tas ir saistīts ar lielāku reģistrēto bezdarbnieka skaitu, filiāļu kapacitāti, kā arī ar to, ka ārkārtas situācijas laikā iepriekš ieplānotie klientu klātienes apmeklējumi tika pārcelti uz periodu pēc ārkārtas situācijas.
“Vēlamies tomēr norādīt, ka klients jebkurā laikā var sazināties ar mūsu darbinieku un noskaidrot viņam nepieciešamo informāciju, tostarp uzzināt par brīvo darba vietu piedāvājumiem,” stāsta S. Bierande. Vairākus pakalpojumus klients var saņemt jebkurā viņam ērtā laikā un vietā attālināti, piemēram, reģistrēties bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam, meklēt darbu CV un vakanču portālā, izpildīt karjeras testus, mācīties, izmantojot e-mācību moduļus, kā arī piedalīties aktivitātēs tiešsaistē, piemēram, tiešsaistes darba dienās darbaspēka piesaistei.
