Maksa par elektrības lietošanu varētu sadārdzināties

GAIDĀMAS IZMAIŅAS TARIFOS. “Augstsprieguma tīkls”, ieviešot maksu par jaudas uzturēšanu elektroenerģijas ražotājiem, no nākamā gada plāno samazināt pārvades tarifus, bet celt maksu par pārvades jaudas uzturēšanu © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Augstsprieguma tīkls” tarifu aprēķināšanas jaunā metodika, kas iesniegta apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem sadārdzinās maksu par elektrības lietošanu. Pēc “Sadales tīkls” aprēķiniem, jaunajā pārvades tarifu projektā “Sadales tīklam” piemērotā maksa par elektrības pārvadi pieaugs par 3,6%, kas veido vairāku miljonu eiro izmaksas gadā.

Neatkarīgi no izvēlētā elektroenerģijas tirgotāja, ikvienam elektrības lietotājam ir jāmaksā par elektrības pārvadi, ko nodrošina “Sadales tīkls”. Jau līdz šim 25 procentus no “Sadales tīkla” tarifiem klientiem veidoja tieši maksa “Augstsprieguma tīklam”.

“Ja jaunie pārvades tarifi tiks apstiprināti, maksa vēl pieaugs. Grūti prognozēt, ciktāl to varēsim akumulēt, neradot papildu izmaksas arī mūsu klientiem, bet kurā brīdī būsim spiesti pārskatīt savus tarifus. Līdz ar to "Sadales tīkla" vērienīgās modernizācijas un efektivitātes programmas ietvaros panāktā iespēja samazināt sadales pakalpojumu tarifus, kas stājās spēkā 2020. gada janvārī un no kā ieguvēji bija visa sabiedrība, vismaz daļēji var izplēnēt. Turklāt izmaksu pieaugums “Sadales tīklam” ir vislielākais, salīdzinot ar citiem pārvades sistēmas klientiem,” Neatkarīgajai uzsvēra AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāja Sandis Jansons.

Savukārt saskaņā ar “AS "Augstsprieguma tīkls" veiktajiem aprēķiniem, uz patērētājiem, kas nav tieši pieslēgti pārvades tīklam, tarifu ietekme būs nebūtiska un izmaiņas rēķinā būs līdz 1%. Tiešā veidā pārvades tarifa izmaiņas skaršot tikai tos elektrības patērētājus, kas ir pieslēgti pārvades tīklam, savukārt absolūto vairākumu patērētāju, tai skaitā mājsaimniecības, izmaiņas varētu skart pēc tam, kad sadales tīklu uzņēmumi būs pārskatījuši savus tarifus, atzina “Augstsprieguma tīkls".

Pēc S. Jansona teiktā, SPRK ieteikums “Sadales tīklam” izvērtēt pieprasītās pieslēguma jaudas, lai tā samazinātu savas izmaksas, nav īstenojams vairāku iemeslu dēļ. Proti, elektrības pārvades infrastruktūra ir jāplāno ar skatu nākotnē, jo tās izveide ir ārkārtīgi izmaksu un laika ietilpīga. Nomainīt transformatoru, lai pārslēgtos uz mazāku vai lielāku jaudu, nozīmē naudas investīcijas pat simtos tūkstošu eiro un laika ieguldījumu apmēram gada garumā no projekta izveides un saskaņošanas līdz transformatora nomaiņai. Atšķirībā no sadales sistēmas klientiem, kuri nemaksā par pieslēguma jaudas maiņu un kur process ir relatīvi vienkārši un ātri īstenojams, pārvades sistēmas gadījumā pieslēguma jaudas maiņa nozīmē nopietnas investīcijas tieši klienta - "Sadales tīkla" pusē, tāpēc tās tiek plānotas, prognozējot iespējamās pieprasījuma izmaiņas vairākus gadus uz priekšu.

“”Augstprieguma tīkla” tarifu plānu vēlējāmies redzēt ar tarifu samazinājumu arī “Sadales tīklam”, lai nav tā, ka izmaksu efektīva elektrības infrastruktūras uzturēšana valstī ir tikai uz “Sadales tīkla” pleciem. Turklāt jaunajā “Augstsprieguma tīkla” tarifu plānā lielākais sadārdzinājums ir tieši “Sadales tīklam”. Mūsu priekšlikums būtu izveidot vienotu pārvades tarifu visiem "Augstsprieguma tīkla" klientiem, līdz šim tas nav ņemts vērā,” sacīja S. Jansons.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka “Sadales tīkls” pēdējos gados ir veicis vērienīgus optimizācijas un efektivitātes projektus. Tas ļāva no šī gada 1. janvāra samazināt tarifa mainīgo daļu klientiem par vidēji 8 procentiem, kas, piemēram, vidusmēra mājsaimniecībai nozīmēja kopējā elektrības rēķina samazinājumu aptuveni par 5,5 procentiem.

Šodien Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija plānojusi izskatīt elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu projekta ietekmi uz tautsaimniecību.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais